Pragmatiski par debesīm

No kreisās: Pauls Cālītis un Vilmants Mažons, SIA Air Baltic Training vadītāji. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

airBaltic kapteiņi Pauls Cālītis un Vilmants Mažons 2010. gadā atvēra mācību skolu aviācijas profesionāļiem. Pērn airBaltic Training ir pamanīts kā veiksmīgs eksporta uzņēmums, bet jaunā pilotu programma palielina izredzes apgūt sapņu profesiju pašmāju censoņiem

Te jau ir sagatavota vieta A220 simulatoram, esam nopietnā izpētes procesā, lai to nopirktu. Šim lidmašīnas tipam visā pasaulē ir uzbūvēti tikai astoņi simulatori. Divi ir Eiropā — Frankfurtē un Cīrihē, mums būs trešais. Pauls Cālītis, to stāstīdams, rāda uz tukšu laukumu ēkā, kam jau ierīkotas komunikācijas. Mācībām domātā lidmašīnas pilota kabīne, kurā treniņu nolūkā tiks imitēti lidojumi, precīzi līdzināsies īstai. airBaltic piloti, kas šobrīd brauc uz mācību centru Frankfurtē, pēc gada varēs mācīties tepat Rīgā. Mērķis ir apkalpot arī citas aviokompānijas.

Cālītim, pieredzējušam lidotājam, instruktoram un ilggadīgam airBaltic kapteinim, ar nelielo betonēto telpas stūrīti saistās ne tikai savas aviosabiedrības izaugsme, bet arī personīgās ambīcijas uzņēmējdarbībā. 1993. gadā pārcēlies uz tēva dzimto Latviju, jaunais latvietis, kam bija Kanādā iegūta komerciālās aviācijas pilota licence, darba mūžu saistīja ar 1995. gadā dibināto airBaltic. Viņš ir izaudzis par uzņēmuma viceprezidentu. Taču ar to profesionālās ambīcijas vēl nebija izsmeltas. 2010. gadā viņš bija viens no iniciatoriem, nodibinot AS Air Baltic Corporation meitasuzņēmumu — pilotu, stjuartu un dažādu profesiju lidostas darbinieku mācību centru airBaltic Training. Tā tapšana nebūtu iedomājama bez kolēģa Vilmanta Mažona, kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors.

Lietuvā dzimušais Mažons arī ir pieredzējis airBaltic kapteinis un viceprezidents. Strādā administratīvu darbu, bet joprojām arī lido.

80% — eksports

«Galvenais darba zirgs mums pašlaik ir Boeing 737 Classic simulators,» Pauls Cālītis vērš skatu uz mirdzoši balto kapsulu — pilota kabīnes modeli, kas jau atrodas angārā. Tas spēj imitēt īstas lidmašīnas kustību trajektorijas, monitori logu vietā virtuālajā realitātē rāda skrejceļu, mākoņus, dažādus laikapstākļus. Uzņēmuma dibināšanas brīdī Boeing lidmašīnas dominējušas airBaltic flotē.

«Tas tā labi sakrita, ka mēs ne tikai mācījām cilvēkus savām vajadzībām, bet arī spējam to piedāvāt trešajām pusēm, galvenokārt nevis Latvijas iedzīvotājiem vai kompānijām, bet eksporta partneriem,» viņš stāsta. «Nākamajā gadā airBaltic šo lidmašīnu vairs neizmantos, būsim pārgājuši uz jaunajām Airbus lidmašīnām. Simulatorā turpināsim mācīt pilotus citām aviokompānijām. Šīs lidmašīnas joprojām izmanto Ukrainā, Baltkrievijā, Tuvajos Austrumos — mums ir klienti visā plašajā pasaulē.»

Arī airBaltic pilotiem ilgus gadus pašu mājās šādu mācību iespēju nebija. Ne tikai lai iegūtu airBaltic klientūru, bet arī lai startētu Austrumu tirgū, mācību centru — SAS Flight Academy — lidostas Rīga pievārtē izlēma izveidot kādreizējais airBaltic akcionārs, aviosabiedrība SAS.  2007. gadā šim nolūkam uzcēla ēku Pilotu ielā un nopirka šo pašu simulatoru, stāsta Cālītis. «Biznesa plāns paredzēja, ka viņiem būs mācību centri Oslo, Stokholmā, Kopenhāgenā un Rīgā. Taču nāca krīze, un viņu bizness neaizgāja.» 2009. gadā SAS, grūtību spiests, pārdeva airBaltic akcijas, bet Cālīša un Mažona vadītais airBaltic Training 2010. gadā īrēja, pēc tam uz nomaksu iegādājās gan mācību centra māju, gan simulatoru.

Atsperties šādam solim ļāva abu pilotu praktiskā pieredze airBaltic administrēšanā un arī Cālīša Kanādā papildus iegūtais MBA grāds ar specializāciju aviācijas biznesā. «Tas ir viens no veiksmes faktoriem — cilvēki ir profesionāli savā jomā. Es arī airBaltic esmu atbildīgs par lidojumu daļu, Vilmants — par apkalpju mācībām. Ļoti veiksmīgi esam divatā strādājuši, virzot un attīstot šo kompāniju,» secina Pauls Cālītis. airBaltic Training darbojas ar peļņu, apgrozījums katru gadu aug. Pēc aplēsēm, 2018. gadā tam vajadzēja sasniegt 3,5 miljonus eiro.

airBaltic Training guvis atzinību arī LIAA Eksporta un inovācijas balvas 2018 konkursā mazo komercsabiedrību grupā, kamēr mātesuzņēmums Air Baltic Corporation ieguvis eksporta čempiona titulu. Protams, tai ir ekonomiski svarīga Cālīša un Mažona vadītā uzņēmuma veiksme. airBaltic Training mācībām algo pieredzējušus airBaltic pilotus instruktorus, to uzskata arī par vienu no kvalitātes rādītājiem. Taču mātesuzņēmums «nebaro» mazo biznesu, nodrošinot arī audzēkņu plūsmu. «Apgrozījumā airBaltic daļa ir tikai 20%. Mūsu pamatbizness saistās ar citām pusēm. Mums ir pārdošanas komanda, dažādas akcijas internetā kā normālam uzņēmumam, lai piesaistītu klientus aviācijas mācību tirgū, kur ir liela konkurence,» uzsver Cālītis. «Kaut vai tuvākie konkurenti, uzņēmums Viļņā, kas agrāk bija saistīts ar Lithuanian Airlines un flyLAL, ir ļoti agresīvs — gan ar cenām, gan ar pieeju klientu piesaistīšanā. Mūsu pozīcija: nodrošinām ļoti kvalitatīvas mācības, saistītas ar aviokompāniju.»

Fokuss — uz vietējiem

2018. gads airBaltic Training ir bijis vēsturisks, aprīlī tika sertificēta uzņēmuma Pilotu akadēmija. Līdz šim te trenējās piloti, kam jau bija licences. Bet tagad aptuveni divu gadu mācību programma ļaus apgūt šo profesiju no nulles, saņemt pilota licenci un tiesības strādāt komerciālā līmenī.

Tā vispirms ir milzīga iespēja pašmāju interesentiem, uzskata Cālītis. «Pilotu mācības ir dārgas, un Latvijā nebija labi izveidota procesa, kā tikt šajā profesijā. Vajadzēja ļoti lielu motivāciju. Latvijas piloti brauca mācīties pa visu Eiropu: uz Lietuvu, Čehiju, Franciju, Lielbritāniju, Spāniju,» viņš stāsta. «Mēs, airBaltic vadība, redzējām problēmas daudzu gadu garumā. Jaunie piloti, kas izglītībā ir ieguldījuši 60 tūkstošus eiro (aviācijā tas skaitās lēti), nāk uz atlasi, un rezultāts ir pavisam švaks. Vai nu zināšanas un spējas nav pietiekami augstas, vai personība nav profesijai piemērota. airBaltic prasības ir ļoti stingras.»

airBaltic šobrīd nodarbina jau vairāk nekā 350 pilotu, diemžēl no Latvijas nav pat puse no tiem. Tādi kā Pauls Cālītis, kas ar aviokompāniju saistīti vairāk nekā 20 gadus, ir izņēmums. «airBaltic strādā piloti faktiski no visām ES valstīm. Bet, ja viņi nav no šī reģiona, kādā brīdī iestājas citas motivācijas personīgajā dzīvē, kas ņem virsroku,» viņš konstatē. «Savukārt airBaltic, ja cilvēki atnāk pastrādāt tikai uz laiku, ir grūtības ar aviokompānijas iekšējo attīstību. Mums ir vajadzīgi gan otrie piloti, gan kapteiņi, par kādiem var kļūt tikai pēc zināma laika. Ja piloti dzīvo un veido ģimeni Latvijā, tā ir pozitīva attīstība ne tikai šiem konkrētajiem cilvēkiem un airBaltic, bet arī Latvijas ekonomikai.»

airBaltic Training Pilotu akadēmijas atvēršanai gatavojās divus gadus. «Ieguldījumi atkal bija lieli, 2018. gadā iegādājāmies četras jaunākās paaudzes Diamond Aircraft mācību lidmašīnas ar vislabāko navigācijas kompleksu, lai mācības būtu augstā līmenī. Šogad vēl trīs lidmašīnas nāks klāt. Protams, iesaistīti banku kredīti, dārgs iepirkums. Bet pieturējāmies pie principa, ka mēs pilotus gatavojam sev,» pieredzējušais profesionālis runā ar pārliecību. Pagājušogad treniņu centra arsenāls papildināts arī ar Diamond Aircraft DSIM simulatoru. Teorijas apgūšana un treniņi simulatorā notiek ziemā, kas mācību lidojumiem nav piemērota — zemi mākoņi, slikta redzamība, lieli vēji. Bet vasarā — intensīva lidošana, par bāzi izmantojot Liepājas lidostu.

Mācību uzņēmums jau laikus centies procesu sakārtot tā, lai arī jaunajiem censoņiem tas finansiāli kļūtu daudz pieejamāks nekā agrāk. Pilotu akadēmijas stingrie atlases kritēriji un airBaltic attīstības plāns garantēs jauno pilotu nodarbināšanu pēc mācību beigām, airBaltic Training varējis bankas motivēt izsniegt mācību kredītus šai konkrētajai programmai. «Summa ir daudz lielāka nekā tipiskais studiju kredīts. Protams, banka veic savu izvērtējumu, bet lielākā daļa pieprasījumu tiek apstiprināti.»

Lai gan nepieciešams arī pašu līdzfinansējums vairāku tūkstošu eiro apmērā, interese bijusi milzīga. 2018. gada aprīlī Pilotu akadēmija uzņēma pirmo audzēkņu grupu, kurā uz 12 vietām saņemti 400 pieteikumu. Otrā grupa tika nokomplektēta pagājušā gada rudenī, trešā — šī gada janvāra sākumā. Šogad plānots sākt mācīt vēl divas vai pat trīs grupas.

«Prasība pēc augstākās izglītības Pilotu akadēmijai nav. Ir studenti arī ar maģistra grādu, kas ir jau bijuši darba tirgū, bet ir arī tādi, kas atnākuši pēc vidusskolas. Svarīgāk redzēt, ka cilvēks atbilst pēc rakstura īpašībām un motivācijas,» uzsver Pauls Cālītis. «airBaltic štatā ir aviācijas psiholoģe, kas ir testējusi tūkstošiem pilotu.» Visā Eiropā medicīniskie testi kļuvuši īpaši stingri pēc aviokompānijas Germanwings 2015. gada negadījuma, kad apkalpē netika laikus pamanīts pilots ar suicidālām tieksmēm.

airBaltic Training studentus rekrutē arī citās Baltijas valstīs. «Lidot no Rīgas un ģimeni uzturēt Igaunijā vai Lietuvā — pilotu aprindās šāda ceļošana nav retums. Un airBaltic ir labs darba devējs Baltijas reģionā.»

Cālītim un Mažonam viss, ko izdevies panākt pēdējo astoņu gadu laikā, nesis lielu gandarījumu. «Kopā esam šo projektu attīstījuši, sakārtojuši un uzstādījuši uz kājām. Protams, airBaltic to atbalstīja, bet tikai tad, kad pierādījām, ka no biznesa viedokļa viss sakrīt, ka ir īstais brīdis to darīt,» saka Pauls. «Mūsu uzņēmumam ir augsta pievienotā vērtība, jo tas attīsta aviācijas nozari Latvijā. Taču tas netiek bīdīts un subsidēts, pats nodrošina labus biznesa rezultātus. Redzam ļoti pozitīvu attīstību nākotnē.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Nozare, kas tev personīgi nozīmē krietni vairāk nekā jebkura cita joma, aizrautība darbā.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Biznesa vadīšana ir nepārtraukts mācīšanās process, lai ar īstajiem finanšu un cilvēkresursiem notvertu īsto mirkli īstā mērķa sasniegšanā. Lielākās kļūdas, no kurām esam mācījušies, saistītas ar cilvēku un laika vadību.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Atrast spēcīgu, spējīgu biznesa partneri. Šāda sadarbība nodrošina nepārtrauktu atbalstu, sinerģiju un ideju ģenerēšanu, kas citos apstākļos neieraudzītu dienasgaismu.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu