Maksātnespējas pētījumā piesaukta tiesnese iesūdz žurnālu “Ir” 7

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Zemgales rajona tiesa ceturtdien Jelgavā skatīs Antras Zutes prasību par goda un cieņas aizskaršanu, kas celta pret žurnālu “Ir” saistībā ar Indras Sprances pētījumu par maksātnespējas procesiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Antra Zute pieprasa publisku atvainošanos un 5000 eiro kompensāciju, jo uzskata, ka viņas gods un cieņa aizskarti 2017. gada nogalē žurnālā “Ir” publicētajā rakstu sērijā par problēmām maksātnespējas lietu izskatīšanā Latvijas tiesās.

Zute ir starp tiem tiesnešiem, kas “Ir” pētījumā atklājās kā rekordisti, pie kuriem pēckrīzes periodā visbiežāk nonāca tā sauktās “ceļojošās firmas” — uzņēmumi, kas neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma pēkšņi maina savu juridisko adresi. Šādu uzņēmumu rīcību var tulkot kā vēlmi nonākt konkrētās tiesās.

Zutes vārds “Ir” pētījumu sērijā parādās divu iemeslu dēļ. Viņa iekļauta apkopojumā par tiesnešiem, kas statistiski biežāk skatījuši “ceļojošo firmu” lietas, taču “Ir” neveica analīzi par Zutes lietām, jo par tām nebija protestu Augstākajā tiesā. Otrs iemesls saistīts ar maksātnespējas politisko fonu — pētījumā norādīts, ka tiesneses Zutes vīrs ir biznesa partneris ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju un bijušo ministru Gaidi Bērziņu un kopš 2008. gada ir bijis ārštata padomnieks Nacionālās apvienības kontrolētajā Tieslietu ministrijā. Jāpiebilst, ka tagad Nacionālā apvienība ir zaudējusi tajā vadības grožus, jo līdzšinējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs oktobrī cieta sakāvi Saeimas vēlēšanās. Līdz ar ministra maiņu arī Zutis zaudējis ārštata padomnieka statusu.

Lai gan “Ir” pētījums tika publicēts jau 2017. gada nogalē un vēlāk 2018. gadā izpelnījās plašu apspriešanu tiesnešu vidū un Tieslietu padomē, Zute savu prasības pieteikumu pret žurnālu iesniegusi tikai pērnā gada 23. oktobrī. Pirms vēršanās tiesā Zute nav sazinājusies ar redakciju.

Zute savā prasībā nepiemin un neprasa atsaukt nevienu pētījuma teikumu, kurā ir runa konkrēti par viņu. Tā vietā tiesnese pieprasa atzīt par viņas godu un cieņu aizskarošām ziņām vairākus vispārīgus secinājumus, ko žurnāls “Ir” izdarījis, piesakot pētāmo problēmu rakstu ievados. “Ir” uzskata šo prasību par pilnīgi nepamatotu un lūdz tiesu to noraidīt.

“Manuprāt, prasība ir tik neloģiska, ka izskatās kā īpaši sataupīts pēcvēlēšanu “sveiciens” žurnāla komandai. Šī nav pirmā prasība, kas pret “Ir” vērsta maksātnespējas pētījumu dēļ — esam iepriekš uzvarējuši gan Māri Sprūdu, gan Aigaru Lūsi, tāpēc man nav šaubu par Latvijas tiesu sistēmas spēju aizsargāt preses brīvību pret nepamatotiem uzbrukumiem,” komentē žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Tiesnese Zute neatbildēja uz Ir uzdotajiem jautājumiem, kāpēc viņa prasību pret žurnālu iesniedza tikai gadu pēc pētījuma publicēšanas un vai tam ir kāds sakars ar vēlēšanām, pēc kurām vadību Tieslietu ministrijā zaudēja Nacionālā apvienība. Zute otrdien īsā e-pasta atbildē Ir informēja, ka “atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajam, izmantoju savas tiesības vērsties ar prasību tiesā par goda un cieņas aizskārumu”.

“Ir” pētījums 2017. gada decembrī atklāja — septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikšanas ir mainījuši juridisko adresi, tā nonākot konkrētās tiesās. Tie ir aptuveni 10% no visiem procesiem. Bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, tāpēc notiek arī negodīgas shēmas kreditoru apkrāpšanai. Turklāt daudzas “ceļojošās” firmas nonāk pie šaura tiesnešu loka: “Ir” saskaitīja 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši 10 vai vairāk šādu procesu. Turklāt par atsevišķu tiesnešu darbu bieži iesniegti atkārtoti protesti un viņu lēmumus AT atcēlusi kā prettiesiskus.

Pētījumam bija nopietnas atskaņas — virkne Augstākās tiesas tiesnešu pieprasīja Tieslietu padomei rīkoties un tā 2018. gada februārī uzdeva veikt neatkarīgu ekspertu izvērtējumu par problemātiskajiem spriedumiem. 2018. gada augustā eksperti pabeidza darbu un ziņojumā norādīja uz konkrētu tiesnešu pieļautiem smagiem pārkāpumiem, taču visos gadījumos jau bija iestājies noilgums diciplinārlietu ierosināšanai. Pēc pētījuma Tieslietu padome arī norādīja virzienus, kādos jāuzlabo tiesnešu atlase, novērtēšana un apmācības, lai sekmētu spriedumu kvalitāti un tiesus sistēmas uzticamību.

Visu ziņojumu Tieslietu padomei lasiet šeit – Zinojums TP-27082018

Komentāri (7)

Andris Vītols 21.02.2019. 05.52

Varbūt formāli pati tiesnese Zute tās lietas sev neiedalīja, bet SISTĒMAS cilvēki atstājuši likumos ”robus”, lai nejaušās lietu sadales kārtību apietu (”izlīdzinot slodzi” utt.).
Arī skatot tiesā MSIA ”Konditoreja Daile” darbinieces prasību par Tieslietu ministrijas LĒMUMA atcelšanu, tika ”iedarbināts administratīvais resurs”, ko protams pieļāva likumā atstātā ”sprauga”- lietu pārdale ”izlīdzinot slodzi”.
Nejaušās lietu sadales rezultātā lieta nonāca pie tiesneses L. A., tika pieņemta, notika objektīvā izmeklēšana lietā, tika nozīmēta tiesas sēde. Lietas virzība, iepējams ļoti nepatika atbildētājai lietā – Tieslietu ministrijai, tāpēc, iespējams, lieta ar tiesas priekšsēdētājas LĒMUMU tika nodota citai tiesnesei – A. Putniņai.
Kad ĻOTI VAJAG, tad lietas nonāk pie VAJADZĪGĀ TIESNEŠA ( ”izlīdzinot slodzi” utt. ).
Rezultātā lietu novilcināja vēl gandrīz gadu, tad tiesā izskatīja. Tiesnese Aiga Putniņa pagarināja SPRIEDUMA sastādīšanas laiku (lietas sarežģītības dēļ), bet ATSŪTĪJA LĒMUMU PAR LIETAS IZBEIGŠANU. Tiesu SISTĒMA SARGĀ TOS LIKUMU ROBUS, lai, tad kad vajag, ”sakārtotu lietas”, bet formāli tā kā likumīgi.

+2
0
Atbildēt

0

J.šveiks 20.02.2019. 12.12

ar ko gribi tiesāties , ar kaimiņu ( ne to pajoliņu no deputātiem)ja nozadzis tev zaptes burkas , vari , būs izredzes , bet ar valsti neiesaku , to kalnamaijes nodefinēs kā uzbrukumu valstij un nāksies meklēt spavkun Gintarmuižā par nepieskaitāmību , citādi nonāksi pati aiz restēm

+2
0
Atbildēt

1

    J.šveiks > J.šveiks 20.02.2019. 12.13

    tā bija atbilde dāmai , nebiju piefiksējis

    0
    0
    Atbildēt

    0

andrejs 19.02.2019. 13.02

“Ir” neveica analīzi par Zutes lietām, jo par tām nebija protestu Augstākajā tiesā.
——————-
Žēl gan…

+3
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu