Dzīve Latvijas pansionātos nereti ir cilvēka cieņu pazemojoša – seniorus nomazgā reti un tad ar lietotu sūkli, tualetes ne visur ir istabiņās, tāpēc jānokārtojas citu acu priekšā. Taču visdrūmākais ir bezdarbība, kas noved pie vientulības. Žurnāls Ir ceturtdien stāsta par dzīvi pansionātos un ko darīt, lai šī dzīve kļūtu labāka.

Patlaban 102 ilgstošās aprūpes iestādēs Latvijā mīt 7235 seniori, un nākotnē vajadzība pēc šī pakalpojuma tikai pieaugs. Lēšams, ka 2030. gadā ceturtdaļa visu iedzīvotāju būs pensionāri. Novecojam diezgan strauji — 2013. gadā valstī bija 379 tūkstoši cilvēku pensijas vecumā, bet tagad par 10 tūkstošiem vairāk. Jau patlaban uz pansionātiem ir jāgaida rindā.

Ir devās uz diviem lieliem pašvaldības pansionātiem — Raudu Engurē un Zemgali Ozolniekos —, lai izprastu, kas tajos notiek un kā uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Šīs abas iestādes vairākkārt apmeklējis tiesībsargs, konstatējot pārkāpumus un aicinot ievērot cilvēktiesības.

Tiesībsargs Raudā pirmoreiz ieradās 2016. gadā, pēc tam vēl trīs reizes, lai monitorētu uzlabojumus. Šā gada martā publicēja gala ziņojumu par pārkāpumiem. Pirmkārt, pārapdzīvotību gandrīz pusē istabu. Dzīvojamajā telpā jābūt sešiem kvadrātmetriem uz cilvēku, guļamajā — četriem. Patlaban Raudā vairs nav 376 klienti, tomēr pārapdzīvotība vēl nav pilnībā novērsta. Otrkārt, sasmacis gaiss: cigarešu dūmu un urīna smaka. Direktore stāsta, ka ierīkot ventilēšanu visā pansionātā ir dārgi un tam nav līdzekļu, tāpēc telpas regulāri vēdina. Treškārt, citējot ziņojumu, «ēdienreižu laikā daži klienti pie galdiņiem guļ, atbalstījuši galvu pret pusdienu šķīvjiem, netiek modināti ieturēt maltīti». Koplietošanas telpās vietām nebija tualetes papīra un ziepju.

Bezdarbība un brīvā laika nodarbju trūkums ir vislielākā problēma. «Liela daļa klientu visu dienu pavada, bezmērķīgi sēžot koridorā vai savās istabās,» rakstīts ziņojumā.

Savus ziņojumus tiesībsargs nodevis Labklājības ministrijai. Tiesībsarga juriste Liene Namniece, kura pabijusi pansionātos, ir pārliecināta — situācija uzlabotos, ja pansionātu vadītāji mainītu skatpunktu. «Daudz kur ir uzskats, ka pansionāts ir vieta, kur gulēt un ēst, nevis saturīgi un cieņpilni dzīvot. Bieži vien seniori ēd visus trīs ēdienu ar vienu karoti. Nav dakšiņu, nažu, salvešu. Konstatējām, ka ar vienu sūkli mazgā vairākus cilvēkus. Ēdiens ir pliekans, ar zemu uzturvērtību,» saka Namniece. Tiesībsargs Juris Jansons aicina Labklājības ministriju nenogrūst visu atbildību uz pašvaldībām, kuras nedzird viņu ieteikumus, bet kopā ar VARAM domāt ilgtspējīgus risinājumus. «Pašvaldību iestādēs mītošie ir mūsu valsts cilvēki.»

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Žurnālā varat lasīt arī stāstu par veco ļaužu mītni Sabilē, kas salīdzinājumā ar iepriekš aprakstītajiem liekas kā pasaku namiņš. Par to lasiet šeit.

Tiesībsarga ziņojumi par cilvēktiesību nodrošināšanu sociālās aprūpes centros.