Ar luģēm un tankiem

Kārtīgas slēpes bija dārga manta un gāja no paaudzes uz paaudzi mantojumā. Īstās mierlaiku luģes un gadsimta vidus ierastais slēpotāja tērps ir mātesmāsai Maijai Ginterei. Foto no privātā arhīva
Baiba Eglāja
Print Friendly, PDF & Email

Sasniedzot noteiktu vecumu, saproti, ka agrāk zāle bijusi zaļāka, sniegs baltāks un noteikti vairāk, jo tādu brīnumu, kad ej pa taciņu un abās pusēs sniega valnis ir pāri galvai, mūsdienu bērni noteikti nav redzējuši. Manā bērnībā ziemas bija kārtīgas, bērniem bija ragutiņas un slēpes, un visi tās arī aktīvi lietoja. Atšķirība no šodienas ir arī tāda: mūsu vecākiem piemita zināma bezbēdība, un viņi neuztraucās, ka bērns pēc stundām atnāca un pazuda kaut kur, un atgriezās mājās tumsā kaut kad — ar slidām, kamaniņām, slēpēm, kā nu kurš.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu