Ofseta sarunbiedri

Sandra Šarlote Šomase, SIA Dardedze hologrāfija pārdošanas direktore. Foto — Ieva Salmane
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Uzņēmums Dardedze hologrāfija pirms 24 gadiem aizsākās ar hologrammu ražošanu, bet tagad lielāko daļu apgrozījuma veido ārzemju partneru pasūtītās grāmatas. Latviešu uzņēmuma darba valodas tagad ir angļu, norvēģu un dāņu

Mēs to saucam par mūsu miljonu mašīnīti. Modernākā ofseta drukāšanas iekārta, maksāja vairāk nekā 800 000 eiro. Visas papildu lietas, krāsas beigās veidoja to miljonu — uzņēmuma Dardedze hologrāfija pārdošanas direktore Sandra Šarlote Šomase ved ekskursijā.

Atrodamies vienā no trim tipogrāfijas angāriem industriālajā parkā netālu no Dienvidu tilta Rīgā. «Miljonu mašīnīte» Komori GL29 +C mūsu viesošanās brīdī ir nodrukājusi zviedru skolēnu darba burtnīcu ar uzdevumiem. Ātri žūstošas UV krāsas uzreiz ļauj papīra loksnēm veikt tā dēvēto pēcapstrādi — griešanu, locīšanu, skavošanu, līmēšanu. Strādājot ar vecākām tipogrāfijas mašīnām, būtu jāgaida 24 stundas, līdz krāsa nožūst un klients var saņemt pasūtījumu.

«Zviedri jau sāk gatavoties nākamajam mācību gadam, pašlaik tiek drukāti mācību līdzekļu «pilotprojekti», vasarā nāks lielās tirāžas skolas sezonai,» komentē Sandra. Dardedze hologrāfija sadarbojas arī ar pasūtītājiem Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Dānijā. Eksports šobrīd veido 70% no apgrozījuma.

Cīņai ar viltojumiem

Jaunā iespiedmašīna nopirkta par riska kapitāla investīcijām, kas jāatdod piecu gadu laikā. Lielākās cerības ar to saistās nevis grāmatu iespiešanas, bet reklāmas laukā. «Bukleti, brošūras, plakāti,» uzskaita pārdošanas direktore. «Izvērtējām, ka ar esošo tehnisko parku to nevaram izdarīt, jāaizņem nākamais līmenis. Izvēlējāmies atbilstošu iespiedmašīnu.»

Dardedze hologrāfija valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Guntis Vucens uzņēmumu pirms 24 gadiem gan neesot sācis ar plāniem par reklāmas materiālu vai grāmatu ražošanu eksportam. Vajadzība bijusi ļoti lokāla un specifiska. «Forša biznesa ideja — Latvijā pirmā hologrammu ražotne,» stāsta viņa kolēģe Sandra. «90. gados bija daudz viltojumu, cilvēkiem vajadzēja aizsargāt sertifikātus, veidlapas, izglītības dokumentus. Hologramma ir drukas materiālu aizsargmehānisms, folijas uzlīme, kas nav viltojama. Mums visiem izglītības dokumentos ir hologrammas.» Dardedze — varavīksne, un arī hologrammas mirgo dažādās krāsās, tā radies uzņēmuma nosaukums. Sākotnējā doma par hologrammu ražošanu ātri vien ieguvusi plašāku elpu. «Klientiem jau vajag to hologrammu kaut kur iestrādāt, un bieži vien citas tipogrāfijas nezināja, kā to darīt. Tā nopirkām pirmo tipogrāfijas mašīnu,» skaidro Šomase.

Nu jau labu laiku hologrammu ražošana un tipogrāfijas darbi ir atdalīti. Tagad par hologrammu atzaru ir atbildīgs meitasuzņēmums Hologrāfija.

Bet Dardedze hologrāfija pārrauga reklāmas materiālu — bukletu, reklāmas lapu, vizītkaršu — un grāmatu drukāšanu. Vēl cits meitasuzņēmums Digifix atbildīgs par digitālo druku — atšķirībā no ofseta tā ir piemērota arī tirāžām, kas mazākas par 200 eksemplāriem. Sandra Šarlote Šomase ir Digifix vadītāja.

«Grāmatas sākām ražot 2007. gadā, kad es pievienojos uzņēmumam Dardedze hologrāfija,» atceras enerģiskā sieviete. «Tā ir mazliet cita tehnoloģija, piņķerīgāks, sarežģītāks, izaicinājumiem bagātāks produkts.» Paradoksāli — pirmos grāmatu pasūtījumus viņi sākumā nodevuši konkurentiem, jo sapratuši, ka netiks galā. Mazpamazām zināšanas izdevies sakrāt, lieta aizgājusi. Sākumā eksporta apjoms, kurā tagad lielāko lomu spēlē grāmatu druka, veidoja 20—30% no saražotā. Pamazām proporcijas mainījās uz pretējo. «Skandināvijā ir augstas darbaspēka izmaksas, ir tendence, ka tipogrāfijas slēdz, viņi nespēj konkurēt Eiropā,» saka Sandra. «Arī Latvijā no uzņēmumu reģistrā esošajām 200 tipogrāfijām reāli darbojas kādas 20. Aptuveni desmit ir tādas, ar kurām ir interesanti kopā attīstīties, bīdīt nozari uz priekšu.»

Lielāko konkurenci eksporta tirgū veido Polijas un Lietuvas uzņēmumi. Ar citu Latvijas tipogrāfiju pārstāvjiem, piemēram, norvēģiem piederošo Livonia Print, ārzemēs ceļi krustojoties reti. «Bet mūsu profils nav lieltirāžas grāmatas, 100 un 200 tūkstoši. Mums ir vidējais profils, kurā jūtamies labi. Sākot no 500—1000 eksemplāriem līdz 10 tūkstošiem eksemplāru.»

Viss grāmatu spektrs no parastām melnbaltām lasāmajām grāmatām līdz krāsainiem mākslas katalogiem cietos vākos, Šomase rāda paraugus. «Lai cik tas būtu dīvaini, ar lielākajām Latvijas izdevniecībām nemaz nestrādājam. Tagad arī diezgan daudz privātpersonu sāk izdot grāmatas, nodibina tam fondus. Ja tev ir, ko teikt, kāpēc ne? Mūsdienu vide ir ļoti atvērta.» Dardedze hologrāfija specifika neesot fantastiski radoši produkti, grāmatas, kas ir dažādi atlokāmas, ar caurumiem un auklām. «Vairāk taisām standartizētas lietas ar knifiņiem. Piemēram, krāsainas malas grāmatām. Spēlējamies ar dažādiem efektiem,» sarunas biedre kā piemēru parāda jaunās latviešu interjera dizaineres Daces Stabulnieces Dizaina kamasutru. Rozā vāks un zaļš lapu «vēdeklis». Medicīnas žurnāls Doctus un kultūras žurnāls Veto jau gadiem ir uzticīgi tikai uzņēmumam Dardedze hologrāfija. Tipogrāfija drukājusi arī pirmo žurnāla Ir izmēģinājuma numuru un oligarhu sarunām Rīdzenē veltīto speciālizdevumu aizpērnajā vasarā. «Abiem ir saglabājies drukas makets, pēc gadiem tam būs vērtība,» paziņo  Sandra.

Meitenes sarkanā

«Latvijā klienti mūs zina, jau ilgi strādājam šajā sfērā. Sen vairs neviens nejautā, kāda mums saistība ar krīzes centru Dardedze,» Šomase smaidot piemin nosaukumu sakritību.

«Klientu lokā esam pazīstami ar to, ka esam komunikabli, radām pievienoto vērtību produktiem. Mūsu pārdevējas poligrāfijas sfērā ir ļoti populāras, visi uzskata, ka es darbā pieņemu tikai modeles. Aktīvas, foršas. Bet tas tikai liecina par to, ka cilvēks darbā labi jūtas.

Meklējam veidus, kā sevi pasniegt citādi. Piemēram, reiz izstādē mēs, meitenes, bijām visas sarkanā. Tevi jau pamana — atkal tā Dardedze

Interesants ir stāsts, kā Sandra pati izveidojusi veiksmīgu karjeru nozarē, kur tradicionāli pārsvarā darbojas vīrieši. «Nekad dzīvē neesmu rakstījusi CV. Valmieras Multiklubā, kur strādāju par menedžeri, cilvēki teica — tu vari kaut ko vairāk! Izdomāju pārcelties uz Rīgu, aizpildīju pieteikumu biroja administratores amatam Dardedze hologrāfija. Man nebija ne jausmas, kas vispār ir poligrāfija. Nākamajā dienā saņēmu zvanu: nāc uz darba interviju! Izaugsme bija ātra, cilvēki arī šeit pamanīja, ka varu ko vairāk. Menedžere, kam šobrīd pati esmu priekšniece, piedāvāja bosam, ka grib mani ņemt par savu asistenti. Diezgan ātri uzņēmumā saprata, ka es protu pārdot, pārcēla par pārdošanas menedžeri. Mani pašu aizrāva, ka uzņēmuma vadītājs jau no pirmās dienas ļāva man realizēties. Es arī saviem darbiniekiem tāpat uzticējos. Nu četrus gadus esmu uzņēmuma vadības komandā, kopā bīdām procesus un stratēģijas.»

Poligrāfijas sfēra ir dievīga, ar patosu paziņo Sandra. Ir liels azarts atrast lietas, kas palīdz attīstīties uzņēmumam un arī nozarei. Viņa ir pārliecināta, ka 130 cilvēku kolektīvam darbs Dardedze hologrāfija vienkārši patīk. «Kadru mainība ir vienīgi iekārtu operatoru rindās, administrācijā tā ir maza. Ja cilvēki aiziet, tad uz citu sfēru, nevis pie konkurentiem. Starp citu, pie mums strādā arī divi patvēruma meklētāji. Paši pieteicās, atnāca uz darba interviju. Labi darbinieki, strādā pie drukas iekārtām.»

Sandra Šarlote Šomase tomēr negrib izlikties, ka darbs ir vienīgi medus maize. «Bija sāpīgi iekritieni Anglijas tirgū — pasūtītāji vienkārši pazuda un nesamaksāja. Izrādās, ārzemēs tu vari aiztaisīt uzņēmumu ciet un palikt otram parādā. Latvijā situācija ir drošāka. Ir tādi klienti, kam biznesā kaut kas saiet dēlī, bet viņi meklē kompromisu, kā savas saistības sakārtot ilgākā laika posmā. Arī bizness jau ir, kā kāzās saka, kopā gan priekos, gan bēdās. Mēs neizejam uz konfliktiem, sēžamies pie sarunu galda. Ja nevaram sadalīt, kurš ir vainīgs — dizainers vai tipogrāfija —, tad dalām vainu uz pusēm.»

Lai arī Dardedze hologrāfija lielā pieredze ļāvusi izveidot striktu mehānismu materiālu pārbaudei pirms drukāšanas, pagājušā gada decembrī gadījusies ļoti nepatīkama situācija ar valstī zināmu dizaina aģentūru. «Ja redzam, ka naudu nekādi nav iespējams piedzīt, izrakstām kredītrēķinus. Un pierakstām — cerams, ka jums mūsu uzdāvinātā nauda ļaus tikt vaļā no savām ķibelēm,» vienā mierā runā pārdošanas direktore.

«Protams, arī ārzemēs viss bizness balstās komunikācijā. Mūsu darba valodas — angļu, norvēģu un dāņu. Regulāri dodamies vienas divu dienu komandējumos. Uzturēt biroju ārzemēs būtu daudz dārgāk. Esam tuvu klientiem — ja kaut ko vajag, uzreiz lidmašīnā un braucam.»

Grāmatu bizness visā pasaulē piedzīvo kritumu, jo jaunajai paaudzei izveidojušies digitālie paradumi, toties reklāmas materiālu ražošana joprojām iet plašumā. «Klienti cenšas izdomāt arvien kaut ko jaunu, piemēram, uz šokolādes iepakojuma drukāt logotipus. Tagad ir moderni radīt leģendu, stāstu,» tendences raksturo Sandra Šarlote Šomase. «Latvijā cilvēki ir sākuši ļoti piedomāt, lai reklāma būtu skaista, gaumīga. Vairs nav tā, ka būtu kaun-s drukāt to, ko klients ir atsūtījis. Agrāk tādi gadījumi bija. Cilvēki jau nezina, ka tā ir dizainera kļūda — var nodomāt, ka nodrukāts ir briesmīgi.»

Zero waste aktīvistus Dardedze hologrāfija pārdošanas vadītāja var mierināt ar paziņojumu, ka tipogrāfijai ir FSC ekoloģiskais sertifikāts: gan papīrs, gan krāsas ir videi draudzīgas.

«Arī glancētie izdevumi atbilst FSC prasībām, ja bērns tos nejauši pagaršos, nekas nenotiks!»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Tās ir ambīcijas. Mūsu uzņēmumam ir plāns izveidot holdingu ar 100 uzņēmumiem. Tur būtu ne tikai poligrāfija, arī, piemēram, dizains. Dzinējspēks ir arī darbinieki, par kuriem tu esi atbildīgs. Cilvēki, kas ir lojāli, ir tava biznesa pamatelements. Un, protams, mūsu attīstības partneri, kā mēs saucam konkurentus.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Pārāk liela uzticība jauniem klientiem. Šādi esam zaudējuši diezgan daudz naudas, taču tas ir arī devis sapratni, kas ir mūsu klients, kā viņš reaģē, kā mēs varam sadarboties. Arī uzņēmuma iekšienē bijuši vairāki gadījumi, kad ar bosa uzticēšanos darbiniekiem ir iebraukts auzās. Bet tāpēc jau nepārstāsi uzticēties!»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Ja deg acis par kādu lietu, tad tā ir jārealizē. Bailes ir jāmet pie malas, arī nauda nav izšķirošais. Filozofēt, gadiem gaidīt — tad nekas nesanāks.»

«Zviedri jau sāk gatavoties nākamajam mācību gadam, pašlaik tiek drukāti mācību līdzekļu «pilotprojekti», vasarā nāks lielās tirāžas skolas sezonai.»
Foto — Ieva Salmane

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu