fbpx

Eiropas Parlamenta cīņa pret naudas atmazgāšanu

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Aleksejs Loskutovs
Print Friendly, PDF & Email

Pirms gada, reaģējot uz pērn publiskotajos “Paradīzes dokumentos” atklātajiem faktiem, Eiropas Parlaments izveidoja Īpašo komiteju finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos. 27. februārī mēs nobalsojām par šīs komitejas darba rezultātu – ziņojumu, kurā cita starpā ir stingri izcelta Krievijas un tās ietekmē esošo valstu pilsoņu iesaiste pilsonības un pastāvīgās uzturēšanās atļauju tirgošanas shēmās (tā saucamās “zelta vīzas”). Ziņojuma autori uzskata, ka šādas shēmas rada riskus, ka tiks apietas pret Krieviju vērstās sankcijas.

Kopējā Eiropas finanšu sistēmas uzraudzības bildē, protams, parādās arī Latvija. Komitejas redzeslokā neapšaubāmi ir nonākusi skandalozā situācija ar nepietiekamu finanšu uzraudzību ABLV bankā.

Tomēr Latvija ziņojumā ir minēta arī kā labs piemērs čaulas uzņēmumu (pastkastīšu firmu) ierobežošanā.

Ir jāatzīmē arī, ka Latvija jau 2014. gadā izmainīja Imigrācijas noteikumus, būtiski palielinot investīciju apjomu, kas nepieciešams uzturēšanās atļaujas saņemšanai, savukārt 2018. gadā tika pieņemts lēmums par 5000 eiro valsts nodevas noteikšanu uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, tādējādi ierobežojot tirgošanos ar “zelta vīzām”.

Komitejas ziņojumā ir izgaismoti vājie punkti eirozonas finanšu uzraudzības sistēmās un Eiropas Savienības valstu politikās. Ziņojums pievērš īpašu uzmanību nepieciešamībai paplašināt personālās sankcijas ASV Magņitska akta kontekstā, nosakot, ka šādas sankcijas ir jāpiemēro arī korupcijā un naudas atmazgāšanā iesaistītām personām.

Viens no nākotnes jautājumiem, ar ko būs jāsaskaras Eiropas Parlamentam, – vai naudas atmazgāšanas apkarošana ir jānodod Eiropas mēroga un kapacitātes struktūrai? Jau šobrīd Eiropas Tautas partijas (EPP) grupā valda vienprātība, ka visaptveroša regulējuma izstrāde ir prioritāra, jo tas sekmētu nacionālo finanšu uzraudzības iestāžu sadarbību un darba efektivitāti.

Nepilnvērtīgas nodokļu sistēmas savukārt ne vien rada zaudējumus valstu budžetiem, bet arī kropļo konkurenci un samazina iedzīvotāju ticību tiesiskumam kopumā.

Kaut arī Eiropas Komisija ir izstrādājusi vairāk nekā 20 priekšlikumus, lai modernizētu nodokļu sistēmas, likvidētu likumu robus un novērstu apdraudējumu, joprojām ir būtiski jāuzlabo nodokļu un finanšu uzraudzības kārtība, kas ļautu Eiropas finanšu sistēmu pietuvināt 21. gadsimta izaicinājumu diktētiem standartiem.

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš kā vienu no savas valdības prioritātēm ir izvirzījis tieši finanšu sistēmas sakārtošanu. Latvijas valdības vadītājs izdevis trīs rīkojumus, kuru mērķis ir stiprināt banku uzraudzību un izskaust no banku sektora tās kredītiestādes, kas necīnās pret finanšu noziegumiem.

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ir uzsākusi darbu pie likumu izstrādes ne vien Moneyval rekomendāciju ieviešanai, bet arī finanšu sistēmas kontroles reformēšanai, lai padarītu Latviju nepievilcīgu naudas atmazgāšanas tīkotājiem. Ilggadējā pieredze Eiropas politikā ļauj Latvijas Ministru prezidentam novērtēt problēmu plašākā mērogā, tādēļ viņš aicinājis Eiropas institūcijas noteikt, ka arī Eiropas Centrālajai bankai ir pienākums cīnīties pret naudas atmazgāšanu. Mēs apzināmies, ka pastāv problēmas, taču to veiksmīga risināšana ir iespējama tikai mērķtiecīgi strādājot vairākos līmeņos – gan nacionālajā mērogā, gan Eiropas Parlamentā.

 

Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Jaunā Vienotība

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu