Esmu sevī kā debesīs

Monta Kroma. Oficiāla Rakstnieku savienības biedru fotosesija 60. gadu vidū
Edīte Tišheizere
Print Friendly, PDF & Email

Monta Kroma (1919—1994) ir savāda un savrupa parādība latviešu dzejā. Pretrunīgi uztverta dzīves laikā, šodienas jaunajiem dzejniekiem viņa kļuvusi par spožu vadzvaigzni, košāko modernisti

Vārdi «mīlēt», «dzīvot» un «dzejot» Montai Kromai bijuši sinonīmi. Tāda sajūta rodas, lasot laikabiedru atmiņas vai runājot ar tiem, kas viņu pazina. «Dzimusi dzejniece,» saka gleznotāja Helēna Heinrihsone, kas gadu desmitiem bijusi Kromas draudzene, uzticības persona, pirmā viņas dzejoļu uzklausītāja un kritiķe.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu