Latvijas banku biznesa pārmaiņas 2019.gadā nesīs pozitīvus rezultātus

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Viktors Bolbats
Print Friendly, PDF & Email

Lai gan aizvadītais 2018. gads finanšu nozarei nav bijis viegls, tas banku sektorā ir iezīmējis nozīmīgas pārmaiņas ārvalstu un vietējo klientu apkalpošanā. Latvijas bankas pakāpeniski maina savu biznesa modeli, tomēr aizvien tiek saglabāts fokuss uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem.

Aizvien lielāku nozīmi arī 2019. gadā iegūs klasiskie banku pakalpojumi, kas tiek piedāvāti, attīstot un izmantojot jaunus kanālus klientu sasniegšanai. Tāpat Latvijas bankas pašlaik aktīvi piesaista ES un EEZ klientus, nodrošinot tiem arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus, jo redzam tiem labas attīstības perspektīvas nākotnē. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi.

Daudziem finanšu jomas profesionāļiem, tajā skaitā “Baltic International Bank” strādājošajiem, pārmaiņu nepieciešamība bija redzama jau krietni agrāk, un daļa banku arī nekavējās ar to ieviešanu. Prognozējams, ka pēc pietiekami sarežģītā pārejas posma pabeigšanas tieši šīs bankas arī būs pirmās, kas sajutīs reformu pozitīvos rezultātus, pieļauju, jau nākamgad.

Piemēram, “Baltic International Bank” akcionāri un padome jau 2016. gadā pieņēma virkni lēmumu, kuru konsekventa īstenošana mainīja bankas prioritātes, biznesu un attīstības virzienus. Toreiz mēs pieņēmām jaunu stratēģiju, kas arī tiek strikti realizēta. Sekoja būtiskas izmaiņas padomē, valdē, nozīmīgos amatos. Lai sekmīgi īstenotu jauno stratēģiju, darbā tika pieņemti speciālisti, kuru pieredze ļauj dažādot un paplašināt bankas sniegtos pakalpojumus.

Latvijā mainās daudzu banku biznesa modelis, reizē ar starptautisko klientu apkalpošanu aizvien vairāk orientējoties uz privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem Latvijā. Mēs šādus pakalpojumus savienojam ar klientu individuālu apkalpošanu, liekot lietā uzkrāto ievērojamo pieredzi. Latvijā mēs adaptējam modeli, kas sekmīgi tiek pielietots Vācijā, Austrijā, Šveicē un citur Eiropā. Protams, ka individuāla klientu apkalpošana nevar būt masveidīga, taču mēs piedāvājam iespējas saņemt pakalpojumus krietni plašākam klientu lokam, nekā iepriekš. Arī iedzīvotāju izpratne par investīciju produktiem un ieguldījumu izdevīgumu aug, kas palīdz šāda modeļa īstenošanai.

Pārmaiņas skar arī tirgus, kuros darbojas Latvijas bankas. Mēs, piemēram, turpināsim darboties tādos mums tradicionālos ārvalstu tirgos kā Eiropas Savienības valstis, kā arī Apvienotā Karaliste un Ukraina, kuru galvaspilsētās ir mūsu pārstāvniecības. Paskaidrošu, ka Ukrainā attīstības iespējas pašlaik saskata daudzi Latvijas uzņēmumi, kas tur aktīvi sāk vai paplašina darbību. Tā pasaulē pazīstami zīmoli izmanto savas pārstāvniecības Latvijā, lai uzsāktu biznesu Ukrainā, un banka uzņēmējiem spēj palīdzēt, izmantojot savas zināšanas, pieredzi un kontaktus.

Tomēr, kā jau iepriekš minēju, visu banku prioritārie tirgi pašlaik jau ir Latvija, citas Baltijas valstis un ES un EEZ valstis. Lai gan šajos tirgos pastāv asa konkurence, tomēr joprojām ir iespējams atrast brīvas nišas. Piemēram, Latvijā tāda līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas lielajām bankām līdz šim ne vienmēr šķita interesanti.

Protams, lai sekmīgi strādātu ar jaunajiem klientiem, ir svarīgi piedāvāt tiem nepieciešamos pakalpojumus (piemēram, esam sākuši korporatīvo obligāciju emisiju), nodrošināt, lai likmes un tarifi būtu pieejami plašam klientu lokam. Banku konkurences rezultātā ieguvēji ir uzņēmēji – jo īpaši Latvijā.

2018. gads nozarei nav bijis bez izaicinājumiem – ārvalstnieku noguldījumi samazinājās no 9 līdz aptuveni 3,2 miljardiem EUR, tāpēc katrai bankai bija jāatrod veids, kā strādāt turpmāk.

Pārmaiņu vadībā svarīgs ir Finanšu nozares asociācijas paveiktais. Būdams asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, varu novērtēt, cik nozīmīga pārmaiņu procesā ir iespēja būt Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sarunu partnerim, iespēja uzzināt lēmumu un risinājumu detaļas, lai plānotu tālāko banku sektora rīcību.

Pārmaiņu laiks ir pārāk īss, lai jau tagad varētu plašāk spriest par katra jaunā biznesa modeļa rentabilitāti. Piekrītu jau izskanējušajam viedoklim, ka pilnīga skaidrība par pārmaiņu rezultātiem būs pēc gadiem diviem trim. Pašlaik varam secināt, ka darbības virziens ir pareizs, uzsāktās pārmaiņas ir pietiekami nopietnas un dziļas, un notiekošais vieš pamatotas cerības, ka nozare spēj sekmīgi reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem.

 

Autors ir “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu