Skaists, skaists dēlītis

Sandra Zirne, SIA Kraujas Z valdes locekle. Foto — Ieva Salmane
Ieva Alberte
Print Friendly, PDF & Email

Pēc 18 gadu darbības mežizstrādē Kraujas Z aizvadītajā vasarā sāka kokus pārstrādāt taras dēļos. Pirmās eksporta kravas uz Īriju jau aizpeldējušas

Brauciet tagad, egles skaisti apsnigušas, telefonsarunā saka Sandra Zirne, Kraujas Z valdes locekle, sazvanīta pirms Jaunā gada. Gulbenes novada Lizumā egles tiešām apsnigušas kā Ziemassvētku pastkartē. Uzņēmums atrodas šosejas malā, piekļūšana ir viegla un pa līdzenu asfaltu: pasūtītājam pēc kokmateriāliem nav jākratās pa lauku ceļiem. Sandra sagaida birojā, pa kura logiem redzama jaunā ražotne. Viņas vīrs Jānis sarunai nozīmējis sievu, jo pašam jābūt mežā. Sandra stāsta, ka tieši vīrs ir uzņēmuma vilcējspēks. «Darbus esam sadalījuši tā — es vairāk esmu birojā, bet Jānis — mežā vai ražotnē.» SIA Kraujas Z apgrozījums 2017. gadā sasniedza 2,1 miljonu. Sandra sasniegumu komentē pieticīgi: «Nav nekā īpaša, ar ko lielīties, vienkārši izdarīts tas, kas plānots.»

Ar vecu belarusu

Pirms vairāk nekā 20 gadiem Sandra ar vīru Jāni dzīvoja Jēkabpilī, kur viņš strādāja par torņa celtņa vadītāju. Sākās Atmoda, un daudzi cilvēki palika bez darba, dibināja zemnieku saimniecības. Zirņu pāris nolēma pārvākties uz Gulbenes puses Alsupēm pie Jāņa vecākiem.

«Bija jādomā, ko darīt. Divi mazi bērni, darbu vajag. Es sāku strādāt pagastā par zemes komisijas sekretāri, pēc tam par dzimtsarakstu nodaļas pārzini un pagasttiesas priekšsēdētāju,» stāsta Sandra, kurai ir augstākā izglītība uzņēmējdarbībā.

Gribējās savu saimniecību un sākt patstāvīgu dzīvi, tāpēc Zirņi iegādājās māju Tirzā. Jānis gāja mežā piepelnīties ar rokas motorzāģi — tāpat kā daudzi citi vīri tuvējā apkārtnē. Zirņiem savas tehnikas nebija, vajadzēja pirkt traktoru, ar ko izvilkt kokus no meža. «Gājām uz banku. Mums uzticējās, iedeva kredītu. Joprojām esmu pateicīga, ka bankas filiāles vadītāja Līga Nagle toreiz veco lauku māju pieņēma kā ķīlu. Mums nebija nekā cita kā tikai vēlme strādāt,» atceras Sandra.

Kredīts — 14 000 latu — Zirņiem šķita milzīga summa. Par to iegādājās Belarus traktoru ar piekabi. Mežizstrādes darbos Jānis bija zinošs, un darba pietika. Lai varētu paveikt vairāk, bija jātiek pie modernākas tehnikas un papildspēkiem. «Dzīve dzina uz priekšu un piespieda nopirkt harvesterus un forvarderus,» stāsta Sandra. Harvesters ir mežizstrādes vairākoperāciju pašgājēja mašīna koku gāšanai, stumbru atzarošanai un sagarumošanai. Tāds maksā vairāk nekā 400 000 eiro. Lai pie tāda tiktu, Sandra atkal gāja uz banku un ņēma līzingu. Tagad Krauju autoparkā ir divi harvesteri un trīs forvarderi — pievedējtraktori, kas paši iekrauj kokus savā piekabē. Taču dārgā tehnika visu izdarīt nevar, vajadzīgi arī zāģeri, kas attīra pamežu, lai traktori varētu darboties.

«Mums nekas nav nācis viegli. Daudz darba, cieta garoza, ar milzīgu atbildību,» nosaka Sandra. Pavisam grūti bija 2007. gadā, kad nokritās apaļkoku cena. «Cirsmas nopirktas par lielām naudām, aprites nav. Tas bija brīdis, kad gribējām atdot bankai tehniku, ko bijām pasūtījuši. Šķita, ka neizķepurosimies. Taču tad padomājām: labi, atdosim bankai, un viņi pārdos par lētu naudu. Daļa no tehnikas jau bija izmaksāta. Nolēmām, ka neatdosim bankām par velti savus traktorus.» Apaļkoku cena nekāpa ilgi, un nācās pārdot par tādu cenu, kāda tolaik bija, lai varētu samaksāt kredītu. Kraujas Z tomēr izķepurojās un turpmākos desmit gadus stabili darbojās mežizstrādē.

2016. gadā Zirņiem ienāca prātā doma, ka no sastrādātajiem kokiem vajadzētu radīt kādu pievienoto vērtību, sākt ražot pašiem — taras kluču izejmateriālu nekur izdevīgi pretī neņēma. Ja pārstrādātu paši, tas būtu labs risinājums. Iemaņu ražošanā Zirņiem nebija, taču viņi nolēma pamēģināt. Lai turpmāk būtu mazāk atkarīgi no citiem. Plānotais produkts — taras dēlis, kas tiek taisīts no mazvērtīgas koksnes. No gatavajiem dēlīšiem tālāk var radīt paletes, iepakojumu.

Z bizness

«Domāju, tieši tas, ka mums ir laba kredītvēsture, bija iemesls, kāpēc saņēmām kredītu ražotnes būvei,» atzīst Sandra. Ražotnes tapšanā piesaistīta nauda no diviem avotiem: ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību Zirņi iegādājās zāģēšanas iekārtas, bet gatera ēka un infrastruktūra tapusi par Eiropas Savienības naudu. Un vēl kredīts. Kopumā viss izmaksājis 1,26 miljonus eiro. Gateris ražošanu sāka pērn jūnijā, bet darbs pie tā veidošanas sākās 2017. gada 1. janvārī.

Būvniecība ievilkās, jo togad vasara bija slapja, un, lai ieliktu ražotnei pamatus, tika rakti grāvji, lai novadītu ūdeni. Arī mežā nevarēja strādāt ar pilnu jaudu. «Nesaprotu, ko graudenieki var čīkstēt, ka grūta dzīve. Viņiem Eiropa zaudējumus atmaksāja, bet mums gan ne,» komentē Sandra. Viņa uzskata, ka meža nozare Latvijā nav pietiekami sakārtota: būtu vērts mācīties no tām valstīm, kurās noteikts, ka nedrīkst eksportēt neapstrādātu koku — lai apstrāde paliek pašiem un silda ekonomiku.

«Mācāmies katru dienu,» saka San-dra, vadājot pa ražotni un stāstot, kas te notiek. Ar sarkanu lāzera staru koks tiek noskenēts un aizslīd uz zāģēšanu. Milzu ātrumā no apaļkoka jau tapuši taras dēlīši izslīd no iekārtas. Gludi, smaržīgi, gaiši. Cits kā piens, cits oranžs kā burkāns, kāds vēl vaniļas dzeltenīgs.

«Tas tāpēc, ka ir dažādas koksnes — lapu, skuju. Prieks, ka izdevies īstenot šo projektu un ka redzu skaistu dēlīti nākam ārā pa līniju.»

Darbs gaterī ir intensīvs, divās maiņās. Sandra rāda pie sienas piestiprināto ikdienas grafiku — ik pēc pāris stundām strādniekiem ir 15 minūšu atpūta. Taras dēļu ražošana uzņēmumā radījusi 25 jaunas darbavietas, un par darbinieku trūkumu Sandra nesūdzas. No diviem nesen atbrīvojās, jo cilvēki nenāca uz darbu, bet «šodien pat bija vairāki zvani, interesējās par iespējām».

Pie pakošanas līnijas strādā meitene. Sandra stāsta, ka viņa te nav vienīgā sieviete, tāpēc ražotnē ir vīriešu un sieviešu ģērbtuves un atpūtas telpas. Darbinieki ir gan gados jauni, gan pensijas vecuma cilvēki, piemēram, kāds vecāks kungs brauc uz darbu no 20 km attālajiem Variņiem. «Mums izdevies izveidot labu kolektīvu. Neko daudz jau cilvēkam nevajag — drošību, cieņpilnu attieksmi, laikus samaksātu algu.» Sandra uzskata, ka saņemt 700 eiro uz rokas par pakošanu nav liela alga. Gribētos maksāt vairāk, taču daudz aiziet nodokļos, un pasniegt algu aploksnē Sandra negrasās. «Man šogad darba intervijās neviens nav prasījis, vai nevar aploksnē, jo zina, ka mēs to nepraktizējam.» Daudzi novērtē šādu attieksmi, jo no samaksātiem nodokļiem atkarīga slimības lapa, pensija.

Burts Z pie nosaukuma Kraujas paņemts no Zirņu uzvārda. Kad 2005. gadā zemnieku saimniecību vajadzēja pārreģistrēt par SIA, vienas Kraujas jau bija. Un Z burts tiešām attaisnojas, jo uzņēmumā strādā vairāki ģimenes locekļi un radi: dēls atbildīgs par ražotnes tehnisko pusi, vedekla ir grāmatvede uzskaitvede. Strādā arī Jāņa brālis un māsa, Sandras brālis un vīra māsas bērni. Zāğētavā nodarbināti vairāk nekā 25 cilvēki, administrācijā 10, mežā — 10.

Auna un Mežāža saderība

Pagalmā iebrauc smagais auto ar tukšu piekabi. «Pēc šķeldas, kurinās,» Sandra stāsta, ka šķeldai vietējo uzņēmēju vidū ir liela piekrišana. Kraujās Z izmantots ir viss līdz pat skaidai. Jā, mežus Latvijā izcērtot, un neesot tik daudz labo mežu kā agrāk, taču «mēs stādām vietā, un mežs atjaunojas». «Tāpat kā ābols nogatavojas rudenī, arī mežam ir savs ritms. Daudzi vecie koki ir iztrupējuši, un pārstrādei tādi neder. Milzīgie koki mums nemaz neiet iekšā līnijā, diametrs par lielu.»

Pēc brītiņa pagalmā lēnām pietusnī fūre. Vedīs prom dēlīšus. Sandra smejas, ka nezina, kurp, taču lielākoties pircēji ir vietējie. Tikai pāris kravas aizceļojušas uz Īriju. Eksports ir joma, par kuru Zirņi apņēmušies nopietnāk piedomāt, un tagad tam būs laiks, jo pēdējā pusgadā galvenais bija uzlikt uz sliedēm ražošanu.

Sandra uzskata, ka tik ilgi varējuši noturēties uzņēmējdarbībā, jo izdara to, ko apsolījuši. «Ja esi apņēmies, tad jāizpilda. Visi spēki jāvelta tam, lai izdarītu. Es iešu kaut ar pieri sienā! Tas laikam tāpēc, ka pēc horoskopa esmu Auns,» Sandra smejas, bet nenoniecina zvaigznāju nozīmi biznesā. Viņa ir ugunīgā Auna zīme ar izsišanas spējām, bet vīrs esot Mežāzis — strādīga Zemes zīme. Absolūti nesaderīgas zīmes, tomēr abiem izdevies sadzīvot gan mājās, gan darbā.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Pašiem saprast, uz ko esi spējīgs, un atbildība uzņēmuma darbinieku un kreditoru priekšā.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Kļūdu bijis pietiekami daudz, taču, kā tautasdziesmās saka, liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādams! Kredīts ir laba lieta, taču paņemt svešu naudu nozīmē atdot pēc tam savējo.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Ja esi nospraudis mērķi un atradis ideju, tad ej uz to droši un neatlaidīgi!»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu