Prokurors šonedēļ noslēdzis debašu runu kādā senā un ciniskā korupcijas lietā — savulaik Bērnu slimnīcas remontu konkursos tika speciāli sadārdzinātas tāmes, lai naudu pārpumpētu politiķu koferos — ar secinājumu, ka nevienam cietumā nebūtu jāsēž. Jo ilgs laiks jau pagājis, un naudas sodi esot pareizāki šādā mantiskā noziegumā. Vai tiešām tāda ir prokuratūras recepte korumpantiem? Tad jau atliek nākamajā iepirkumā ietāmēt kādu naudiņu sodam, un sistēma tik ripo uz priekšu.
Pieminu šo svaigo faktu, jo tas sasaucas ar vairākām šī numura tēmām. Vispirms — ar gumijas stiepšanas virtuoza Lemberga krimināllietu, kuras iztiesāšanai šonedēļ aprit desmit gadi. Un lieta joprojām nav pabeigta pirmajā instancē! Tiesā visi izskatās paguruši, vienīgi Lembergs apmierināts smaida. Patiesībā apsūdzības ir smagas un parāda, kā Lembergs ar kompanjoniem ir darbojies, lai savu varu pašvaldībā pārvērstu naudas straumēs uz ārzonu firmām, kas slēpti pieder pašam vai ģimenei un kontrolē daudzus Ventspils uzņēmumus. Ja pēc tik biezas pierādījumu kaudzes arī šajā lietā beigās izrādītos, ka pagājis pārāk ilgs laiks, lai kādu sēdinātu cietumā, tā būtu nabadzības apliecība Latvijas likumsargiem.
Te nonākam pie jaunās valdības izceltā mērķa — tiesiskuma. Šajā numurā intervējam tieslietu ministru Bordānu, kurš sācis sistēmas auditu, lai novērstu robus ekonomisko noziegumu atklāšanā un sodīšanā. Līdzīgi par korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu kā īsto ceļu uz Latvijas turīgumu runā iekšlietu ministrs Ģirģens. Šie vārdi ir ļoti svarīgi, bet tie gudri un ātri ir jāpārvērš stingrā rīcībā, īstās pārmaiņās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.