Ēnu ekonomiku neapkarosim – vai tomēr apkarosim? 3

Foto: Ieva Leiniša, LETA
Daina Vārpiņa
Print Friendly, PDF & Email

Nesen Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā kā ļoti šokējošs izskanēja būvmateriālu ražotāja “Cemex” valdes locekļa Māra Gruzniņa teiktais, ka uzņēmuma aicinājums valsts iestādēm, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienestam, kopīgiem spēkiem apkarot ēnu ekonomiku nav guvis atsaucību. “Cemex” vadītājs diskusijā bija spiests atzīt – “mūs nedzird”.

Jau ilgstoši korupcija un ēnu ekonomika ir viens no būtiskākajiem problēmjautājumiem Latvijas ekonomikā – tā uzsver ārvalstu investori jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā, norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore Marta Jaksona. Ekonomiskie noziegumi kopumā Latvijā netiekot pietiekami ātri un kvalitatīvi atklāti, izmeklēti un iztiesāti un, ka “būt godīgam nav izdevīgi”. Marta Jaksona skaidro, ka neatliekama uzmanība būtu pievēršama būvniecībai, kurā šobrīd vērojama spēcīga izaugsme, taču nedrīkstētu pamest novārtā arī citas nozares.

Sociālais nodoklis automašīnām. Kam vēl?

Biedrība “Business Against Shadow Economy” (BASE) izstrādājusi modeli, kas pakāpeniski, bet nozīmīgi samazinātu ēnu ekonomiku taksometru un pasažieru privāto pārvadātāju jeb tā saukto balto numuru sektorā. Viens no mulsinošākajiem risinājumiem, kuru iepriekšējā Saeima pieņēma ar mērķi palielināt nodokļu ieņēmumus no taksometru biznesa, bija sociālā nodokļa avansa maksājums, kurš tiek piemērots par katru automašīnu un nav piesaistīts konkrētam taksistam. Ironiski var teikt, ka mēs ar šādu risinājumu esam unikāli visā Eiropas Savienībā. Tomēr ironija šeit ir nevietā, jo tās personas, par kurām šis nodoklis it kā tiek nomaksāts, paliek tikpat sociāli neaizsargātas kā situācijā, kad šo nodokli nemaksā vispār. Arī vairāki iepriekšējās Saeimas deputāti ir atzinuši, ka tas ir bijis augstākā mērā neveikls un greizs risinājums.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienas kārtībā aizvadītā gada septembrī bija arī jautājums par Satiksmes ministrijas priekšlikumu par sociālo iemaksu avansa 130 eiro apmērā mēnesī piemērošanu arī pasažieru pārvadātājiem ar vieglajām automašīnām, līdzīgi kā tas ir noteikts taksometriem. Vai sociāli apdrošināt automašīnu, nevis personu – ir fikcija, agri vai vēlu būs jālemj jaunajiem Saeimas deputātiem. Tomēr, ja šis modelis nestrādā vienā jomā, kāpēc to piemērot arī citā?

Aptuveni 80% taksometru vadītāju varētu būt ēnu ekonomikā, tādējādi esot dziļā bedrē attiecībā pret pārējām nozarēm Latvijā, norāda BASE pētnieks Arnis Sauka. Ja līdz šim valstī par nelegālo nodarbinātību asi kritizēta būvniecība, tad salīdzinājumā ar taksometru biznesu tur tagad valdot diezgan laba kārtība. Ja ar pētījuma autoru piedāvāto modeli, ka taksometru vadītāji maksātu patenta maksu, ēnu ekonomiku šajā nozarē izdotos samazināt līdz 30-40%, tad šo iniciatīvu varētu saukt par izdevušos. Jā, tā nav tik ideāla, ka varētu cerēt uz to, ka visi taksometru vadītāji tiks sociāli apdrošināti, tomēr būs sperts būtisks solis uz priekšu. Papildu vairāki miljoni eiro valsts budžetā arī būtu ieguvums.

Pēc Arņa Saukas teiktā, patenta maksa nebūt nav labākais variants sociālā nodokļa ieņemšanai, bet šajā situācijā faktiski vienīgais. Sākotnēji viņam bijusi ideja par tehnoloģijām, kas fiksētu katru braucienu, no kura attiecīgi aprēķinātu sociālo nodokli. Be te ir viens mīnuss – mūsdienās jebkuru tehnoloģiju var apiet, un tā būtu neauglīga cīņa, kurā valsts noteikti zaudētu.

Viens ir skaidrs – taksometru vadītāji šobrīd nav sociāli aizsargāti.

Vērtējot, vai BASE piedāvātais modelis tiks ieviests jau šogad, Arnis Sauka atzīst, ka tas notiks, ja jaunā valdība patiesi iedziļināsies. Priekšlikums iesniegts Ministru kabinetā un ministrijās, bet pagaidām īpaši liela atsaucība nav sagaidīta. Drīzāk izskanot neloģiski pretargumenti, kāpēc patentmaksa nebūs labs variants, lai iekasētu sociālo nodokli no taksometru vadītājiem. Taču sliktāk vairs nevar būt, uzsver Arnis Sauka, piebilstot, ka pētījuma priekšlikums tapis pēc tam, kad notikušas sarunas arī ar vairākiem taksometru uzņēmumiem, taksometru vadītājiem. Priekšlikumi prezentēti Finanšu ministrijā, bet brīdī, kad ministrijas darbinieki izdzirdējuši, ka šos priekšlikumus atbalsta taksometru nozare, viņi teikuši, ka tad noteikti priekšlikumos ir kāds “caurums” un tas nav īsti labi.

Taksometru vadītāji joprojām nav sociāli aizsargāti

Taksistu arodbiedrības valdes loceklis Ģirts Mazurs skaidro: “Tas, ka 2017. gadā ieviesa sociālā nodokļa avansa maksājumu par taksometru, nevis konkrētu vadītāju, neko nav devis. Ja uz vienu taksometra automašīnu ir četri cilvēki, tad tur nesanāk sociālais nodoklis kā no minimālās algas. Taksometra skaitītājam būtu jāparāda kopējie ieņēmumi, jādarbojas kā kases aparātam, no kura datiem var izrēķināt, cik lieli nodokļi jāmaksā. Taču tiek strādāts pēc shēmas, ka taksometru vadītājiem maiņas beigās jānodod konkrēta summa, pārējo var paturēt. Teorētiski taksometru vadītāju patenta maksa varbūt varētu kaut ko līdzēt. Tirgus ir izkropļots, visa taksometru nozare dzīvo ēnu ekonomikā, un valsts līmenī tas viss tiek piesegts. Zināms, ka ar taksometriem brauc arī daudzi tādi, kuriem ir parādsaistības, lai izvairītos no to nomaksas, tiek gūti ieņēmumi, strādājot nelegāli par taksistu.”

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Arīna Dreimane skaidrojot, kāds ir taksometriem piemērotā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājuma normatīvais regulējums, tomēr izvairījās atbildēt, vai šis modelis uzskatāms par izdevušos un taksometru vadītājiem ir labvēlīgs.

Ciniski raugoties, šis modelis ir izdevīgs valsts budžetam. Ja darba devēji par saviem taksometru vadītājiem uzrāda mazāku nostrādāto stundu skaitu un līdz ar to arī mazāku veicamo obligāto iemaksu apjomu, nekā reāli būtu jāmaksā, tad pārmaksāto sociālo nodokli nevajag uzņēmumam atmaksāt atpakaļ, proti, valsts pārmaksāto naudu patur savā makā.

Risinājums – patentmaksa?

AS “Rīgas Taksometru parks” valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks uzskata, ka BASE veiktais pētījums kopumā vērtējams kā labs, taču sākotnēji būtu jāpievēršas pakalpojuma cenai, jo tirgus sakārtošanai un caurskatāmībai jāpanāk vienota un ekonomiski pamatota tarifa ieviešana, vismaz galvaspilsētas ietvaros, tā kā tas jau sen ir īstenots neskaitāmās Eiropas lielajās pilsētās. Pasažieri brauktu par vienādu summu ar jebkuru pieejamo taksometru, bet konkurence būtu tieši saistīta ar pakalpojuma kvalitāti. Tad nebūtu taksometru vadītājiem jāstrādā tik izkropļotos konkurences apstākļos, kādi ir izveidojušies Rīgā, īpaši pie starptautiskās lidostas “Rīga”.

“Saprotams, ka pie esošās nodokļu sistēmas un n-tajiem MK noteikumiem, uzņēmumi vienkārši nespēj visus aprēķinātos nodokļus nomaksāt. Redzot, cik lielā mērā notiek nelegālā komercdarbība, ir skaidrs, ka Rīgas Taksometru parks šajā tirgū ir nekonkurētspējīgs. Vismaz 80% no patreiz piedāvātajiem taksometru pakalpojumiem ir sashēmoti un neprognozējami gan priekš klienta, gan valsts.

BASE piedāvātā patenta maksa katram taksometra vadītājam īsti nav izprotama – kā un kurš to uzņemsies administrēt? Tomēr varbūt patenta maksa būtu labāka sistēma par patreiz esošo, kad jāveic 130 eiro priekšapmaksa mēnesī par taksometru, kuru paredzēja novirzīt taksometra vadītāju sociālā nodokļa nomaksai. Cik man zināms, tad šis process nedarbojas tā kā tas sākotnēji tika iecerēts. Nav arī skaidrs, vai, ieviešot patentmaksu, šie cilvēki varētu būt, piemēram, mūsu uzņēmumā kā darba ņēmēji? Ja nē, tad arī tāda sistēma mums īsti nav pieņemama. Lai vadītājam uzticētu automašīnu, mums vajadzīga garantija, ka tā tiks uzturēta labā tehniskā kārtībā, ka mums nebūs jāapmaksā uz automašīnu reģistrētie Ceļu policijas sodi. Tas iespējams tikai tad, ja taksometra vadītājs ir mūsu darbinieks un nes pilnu atbildību. Turklāt pieredze rāda, ka uzņēmēji – shēmotāji jebkuru sistēmu apiet,” uzskata Kaspars Muižnieks.

Vai papildu nauda budžetā nav vajadzīga?

Absurdākais, ka gan “Cemex” un citu uzņēmumu vēlme aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku, gan BASE modelis taksometru tirgus sakārtošanā piedāvā papildu ieņēmumus valsts budžetā, taču nav lielas ieinteresētības situāciju mainīt. “Cemex” lēmumu apturēt investīcijas ir pamatojis tieši ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Šajā gadījumā ir runa par vienu no lielākajiem investoriem Latvijā, par ražošanas uzņēmumu ar lielu eksporta apjomu. Ko lai saka mazāki uzņēmumi? Vai tiem jāsecina, ka cerību ēnu ekonomikas mazināšanai vispār nav nekādu? Gribas ticēt, ka cerības tomēr ir, jo jaunā valdība nāca ar augsti paceltu tiesiskuma un godīgas uzņēmējdarbības karogu. Noteiktu cerību dod valdības deklarācijā rakstītais, ka valdība prioritāri pievērsīsies nozarēm ar augstāko ēnu ekonomikas risku, tajās cenšoties panākt labāku nodokļu nomaksu un veicinot godīgu konkurenci. Viena no tām ir taksometru nozare, kurā ļoti skaidri saskatāms darba lauks jaunajam satiksmes ministram Tālim Linkaitam un jaunajam finanšu ministram Jānim Reiram.

Dīvaini gan, ka koalīciju veidojošo partiju priekšvēlēšanu programmās nekas daudz par cīņu ar ēnu ekonomiku nav atrodams. Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība šo aspektu vispār nav minējušas. KPV LV ēnu ekonomikas apkarošanas vārdā vēlas reorganizēt Valsts ieņēmumu dienestu, Attīstībai/Par! ēnu ekonomikas samazināšanu redz kā vienu no instrumentiem, lai kāpinātu nodokļu ieņēmumus, savukārt Jaunā Vienotība ēnu ekonomiku piedāvā apkarot, pakāpeniski samazinot nodokļu slogu zemajām algām un ieviešot obligātu ienākumu deklarēšanu.

Cerība ir, to nedrīkst zaudēt, jo sabiedrība tomēr vēlēšanās prasīja pārmaiņas un jaunus spēkus. Arī koalīcijā tie ir, un tas ļauj cerēt, ka valdība kopā ar uzņēmumiem un nozarēm metodiski apkaros ēnu ekonomikas sektorus gan “Cemex” gadījumā, gan taksometru pakalpojumu, gan automašīnu tirdzniecības, gan ēdināšanas, gan celtniecības un citās nozarēs. Uzņēmumiem arī pašiem ir jābūt aktīviem un uzstājīgiem, jāaicina valsts iestādes aktīvāk cīnīties pret ēnu ekonomiku.

 

Autore ir ekonomikas analītiķe

Komentāri (3)

J.šveiks 06.02.2019. 12.17

man gan nav diplomatiskas izglītības , bet saprotu ka Cemeks nevēlas investēt valstī ar mafiozu piesitienu.

+1
0
Atbildēt

0

ak 06.02.2019. 13.42

Blēdis jau domā, ka viņš ir gudrs. Blēdīdamies viņš pakāpeniski noplicina savu dzīves vidi. Jo vairojas nabadzība, jo stiprāk spiests blēdīties blēdis un viņam liekas, ka kļūst arvien gudrāks. Tāda nomadu civilizācijas sakne. Nograuž un piegāna vienu zemes pleķi, pārceļas uz nākamo.

+1
0
Atbildēt

0

altinyildiz 06.02.2019. 13.58

Kamēr nebūs iztīrīta IeM un 80% no Čevera, Trulā, Jaundžeikara, Godmaņa, Mūrnieces, Štokenberga un Kazlovska selekcionētās, Saskaņai tuvās, vadības nebūs aiz restēm, netiks sakārtots taksometru bizness un zels un plauks nelegālais cigarešu, alkohola un narkotiku rūpals.

+1
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu