Aptuveni 100 neapmierinātu piketētāju, kas pie Saeimas nama jau otrdien pieprasīja vēl neapstiprinātās Kariņa valdības galu, ir mazākais pārbaudījums šīs koalīcijas darbā. Kašķi starp 100 Saeimas deputātiem — partijām un arī to iekšienē — noteikti rada lielāku berzi, kura neizbēgami kavēs nopietnu lēmumu pieņemšanu. Šīs berzes pārvarēšanai nākas pielietot veco labo iesmērēšanas metodi.
Redzamākā tās izpausme šīs valdības veidošanā ir amatos «iesmērēt» cilvēkus, kuri vēlēšanu sietu nav izturējuši, bet tik un tā jūtas absolūti neaizstājami.
Kad NA ministrs Gerhards pirms vēlēšanām paziņoja, ka vairs uz Saeimu nekandidēs, jo viņam ir svarīgāki darbi darāmi, naivie vēlētāji pieņēma, ka tās ir politiķa karjeras beigas. Tagad izrādās — Gerharda svarīgākais darbs ir ierotēt citā ministra amatā bez vēlēšanām.
Kad Attīstībai/Par vēlētāji svītroja kandidāti Viņķeli un pēcvēlēšanu rītā bilance rādīja, ka no pašas pirmās vietas sarakstā viņa ir nobīdīta uz pašu pēdējo, naivie vēlētāji secināja, ka šoreiz neies cauri nekādi vecās Vienotības triki «neievēlēta, bet pie varas» kā savulaik Solvitai Āboltiņai. Izrādās — no pēdējās vietas sarakstā tomēr ir vieta valdībā. Jo vēlētāju griba jau nav likums. Un arī vēlēšanās kandidējušais, bet aiz svītras palikušais NA saraksta Parādnieks nevienam nav kautrību parādā. Galu galā, lai celtu demogrāfijas līkni, vajadzīga uzdrīkstēšanās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.