42 km ekskursija

Parīzes maratona starts Elizejas laukos. Foto — Reuters/Scanpix
Māris Diņģelis
Print Friendly, PDF & Email

Lietū un karstumā, pa asfaltu, oļiem, pret kalnu, pat pa strautiem — kas liek latviešiem mocīties, lai nonāktu līdz finišam maratonos, ieskaitot prestižās Zelta līgas skrējienus? Tāda ranga maratons šogad būs arī Rīgā

Pēkšņi pāri galvām sāk lidot krietni novalkāti apģērba gabali: jakas, krekliņi, trenūzenes. Šķiet, trūkst tikai krūšturu un apakšbikšu. Todien aprīļa rīts Parīzē ir netipiski auksts — knapi pāri nullei. Izņemot profesionālos skrējējus, kas pārliecinoši dīdās pie starta līnijas, tūkstošiem un tūkstošiem Elizejas laukos saspiedušos amatieru līdz pēdējam brīdim satuntuļojušies drēbēs, kuras nav žēl atstāt atkritumu urnās. Kad beidzot atskan starta šāviens, tam seko šis negaidītais galantērijas salūts. Mērķēts tiek uz ielas malām, lai norautās drēbes nepītos pa kājām. Dažiem tas sanāk, vairākumam gan ne. Un pirmās sekundes sanāk vairīties no šiem lidojošajiem šķēršļiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu