LU saņēmusi ziedojumu vēstures studiju attīstībai 1

Zinta un Kristaps Zariņi. Foto no ģimenes arhīva
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Universitātes (LU) fonds ir saņēmis jaunu 25 tūkstošu ASV dolāru ziedojumu no Richarda Zariņa piemiņas fonda, lai vēsturnieki arī turpmāk varētu sekmīgi pilnveidot un attīstīt jomu. Šis ir pirmais un pagaidām faktiski vienīgais šāda veida regulārs atbalsts Latvijas vēstures attīstīšanai, informē Brigita Zutere no LU fonda.

Richarda Zariņa piemiņas fonds ir dibināts 2013. gadā par godu trimdas luterāņu garīdzniekam Richardam Arturam Otto Zariņam (1913-2006). Dibinātāji ir viņa bērni Kristaps un Bertrams Zariņi, Antra Zariņa-Trašere. ASV dzīvojošie mecenāti vēlas vairot un spēcināt tautiešu vidū pastāvošo izpratni par vēstures jautājumu nozīmīgumu Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē. Latviskuma uzturēšanu un atbalstu savai dzimtenei viņi uzskata par pilnīgi dabisku un godpilnu pienākumu.

Viņi ir daļa no Amerikas latviešu labdarības organizācijas “Friends of the University of Latvia”, kas rūpējas par Latvijas izglītību. Līdz šim R.Zariņa piemiņas fonds ir ziedojis vairāk nekā 105 tūkstošus ASV dolāru vēstures atbalstam. LU fonds administrē visus ziedojumus.

2012. gadā LU profesors Ēriks Jēkabsons bija ieguvis Fulbraita stipendiju Latvijas dokumentu arhīva izpētei ASV. Tur iepazinās arī ar Ziemeļkalifornijas latviešu diasporas sabiedrību, tai skaitā ar prof. Dr. Kristapu Zariņu, pie kura Jēkabsons bija apmeties studiju laikā.

Savā starpā pārrunājot Latvijas vēstures jautājumus un Jēkabsonam vairākas reizes uzstājoties Latviešu biedrībā Sanfrancisko, nostiprinājās ideja par jauna atbalsta virziena uzsākšanu. Mecenāts K. Zariņš skaidro savas ģimenes motivāciju ziedot augstākās izglītības attīstībai un aicina arī citus pievienoties šai ierosmei: “Mēs ar prieku atbalstām Latvijas Universitāti, jo zinām, cik svarīga ir izglītība – it sevišķi universitātes augstākā izglītība. Atbalstām vēstures studijas tāpēc, ka cienām ģimenes un tautas vēsturi. Iepazināmies ar prof. Ēriku Jēkabsonu, kad viņš veica pētnieciskos darbus Stenforda Universitātes Hūvera institūtā, kur atrodas Latvijas dokumentu arhīvs. Bijām patīkami iespaidoti ar viņa augstās kvalitātes rosīgo darbu, plašo perspektīvu un spējīgajiem studentiem, kuri cītīgi mācās un veic pētnieciskos darbus, bieži ar ierobežotām atbalsta iespējām. Novērtējam, ka prof. Jēkabsons ir spējīgi un godprātīgi vadījis vēstures studiju darbus, atbalstot studentus un kolēģus ar ļoti labiem rezultātiem – daudzām publikācijām, tēzēm, grāmatām un lekcijām. Saņemot atskaites par padarīto darbu, redzam, ka mūsu ieguldījums nes augļus. Mūsu idejas pamatā ir princips, ka, atbalstot labus, centīgus un spējīgus cilvēkus, notiks labas lietas arī nākotnē. Varam šo ieteikt arī citiem.”

Tā rezultātā 2013. gadā tika nodibināts Richarda Zariņa piemiņas fonds, kas turpina atbalstīt talantīgus vēstures studentus, jaunu grāmatu izdošanu un ar to sagatavošanu saistītos braucienus uz ārzemju arhīviem, kā arī konferenču apmeklējumu nodrošināšanu latviešu zinātniekiem ārvalstīs u.c.

Ar fonda atbalstu ir izdotas vairākas unikālas grāmatas un monogrāfijas, kas apraksta līdz šim neapskatītus vēstures aspektus un pavērsienus. Turklāt tie ir pirmie latviešu valodā tapušie oriģinālie un apjomīgie pētījumi par konkrētajām tēmām vai procesiem.To skaitā ir Inetas Lipšas monogrāfija “Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā, 1914-1939” (2014), Harija Tumana grāmata “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” (2015), Inetas Didrihsones-Tomaševskas grāmata “Mācītājs Richards Zariņš. Dzīve divās pasaulēs” (2016), Ērika Jēkabsona grāmata “Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1922.gadā” (2017) un Ulda Neiburga grāmata “Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941-1945)” (2017).

Šogad turpināsies atbalsts vēsturnieka U. Neiburga pētījumiem par tā saucamajiem kureliešiem jeb Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Kureļa grupu Otrā pasaules kara laikā un tās nozīmi cīņā par Latvijas neatkarību. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīvu, iespējams, tiks izstrādātas biogrāfiskās vārdnīcas par Latvijas policijas ierēdņiem. Vēsturnieka Agra Dzeņa vadībā turpinās projekti par Vecpiebalgas draudzes izpēti.

Paredzēts atbalsts pētījumiem par Latvijas ārstu pirmo kongresu 1989.gadā no vēsturiskā aspekta. Tāpat top pētījums par latviešu bēgļu kustību uz Zviedriju 1945.-1946.gadā. Sagaidāms, ka nākotnē tiks sagatavots izdevums par latviešu luterāņu baznīcas mācītājiem, saistot viņu darbību ar svarīgākajiem Latvijas vēstures procesiem un norisēm. Līdz 2021.gadam sadarbībā ar Valmieras muzeju tiks sagatavots un izdots avotizdevums “Otto fon Hūna Valmieras un Valmieras apkārtnes vēsture”. Tas būs unikāls izdevums, kas apkopos dienasgrāmatas, aprakstus un atmiņu izdevumus par Valmieras apriņķi 19.gadsimta sākumā. Tāpat turpināsies studentu atbalsts.

Komentāri (1)

Drosma 21.01.2019. 11.25

izcili !!!! –

Beidzot ! Paldies protams!

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu