Atšķirīga pieredze un neatlaidība: kopīga saruna 14

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Alise Rupeka
Print Friendly, PDF & Email

“Ir ārkārtīgi daudz pētījumu par to, kas notiek, kad ticam studentu [un līdzcilvēku – autores piez.] apdāvinātībai. Mēs pievēršam viņiem daudz uzmanības un gaidām no viņiem ko vairāk, ko īpašu. Mēs sagaidām no viņiem izcilību, un šīs gaidas no pareģojumiem pārvēršas realitātē.” Angela Duckworth, Grit: The Power of Passion and Perseverance[1]

Jau kādu laiku esam lielāka ģeopolitiska vienuma robežvalsts, gan iezīmējot sevi kartē kā “drošākas/labklājīgākas” pasaules daļu, gan arī tiešā veidā esot robeža – ceļa posms, kuru izmanto daudzi, meklējot drošāku un labāku dzīvi. Un, lai arī reizēm labprātāk pieveram acis, grūti izslēgt no apziņas šodienas pasaules realitāti. ANO Bēgļu aģentūra lēš, ka 66 miljoni cilvēku ir tikuši pārvietoti, mazliet vairāk par trešdaļu uzskatāmi par bēgļiem – cilvēkiem, kas bēguši no savas valsts[2]. Arī bēgšanas ceļš nekad nav bijis drošs, Vidusjūras šķērsošanu ieskaitot,[3] taču kopš decembra sākuma izšķīdis vēl kāds glābšanas salmiņš − pēc ilgstoša vairāku valstu spiediena glābēju kuģis Aquarius vairs neizies no Marseļas ostas. Uz BBC žurnālista jautājumu, kādas būs tiešās sekas šādam lēmumam, organizācijas Ārsti bez robežām (Médecins Sans Frontières) pārstāve Viktorija Rasela sausi un uzmanīgi atbild: “Cilvēki mirs.”[4]

Lielākā daļa uzņēmējdarbības vides darbojas ārpus šīs asās robežas starp dzīvību un nāvi, ārpus diskusijām par patvēruma meklētāju cilvēktiesībām un cilvēku tirdzniecības reālijām[5]. Daudz biežākas un saskaņotākas ir sarunas par ideju un cilvēku trūkumu, produktivitātes celšanu, nepieciešamību pēc jaunām zināšanām un drosmi izmēģināt vēl nepārbaudītas pieejas. Savulaik tieši “kara par talantiem”[6] piesaukšana pavēra durvis dažādības iespēju izmantošanai gan inovāciju veicināšanai, gan kopējo peļņas rādītāju uzlabošanai. Lai arī klusi, bet uzstājīgi aizvien biežāk Latvijas uzņēmumu vidē, piemēram, caur informatīvo kampaņu dažādības veicināšanai “Atvērtība ir vērtība” uzmanība tiek veltīta iebraucējiem (migrantiem, reemigrantiem utt.) – tiem, kas papildinātu mums pieejamā darbaspēka rindas, − un arī tiem valsts iedzīvotājiem, kas līdz šim drīzāk bijuši grūtāk uzrunājamās auditorijas daļa, atšķirīgi no it kā vairākuma noteiktā standarta.

Antropologi un biznesa konsultanti mums piemītošās līdzības un atšķirības (pieredzes, dzīves uztveres, īpašības utt.) nosacīti iedala divos lokos – piedzimtās īpašības (dzimums, etniskā izcelsme) un dzīves ceļā iegūtais (piem., dzīve citā vai vairākās valstīs, ikdienas komunikācija ar noteiktu cilvēku grupu). Šo loku plaša reprezentācija tiek slavēta kā avots inovācijai un labākai lēmumu pieņemšanai. McKinsey, Deloitte un PIIT (Peterson Institute for International Economics) pētījumu rezultāti parāda, ka uzņēmumi ar plašāku dažādības reprezentāciju ir ekonomiski veiksmīgāki, gan uzrādot augstākus ROI, gan peļņas rādītājus.[7] Talantu Inovācijas centrs iet soli tālāk un apgalvo, ka atšķirīgie darbinieki labāk izprot vēl neapgūtajos tirgos esošās viņiem līdzīgo potenciālo klientu neizprastās vajadzības un pat viena šāda komandas dalībnieka klātbūtne ļauj visai komanda uzlabot izpratni par galalietotāju (ja atšķirības pazīme ir tautība, novērojams 152% uzlabojums klienta vajadzību izpratnē visai komandai)[8].

Par dažādības pievienoto vērtību uzņēmējdarbības vidē tiek runāts nu jau ilgi. Tomēr dažādība vienuviet pati par sevi neko nerada. Ja ikvienam “jātērpjas mažoritātes drānās un rīcībās”, atšķirīgās pieredzes, dzīves gājumi vai dzīves redzējumi vien nedod gaidītos rezultātus.[9]

Atšķirīgā vērtība parādās un nes labākus rezultātus tikai tad, ja atšķirīgajiem un līdzīgajiem atvēl vienlīdzīgu laiku, telpu un balsstiesības.

Un šādu telpu rada sešas konsekventas rīcības: nodrošināt, ka ikviens tiek sadzirdēts; jaunu ideju ierosināšana ir droša un tiek atbalstīta; komandas dalībniekiem ir lēmuma tiesības; sasniegumi tiek atalgoti, un tiek atzīts ikviena pienesums; tiek sniegta konstruktīva atgriezeniskā saite; visbeidzot – komandas priekšlikumi tiek ņemti vērā[10]. Tieši atšķirīgu pieredžu kopums vadītājiem ļaujot vieglāk radīt šādas vides – tās turpina viņu pasaules redzējumu, kurā vērtīgais nāk no ļoti dažādiem avotiem. Viena no pieejām ir pavisam neierastu pieredžu integrēšana jau pierastajā vidē, gan nodrošinot vajadzīgo darbaspēku, gan arī no jaunās vides nākošās idejas.

Dažkārt, lai radītu šīs nākotnes iespējas, telpu un iespēju atbilstošajiem jauninājumiem, nepieciešama drosme un papildu ieguldījums – viens no šādiem ir Zviedrijas Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmumu kopīgais projekts “Beidzot darbs!” (“Entligen Job”). Projekts vērsts uz to iebraucēju iesaisti darba tirgū, kam ir augstākā izglītība un darba pieredze, taču trūkst valodas zināšanu un arī pirmās pieredzes šajā valstī – bez tās atrast darba devēju ir izaicinājums. Finanšu sektors nav izņēmums, tai skaitā Swedbank, kas ik gadu nodrošina apmēram 30 pagaidu darba vietas tieši ieceļotājiem – no konsultantiem, kas ikdienā satiek klientus, līdz inženieriem, kas programmē pamatsistēmas. Kā daudziem lielajiem uzņēmumiem, darbinieku piesaiste un spēja atrast labākus, piemērotākus risinājumus klientiem ir drošākais pamats pat visneparastākajām iniciatīvām.

Sarežģītā vidē kāds ir devis iespēju un tevi atbalstījis – uzticējies un redzējis tevī talantīgu, iespēju bagātu cilvēku, nevis uztvēris par iespējamu likumpārkāpēju, kura vaina tikai jāpierāda formāli. Ņemot vērā darbaspēka trūkuma faktoru, daudzi no šiem migrantiem var būt potenciāls resurss – katrā ziņā, potenciāli nodokļu maksātāji un pozitīvi virzīta sabiedrības daļa, ja radām pareizus un atbilstošus apstākļus.

Viens no ārkārtīgi nozīmīgajiem pamatiem veiksmīgai integrācijai ir iespēja būt par sabiedrības daļu – gan atļauja strādāt un atrast darbu, gan sava vieta pilsētās un citos sabiedriskas aktivitātes centros (nevis nomalē vai mežā esošam nometinājumam). Tā ir iespēja iesaistīties ikdienas dzīvē bez liekas kavēšanās.

McKinsey arī sniedz skaidru ekonomisku pamatojumu: “Veiksmīgi pārvaldīta imigrācija varētu veicināt [tirgus] dinamiku, kas pozitīvi ietekmētu kopējo IKP pieaugumu. Ja mums izdotos veiksmīgi integrēt darba tirgū bēgļus, kas Eiropā ieradušies kopš 2015. gada, līdz 2025. gadam kopējo Eiropas IKP varētu palielināt par 70−80 miljardiem eiro.”[11]

Ikviens iedzīvotājs ar pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecībā labprāt glabā naudu bankā/tērē pārtikai/izmanto citus pakalpojumus – no papildu nodokļu sloga pārvēršas par potenciālu klientu un top par aktīvu sabiedriskās un ekonomiskās dzīves atbalstītāju.

Arī Latvijā iebraucēju integrācija un jaunā tirgus ievērošana ir kļuvusi par mūsu finanšu sistēmas daļu. Īpaši jau tiem finanšu spēlētājiem, kas vēlas sekmēt finanšu labklājību plašam cilvēku un uzņēmumu lokam. Ziemeļu saknes un pārrobežu pieredzes ļauj uzdrošināties – izmēģināt līdz šim neierastus risinājumus. Un viens no lielākajiem banku sektora spēlētājiem – Swedbank – ir kļuvusi par vienīgo banku Latvijā, kas pievērsusi īpašu uzmanību bēgļu integrēšanai pastāvošajā finanšu sistēmā. Sadarbībā ar nevalstisko organizāciju Drošā māja esam gan vadījuši seminārus, kuros izskaidrojam banku noteikumus Eiropā, tai skaitā pavisam ikdienišķas lietas – banku konta atvēršanu, drošības un naudas izcelsmes pārbaudes; gan arī nodrošinājuši pakalpojumu pieejamību tiem, kas atbilst prasībām tāpat kā ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šī sadarbība ļāvusi mums pamanīt un sākt dzēst pašu prātos dzīvojošos ierobežojošos stereotipus, kas viltīgi apslēpj tepat, acu priekšā esošās iespējas.

Visbeidzot, ekonomiskajā pamatojumā balstīta pieeja bēgļu krīzes risināšanai (jā, gan efektīvākas migrācijas apstrādes sistēmas izveide, gan ekonomiskā labuma veicināšana) ir tikusi kritizēta, uzsverot, ka tā apdraud bēgļu/patvēruma meklētāju pilnvērtīgu tiesību ievērošanu. Taču tā ir bijis efektīvs pirmais solis, palīdzot īstermiņā gan efektīvāk izskatīt ieceļošanas pieprasījumus, gan nodrošināt ātrāku ieceļotāju piekļuvi nodarbinātībai, mājoklim un veselības aprūpei.[12] Un arī veidojot ciešāku sasaisti starp valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības izaicinājumiem.

Protams, imigrācijas pārvaldīšana primāri paliek valsts institūciju ziņā. Bet tās gudri risinājumi var radīt iespējas gan mūsu līdzcilvēkiem, gan mums – uzņēmējiem. Atliek strādāt ikdienā ar asu, atvērtu prātu un pozitīvām gaidām. Un, ja sagaidām no mūsu līdzcilvēkiem, lai kas arī viņi būtu, izcilību un radām iespēju šo izcilību sasniegt, ir vairāk nekā iespējams, ka ieguvēji būsim visi. It īpaši mēs – uzņēmēji.

 

Autore ir Swedbank Grupas personāla partnere, ikdienā strādā Ziemeļu reģionā. Iekļaujošas vides veidošana ir personīga pārliecība

[1]“There’s a vast amount of research on what happens when we believe a student is especially talented. We begin to lavish extra attention on them and hold them to higher expectations. We expect them to excel, and that expectation becomes a self-fulfilling prophecy.” ― Angela Duckworth, Grit: The Power of Passion and Perseverance, Vermilion, 2017.

[2] Why Most Refugees Do Not Live in Camps. The Economist. 19-June-2018. https://www.economist.com/the-economist-explains/2018/06/19/why-most-refugees-do-not-live-in-camps

[3] McIntyre, Niamh and Mark Rice-Oxley, “It’s 34,361 and rising: how the List tallies Europe’s migrant bodycount”, The Guardian, 20-Jun-2018. https://www.theguardian.com/world/2018/jun/20/the-list-europe-migrant-bodycount

[4] “MSF ship Aquarius ends migrant rescues in Mediterranean”, 07-Dec-2018. BBC News. https://www.bbc.com/news/world-europe-46477158

[5] Cilvēktiesību ievērošana un cīņa ar cilvēku tirdzniecību tiek pieminētas ANO 17 mērķu un ilgtspējas novērtējuma kontekstā.

[6] McKinsey War for Talent (autores piezīme).

[7] Hunt, Vivian, Sara Prince, Sundiatu Dixon-Fyle and lareina Yee. Delivering through Diversity. 2018. McKinsey & Company. https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/business%20functions/organization/our%20insights/delivering%20through%20diversity/delivering-through-diversity_full-report.ashx

[8] Hewlett, Sylvia Ann, Melinda Marshall and Laura Sherbin. How Diversity can Drive Innovation. December 2013. HBR. https://hbr.org/2013/12/how-diversity-can-drive-innovation

[9] Sherbin, Laura and Ripa Rashid. Diversity Doesn’t Stick Without Inclusion. February 2017. HBR.  https://hbr.org/2017/02/diversity-doesnt-stick-without-inclusion

[10] Hewlett, Sylvia Ann, Melinda Marshall and Laura Sherbin. How Diversity can Drive Innovation. December 2013. HBR. https://hbr.org/2013/12/how-diversity-can-drive-innovation

[11] Woetzel, Jonathan, Anu Madgavkar, Jan Mischke, Eckart Windhagen, Kalle Bengtsson, Solveigh Hieronimus, Julia Klier, and Sahil Tesfu. Europe’s refugees: Refocusing on integration. May 2018. McKinsey Global Institute. https://www.mckinsey.com/featured-insights/europe/europes-refugees-refocusing-on-integration

[12] Stanley-Becker, Isaac. How McKinsey quietly shaped Europe’s response to the refugee crisis. July 2017. Washington. Post. https://www.washingtonpost.com/world/europe/how-mckinsey-quietly-shaped-europes-response-to-the-refugee-crisis/2017/07/23/2cccb616-6c80-11e7-b9e2-2056e768a7e5_story.html?noredirect=on&utm_term=.3b54573564a2

Komentāri (14)

Drosma 28.12.2018. 10.11

Šausmīgi dīvains raksts. Būs jālasa vēlreiz, jo ar vienu reizi “nepieleca”.

Ir tā, ka Zviedrija man ir mentāli un emocionāli un visādi citādi tuva zeme un zviedri – tuva nācija. Un – ar 100% atbildību varu apgalvot, ka zviedri ir pēdejie , kuriem ir balsstiesības pamācoši runāt par integrāciju. Zviedrija ir tā valsts , kura visvairāk ir uzņēmusi bēgļus, un tā valsts, kura vismazāk ir spējusi tos integrēt. Bēgļu integrācija Zviedrijā ir totāli izgāzusies – totāli – zviedriem būtu jāsēž pie galda un jāspriež kāpēc tā, nevis jābraukā pie nabaga radiem uz Latviju un jāmāca mūs te dzīvot un sadzīvot ar bēgļiem

Tas, ka zviedru valdības pārstāvji brauc uz Latviju un māca mums dot darbu bēgļiem, mīlēt , cienīt un priviliģēt bēgļus 100 dažādos veidos ir tik vien nenormāli absurda lieta, cik vien tas ir iespējams cilvēka prātā izfantazēt. Es šitos gājienus kriminalizēt un šitos viltus apustuļus liktu cietumā – politiskais apcietinājums – kaut kā tā – nezinu vai krimināllikums to paredz, bet nu ja būtu mana vara – būtu jāparedz

Zviedri ir tie, kuru bēgļu politikas rezultātā visās lielākajās Zviedrija s pilsētās ir izveidoti musulmaņ geto , kuros valda nevis Zviedrijas valsts, bet pašu musulmanu kopienu nerakstītie likumi. Kur baltajam cilvēkam parādīties ir bīstamāk , kā kāpts krokodiļu pilnā
upē Āfrikā . Tādi geto, kur vienīgā nodarbošanās ir narkotiku tirdzniecība un negodīgu tirgotāju nošaušana -savstarpējo reķinu kārtošana. Kur šīs milzīgās musulmaņu kopienas miljoniem cilvēku pārtiek no sociālā pabalsta – neko nedarot, lai paši šo pabalstu nopelnītu. Kur policija savu kāju nesper, jo tas apdraud policistu dzīvības .

Tādā situācijā – kad te uz Latviju brauca zviedru ministri un mūs mācīja , ka bēgļiem jādod darbs- ar kadiķkoku no Latvijas tādus zviedrus padzīt

+4
-1
Atbildēt

1

    lindab456 > Drosma 30.12.2018. 20.44

    “Šausmīgi dīvains raksts. Būs jāpārlasa vēlreiz, jo ar vienu reizi nepieleca”.
    Teksts ir smags un grūti uztverams, varētu pat teikt, ka samudžināts. Pirmkārt, nav saprotama terminoloģijas izvēle. Piemēram, “ģeopolitiska vienuma robežvalsts” – kaut kā ļoti izplūdis un ne ko neizsakošs formulējums. Jeb: “mums piemītošās līdzības un atšķirības…nosacīti iedala divos lokos – piedzimtās īpašības ( dzimums, etniskā izcelsme) utt. – vai šobrīd vairs nerunājam par iedzimtām īpašībām un, vai dzimums tiek skatīts kā īpašība vai kā bioloģisks termins un, vai tautības jautājums tiek aizstāts ar dalījumu etnosos, kas arī ir bioloģiski sociāls dalījums?
    Otrkārt, tās varētu būt tulkojuma īpatnības, kad netiek respektēts latviešu valodai raksturīgais valodas un domas plūdums.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma 28.12.2018. 12.28

Iagunijā čekisti un stukāci pie Atmodas netika pielaisti – lūk arī igauņu tauta un valsts zied un zeļ , kamēr Latvija – iznīkst

žēl, ka tā , protams – bet nekas jau nemainās – paskaitiet, cik jaunajā saeimā un varas partijas ir čekistu un stukaču

https://www.businessinsider.com.au/10-countries-at-risk-of-becoming-demographic-time-bombs-2018-8

Latvia’s population is steadily dropping, and many citizens are leaving the country to look for jobs in other parts of the European Union.
Since Latvia joined the European Union in 2004, nearly 20% of the country’s population has left to seek employment in others parts of the bloc, such as Germany and the United Kingdom.

Latvia’s population, reported to be nearly 2 million last year, is estimated to fall to 1.52 million by 2050, according to Quartz. The nation is one of 10 with the fastest shrinking populations in the world.

All 10 countries are located in eastern Europe. In addition to Latvia and Bulgaria, the populations of Ukraine, Croatia, Romania, Moldova, Lithuania, Poland, Serbia, and Hungary are all estimated to drop by 15% by 2050.

+1
0
Atbildēt

2

    andrejs > Drosma 28.12.2018. 14.17

    – paskaitiet, cik jaunajā saeimā un varas partijas ir čekistu un stukaču
    ——
    Cik tad ir? Varbūt sasmakā kāds?

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Drosma > andrejs 28.12.2018. 15.22

    Debess – es tā esmu apnikusi te kūkot, bet ja par lietiņu –
    spriežot pēc tā kas notiek Latvijā – es domāju, ka saeimā ir visi inficēti – kurš ar čekismu, kurš komunismu – kurš korupciju –

    tiem, kas iet uz to namu ir jāsaprot, ka augstākminēto infekciju sekas ir uz mūžu =
    cita lieta – ar recidīvo inficēšanos – nu bija tač filma Lursturm – tur parādīja, ka čekisiti par konkrētu summiņu ir gatavi liecināt – ka tāds un tāds, vai tāda un tāda čekā nav bijuši un vispār čekai pēc tik dumjiem nekad vajadzība arī nav bijusi –

    tā kā – te jau tikai ar lozungiem un metaforām var mētāties

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > andrejs 28.12.2018. 15.25

    https://www.youtube.com/watch?v=0xUbIdPbj_w – sērfojot uzdūros šitam – Svētā Debess – noklausījos un sajutso kā simtgadīga omīte

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    J.šveiks > Drosma 29.12.2018. 11.34

    te aprakstīts kā krievija centās iespaidot igauņus laikā kad tika veikta kampaņa par iestāšanos NATO ,
    http://agonia-ru.com/archives/28166
    Pie mums vēl tagad katram rakstam , kurā pieminēta Amērika , apakšā komentāru ka biezs k, kuros tiek nozākāts Nato

    0
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 28.12.2018. 10.47

mana svēta pārliecība ir tā, ka Latvijā valsts vara lobē – t.i. pilda un izpilda un aizstāv nevis vienkārši bagāto, bet tikai ļoti loti bagāto čekistu – komunistu varas eliti

Man nav cita skaidrojuma tam, kas notiek Latvijā – nabagi sūdzās, ka nevar izdzīvot, pati redzu un piedzīvoju to, ka medicīna ir tikai par maksu – pie tam – par minimālai algai – neatbilstoši augstu maksu –

un tad es lasu, ka arī uzņēmēji ir absolūti neapmierināti –

paga – kā tad tā?
Nu iznāk, ka patiešām apmierināto ir labākajā gadījumā 10% no valsts iedzīvotājiem

lūk – par ko būtu jātur un jāuztur kreņķis banku speciālistiem – nevis kā vēl mums uzsēdināt uz kakla islāmistus ar līkajiem galvgriešanas dunčiem

vai – traka traka pasaule – arvien trakāka – es tā domāju

https://xtv.lv/rigatv24/video/09PNWx9E7gD-latimira_paliek_aizvien_grutak_veikt_uznemejdarbibu

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu