fbpx

Lielajiem uzņēmumiem ir piemērots laiks sekmēt eksportspēju

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jānis Zeibots
Print Friendly, PDF & Email

Mācoties no t.s. trekno gadu kļūdām, pakāpeniski kreditēšanas sistēma Latvijā atgūstas. Lai arī piesardzīgi, tomēr kāpjam ārā no grāvja, kurā bijām nokļuvuši pēc 2004. – 2008. gada kreditēšana buma. Izsniegto kredītu portfeļu skaits pieaug. Patlaban ir iespēju laiks tiem, kuriem ir pārliecība par savu produktu un nepieciešamība sekmēt ražošanas kapacitāti.

Kļūdu labojums pēc 2004.-2008. gada

Ekonomikā neviens nav atcēlis cikliskumu – pēc 2004. gada iestāšanās Eiropas Savienībā valdīja izteikts banku un finanšu investoru optimisms, turklāt investīcijas galvenokārt plūda nevis uz eksportspējas veicināšanu, bet nekustamā īpašuma, būvniecības nozari un patēriņa kredītiem. Kreditēšana bija agresīva un pārgalvīga, taču pēc nosacītā buma sekoja kredītiestāžu vilšanās, bet virknei klientu – bankrots. Vēl daļa bija uzņēmusies saistības, ar kurām cīnās joprojām. Šim posmam sekoja krasas izmaiņas kreditēšanas politikā – daudz stingrāki nosacījumi, kuri saglabājās arī posmā, kad virkne makroekonomisko rādītāju signalizēja par izaugsmi.

Piesardzība no kredītiestāžu puses ir saprotama un pamatota, taču tikpat nepieciešama ir arī pārdomāta ekonomikas stimulēšana. Eiropas Centrālās bankas eksperti vairākkārt ir uzsvēruši finanšu līdzekļu pieejamības nozīmi tirgū un citiem monetārās stimulēšanas pasākumiem, kā arī aktīvi pie tiem strādājuši, tomēr bez katras dalībvalsts teritorijā esošo komercbanku līdzdalības būtiski uzlabojumi nav iespējami.

Lai arī kopējā komercbanku sektorā valda milzu piesardzība, ir bankas, kas demonstrē dinamiku virknē situāciju. Viens no piemēriem ir banka Citadele, kura apstiprina faktu par labvēlīgajiem nosacījumiem uzņēmējdarbības tempu kāpināšanai un ir atvērta, sagatavojot piedāvājumus tiem uzņēmējiem, kuri gatavi izmantot sniegtās iespējas. To apliecina arī IKP rādītāji. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir pieaudzis par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir pat nedaudz straujāk kā gada pirmajā pusē, kad Latvijas ekonomika auga par 4,6%. Tajā pašā laikā eksperti prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nākamgad kļūs lēnāka, un IKP pieaugums 2019. gadā būt ap 3%.

Iespēju laiks lielajiem uzņēmumiem

Paraugoties uz ekonomisko situāciju Latvijā, uzņēmējdarbības formu dažādību un tirgus izaugsmi, iespējams secināt, ka tagad ir iespēju laiks lielajiem uzņēmumiem, kuru piedāvātais produkts vai pakalpojums ir dzīvotspējīgs un pieprasīts ārvalstu eksporta tirgos, taču uzņēmums ir atdūries pret ražošanas kapacitātes trūkumu. Šādos gadījumos ir īstais brīdis padomāt par ražošanas tempu kāpināšanu, modernizējot esošās ražotnes vai veidojot jaunas, tādejādi sekmējot arī jaunu darba vietu rašanos.

Papildus finansējumam, kas ir pieejams bankās, ieteiktu rūpīgi izpētīt arī tās eksporta veicināšanas iespējas, ko piedāvā valsts iestādes, piemēram, Zemkopības ministrijas īstenotais atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozaru eksportspējas celšanai, kas ietver dalību kopstendos starptautiskajās izstādēs, kā arī piedalīšanās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajās tirdzniecības misijās vai arī atbalsts, ko sniedz finanšu institūcija Altum.

Patlaban lielajiem spēlētājiem ir iespēja izdarīt atspēriena lēcienu nākotnei. Neraugoties uz prognozēm par IKP pieauguma palēnināšanos, esam nonākuši jaunā izaugsmes fāzē, kurā uzsvars tiek likts uz inovācijām un stabilitāti, nevis investīcijām, kas balstītas uz spekulācijām. Esam mācījušies no kļūdām, tāpēc ir pamats cerēt, ka šī tendence saglabāsies arī nākotnē.

 

Autors ir biznesa augstskolas “Turība” finanšu direktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu