Baltijas valstis atrodas starp ekonomiskās izaugsmes līderiem eirozonā, un šo pozīciju saglabās arī 2019. un 2020. gadā. Arī Ziemeļvalstu ekonomikas attīstās dinamiski, taču Rietumeiropas valstu rezultāti ir likuši vilties un pieaug arī globālās ekonomikas lejupslīdes riski. Tādēļ IKP pieauguma temps Ziemeļeiropā nākamajos gados saruks, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes riski ir pieauguši, izaugsmei vājinoties Rietumeiropā un Āzijā, izsīkstot resursu noslodzes rezervēm un turpinoties procentu likmju pieaugumam ASV. Kopējais bezdarba rādītājs OECD 36 dalībvalstīs atrodas zemākajā pozīcijā pēdējo 40 gadu laikā, turklāt tas var samazināties par vēl 0,5 procentpunktiem.

Aizvien vairāk valstis saskaras ar to, ka grūtības atrast darbiniekus kļūst par nopietnu kavēkli ekonomikas izaugsmei. Pasaules ekonomikas izaugsmi apgrūtina arī Brexit procesa negatīvā ietekme, Itālijas spītīgā budžeta politika, tirdzniecības kari un bažas par Ķīnas “smago piezemēšanos”. Riski pieaug, tomēr tuvākajos gados globālu lejupslīdi neprognozējam.

SEB banka ir pazeminājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi: 2018. pasaules ekonomika pieaugs par 3,8%, bet 2019. un 2020. gadā ātrums kritīsies līdz 3,6%.

Labvēlīgi apstākļi inflācijai

Pieaugošie darba samaksas rādītāji neļaus noplakt inflācijai. ASV, eirozonā, Japānā un Lielbritānijā algu pieauguma temps pēdējā gada laikā ir paātrinājies no 1,7% līdz 2,6%. Pamatinflācija lielākajā daļā OECD valstu vēl aizvien ir aptuveni 1,5% apmērā. Taču produktivitātes pieauguma temps ir zems, tādēļ pieaugošais izmaksu spiediens, uzņēmumu vēlme pārcelt izmaksas uz patērētāju pleciem un lēnāka globalizācija ir galvenie iemesli, kādēļ inflācijas rādītāji nesamazināsies. Taču SEB bankas pamatprognoze paredz, ka inflācija nepieaugs tiktāl, lai centrālās bankas būtu spiestas straujāk virzīties uz stingrāku monetāro politiku.

Procentu likmes: tikai uz augšu

Līdz 2020. gada beigām ASV savas procentu likmes cels četras reizes, sasniedzot 3,25%. ECB līdz 2020. gada beigām paaugstinās procentu likmi līdz 0,75%, un ienesīguma atšķirība starp ASV un Vācijas valdību ilgtermiņa obligācijām joprojām saglabāsies ļoti plaša. Eiropas valstīm būs maz iespēju nākamajā recesijā pazemināt procentu likmes, taču fiskālās politikas jomā iespēju ir daudz, jo eirozona kopumā ir ļoti tuvu sabalansētam budžetam. Tikmēr ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā nodokļu samazināšanas programma audzē valsts deficītu.

Baltijā tempus slāpē Eiropas vājums

Baltijas valstu attīstību nodrošina eksports, tādēļ, līdz ar starptautiskā pieprasījuma piezemēšanos, tuvākajos gados izaugsmes tempi Baltijā palēnināsies. Tomēr spēcīgs iekšējais pieprasījums visās trīs valstīs nodrošinās IKP pieaugumu 3% līdz 3,5% robežās.

2018. gads pārspēs optimistiskākās prognozes un izaugsmes temps būs tuvu 2017. gada līmenim. Šogad ekonomiku uz priekšu būtiski dzen būvniecības nozare, kas trijos ceturkšņos veido 27% no ekonomikas pieauguma. Tikmēr tirdzniecībā un rūpniecībā kāpums ir bijis piezemētāks. Jautājums ir – kas būs tālāk? Nosacījumi eksporta tirgos kļūs mazāk labvēlīgi, pieaugs sarežģījumi. Lēnāk, tomēr kāpumam ir jāturpinās. Turpinoties ES fondu ieplūdei un balstot pirvātajam sektoram, būvniecības izaugsme saglabāsies arī nākamgad. Tāpat reālo algu pieaugums nozīmēs, ka saglabāsies labi apstākļi privātā patēriņa izaugsmei. Mazinoties ārējai nenoteiktībai, izaugsmes tempi var paātrināties. Šogad Latvijas IKP prognoze ir 4,3%, nākamgad 3,5%, un tas būs augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm.

Ziemeļvalstis notur labus apgriezienus

Lēnā izaugsme eirozonā negatīvi ietekmē Ziemeļvalstu ekonomisko attīstību, taču pašlaik to tempi ir veselīgi. Norvēģijas industriālais sektors ir atguvies, pateicoties naftas sektoram. Īslaicīgu efektu rezultātā šogad bremzējas Dānijas ekonomikas tempi. Līdz 2020. gadam izaugsme Dānijā būs aptuveni 2% robežās, pateicoties stabilam jaunu darbavietu skaita un algu pieaugumam, kā arī mērenam mājokļu cenu kāpumam. Arī Somijas ekonomikā turpinās pārliecinoša izaugsme. Tā kļūs sabalansētāka, pieaugot patēriņa nozīmei un turpinoties līdzšinējiem dzinējspēkiem – eksportam un kapitālieguldījumiem.

Savukārt Zviedrijas ekonomikai neizdodas uzņemt ātrumu, neraugoties uz kronas vājumu, rekordzemajām procentu likmēm un fiskālajiem stimuliem. Izaugsmi lejup velk mājokļu būvniecības apjomu samazināšanās. Mājsaimniecību vidū valda piesardzīgs noskaņojums, turklāt eksporta sektoram pietrūkst kapacitātes, lai pilnvērtīgi izmantotu labvēlīgo situāciju.

 

Autors ir SEB bankas makroekonomikas eksperts