Kā strādāsim nākotnē? Ieteikumi efektīvākai un produktīvākai darba videi

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Andris Vārna
Print Friendly, PDF & Email

Mūsdienās darba videi ir tieša ietekme uz uzņēmuma vai iestādes produktivitāti. Tāpēc ikvienam īpašniekam un vadītājam, kurš gada nogalē analizē, kā uzlabot darbinieku sniegumu un kopējos organizācijas rezultātus, būtu jādomā arī par to, kā un vai pašreizējais birojs palīdz strādāt efektīvāk un produktīvāk.

To, ka darba vide kļūst aizvien būtiskāks faktors produktivitātē, apliecina arī globālais biznesa inteliģences rīks “Līsmana indekss” (Leesman index), kas jau kopš 2010. gada pēta dažādas darba vietas visā pasaulē, lai noteiktu efektīvākā biroja kritērijus, kā arī to saistību ar produktivitāti un darbinieku apmierinātību.

Pētnieki secinājuši, ka birojiem, kuri saņēmuši augstu Līsmana indeksa novērtējumu, ir kopīgas vairākas pazīmes.

Pirmkārt, darba vietas tiek pielāgotas darbinieku vajadzībām pretēji tendencei, ka jebkurš var strādāt pie jebkura galda. Otrkārt, 90% augsti novērtēto darba vietu ir raksturīgs atvērts plānojums. Treškārt, darba vidē tiek ievērots līdzsvars zonējumā, proti, ir atvērtās telpas, tikšanās telpas un telpas, kur koncentrēties un strādāt individuāli. Pēdējais ir viens no būtiskākajiem aspektiem produktivitātē un tas visvairāk raksturo nākotnes biroja konceptu, ko pašlaik attīstām arī “Valsts nekustamajos īpašumos”.

Moderns un darbinieku labsajūtu veicinošs birojs ne tikai uzlabos produktivitāti un efektivitāti, bet būs arī lielisks rīks jauno talantu piesaistē, jo jaunajai paaudzei darba vide ir tikpat svarīga kā alga vai citi bonusi.

Bieži vien, runājot par mūsdienīgu darba vidi, daudzi iztēlojas atvērta tipa biroju un noskurinās. Taču faktiski nākotnes birojs ir balstīts aktivitātēs, proti, tas atbalsta organizācijas darbības mērķus ir pielāgots konkrēta cilvēka un konkrētas personības vajadzībām.

Ja konkrētā darbinieka aktivitāte paredz lielākoties sēdošu darba veidu, tad jādomā par to, kā darba vietu veidot ergonomisku – augstumā regulējams galds, krēsli ar pielāgotām atzveltnēm, apgaismojums, kas pielāgojas, gaisa kvalitāte un tā joprojām. Tāpat, ja visas dienas garumā ir nepieciešams koncentrēties noteiktu uzdevumu izpildei, tad, visticamāk, būs jādomā par trokšņu līmeņa regulēšanu un darba vietu izvietojumu.

Nākotnes birojs nav tikai māja, siena un galds, tas ir arī strādāšanas un domāšanas veids, kas sapludina arhitektūru, dizainu, iekārtojumu un tehnoloģijas vienotā vidē.

Kaut arī visbiežāk minētais ieguvums, īstenojot aktivitātēs bāzēta biroja konceptu, ir vidējais kvadrātmetru samazinājumu uz vienu cilvēku, jādomā, cik inovācijas uz vienu kvadrātmetru uzņēmums vai iestāde var radīt.

Tradicionāli produktivitāti rēķina noteiktā laikā saražoto, dalot izmaksām vai ieguldītājiem resursiem minētajā laika periodā, tomēr mūsdienās, kad lielākā darba daļa tiek pavadīta birojā domājot, šāda pieeja kļūst nepilnīga. Protams, mazāk kvadrātmetru nozīmē zemākas komunālo pakalpojumu, administratīvās un apsaimniekošanas izmaksas.

Taču es aicinātu drīzāk domāt virzienā, cik efektīvi esošā biroja platība un vide kopumā ļauj sasniegt izvirzītos mērķus. Tā arī ir nākotnes biroja būtība.

Aktivitātēs bāzēts birojs paredz koncentrēšanos uz organizācijas pamatdarbību. Tā Igaunijā divās ēkās tika apvienotas 4,5 ministrijas, kuras kopīgi dalās ar konferenču telpām, sporta zāli, kafejnīcu u.c. telpām un servisiem. Šāda pieeja ļāva būtiski uzlabot arī iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu.

Domāju, ka teju katrs, plānojot biroju, vēlas arī konferenču telpu. Taču vienlaikus ir vērts uzdot sev jautājumu – cik bieži šī telpa tiks izmantota? Piemēram, ja birojā ir sanāksmju telpa 50 cilvēkiem, taču tā tiek izmantota divas reizes gadā, tad no efektivitātes viedokļa šī telpa ir lieka. Izdevīgāk ir to nomāt ārpakalpojumā, kad vajag.

Lietuvā un Igaunijā valsts pārvaldē īstenojot aktivitātēs bāzēta biroja konceptu, tiek lēsts, ka kopējā efektivitāte – ēkas, telpu un darba – var pieaugt pat līdz 40%. Tā ir ne tikai dalīšanās ar telpām un resursiem un ārpakalpojumu izmantošana, bet arī mazākas transporta izmaksas, ātrāka saziņa un stiprākas komandas attiecības.

Viens no būtiskākajiem akcentiem nākotnes biroja konceptā ir līdzsvars darba vides plānojumā, paredzot gan zonas, kur var norobežoties un koncentrēties, gan sadarbības zonas, kur var tikties komandas kā formāli, tā neformāli. Piemēram, reizēm atliek tikai nolikt telpā kafijas aparātu, lai panāktu to, ka cilvēki satiekas.

Tāpat lielākai daļai moderns birojs asociējas ar jaunākajām tehnoloģijām, taču galvenais ir izmantot tādas tehnoloģijas, kas atbalsta uzņēmuma un darbinieku mērķu sasniegšanu. Tām nevajadzētu kļūt par pašmērķi.

Daļa no tehnoloģijām ir jau kļuvušas par mūsdienu higiēnu, piemēram, gaismas, kuras automātiski izslēdzas, ja telpā nav kustības, vai ventilācija, kas pielāgojas ogļskābās gāzes daudzumam telpā, automātiskās durvis, ja ir liela cilvēku plūsma, un tamlīdzīgi. Taču var iet arī tālāk – ja ir vairākas tikšanās telpas, tad ir ērti, ja tiešsaistē tās var gan pieteikt, gan pie telpas ir monitors, kur reāllaikā var redzēt tās noslodzi. Ja uzņēmums ir par zaļāku dzīvesveidu, var apdomāt stāvvietā uzstādīt elektrisko auto uzlādes staciju. Līdz ar lietu interneta un sensoro tehnoloģiju attīstību ir ļoti daudz risinājumu, ko var izmantot, lai padarītu darba vidi viedāku. Galvenais, lai tas atvieglotu ikdienu, nevis sarežģītu to.

 

Autors ir VAS “Valsts nekustamo īpašumu” valdes loceklis

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu