fbpx

Laulība nav vienīgā ģimenes forma. Priecāties, skumt vai vienkārši pieņemt? 27

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Edgars Oļševskis
Print Friendly, PDF & Email

Tiesībsargs nāca klajā ar ideju veidot jaunu juridisku izpratni par ģimeni, kas to nošķirtu no laulības (savienības starp vīrieti un sievieti), ko lielākā daļa sabiedrības uztvēra ar sašutumu. Sašutumu galvenokārt izraisīja skaļo jēdzienu – laulība un ģimene – lietojums, kā arī tas, ka piedāvātā ideja netika pietiekami plaši un detalizēti skaidrota. Tiesībsarga mērķis ir formalizēt attiecības, lai arī pāri, kuri nav laulāti, saņemtu nepieciešamo aizsardzību. Tas, ka laulība nav vienīgā ģimenes forma, ir vispārzināms fakts.

Risks noniecināt laulības institūtu

Patiesībā tendences liecina, ka liela daļa mūsu sabiedrības nav gatava uzņemties to atbildību, ko paredz laulība. Liela daļa pāru, kuri dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, vēlas tieši tās pašas juridiskās garantijas, ko saņem laulātie, tajā pašā laikā nevēloties stāties laulībā. Bieži vien šiem pāriem nav nekādu šķēršļu, lai noslēgtu laulību un saņemtu attiecīgās garantijas. Vienlaikus ir virkne viendzimuma pāru, kuri ir gatavi stāties laulībā, taču saskaņā ar likumu nedrīkst.

Prakse, protams, diktē, ka šāda veida attiecības ir jāregulē, taču rodas jautājums – vai piešķirot partnerattiecībām tās pašas juridiskās garantijas, ko paredz laulība, mēs nenoniecināsim laulības institūtu? Vai ilgtermiņā tas nenovedīs mūsu sabiedrību pie zemāka tikumības sliekšņa?

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2008. gadā noslēgto laulību skaits Latvijā strauji samazinājās – no vairāk nekā 15 000 laulībām 2007. gadā tas samazinājies līdz 12 000. Lai gan pērn noslēgto laulību skaits, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājās par 1,1%, taču tas ne tuvu nav nedz 2008. gada līmenis, nedz līmenis, kas tika reģistrēts 90. gadu sākumā, kad ik gadu tika noslēgtas pat 22 000 un vairāk laulību. Iespējams, ka šādas izmaiņas regulējumā vēl vairāk samazinās laulību skaitu. Šeit gan ir būtiski nošķirt, ka Tiesībsarga piedāvājums nekādi neiedragā ģimenes jēdzienu, jo neviens taču nerosina dzīvot kopienās.

Sociālā un emocionālā saikne prevalē pār tiesisko

Viens no Tiesībsarga izteikumiem, kas šokēja sabiedrību, bija par to, ka arī kopdzīve bez laulības ir dēvējama par ģimeni. Es aicinātu saprast, ka pasaulē kopumā šāds apgalvojums nav nekas jauns. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savos spriedumos jau sen ir konstatējusi, ka sociālā un emocionālā saikne prevalē pār tiesisko. Tas nozīmē – ja cilvēkiem ir kopdzīve, viņi jūtas emocionāli tuvi un piederīgi viens otram, savienība ir uzskatāma par ģimeni.

Saskaņā ar Satversmes 110. pantu valstij ir pienākums aizsargāt un atbalstīt laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības. Laulībai kā savienībai starp vīrieti un sievieti konstitucionālajā līmenī tiek piešķirts īpašs statuss un aizsardzība, tādejādi nostiprinot principu, ka ir pieļaujama atšķirīga attieksme pret dažādiem personu savienības veidiem, raugoties no tā, vai personu savienība atbilst Satversmē noteiktajam par laulību.

Mīlestība un tikumība neapšaubāmi ir aizsargājamas vērtības katrā demokrātiskā sabiedrībā. Šo vērtību aktualitāte neizzūd laika gaitā, un tā tam jāpaliek. Attiecībā uz partnerattiecībām, lai tās ietilptu jēdzienā “privātā dzīve” Konvencijas 8. panta izpratnē, ECT konstatē to stabilitāti. Svarīgi, ka ECT nesaista partnerattiecību stabilitāti ekskluzīvi ar kopdzīvi, proti, personas profesionālo, sociālo vai ekonomisko apsvērumu dēļ var dzīvot šķirti un tomēr tikt atzīti par partneriem stabilās partnerattiecībās. Konstatējot arvien pieaugošo viendzimuma partnerattiecību atzīšanu skaitu dalībvalstīs, ECT norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka viendzimuma pāri nevar baudīt ģimenes dzīvi Konvencijas 8. panta izpratnē.

Viendzimuma partnerattiecību atzīšanai jānotiek nediskriminējošā veidā

ECT nostāja par viendzimuma partnerattiecību atzīšanu dalībvalstīs balstās uz subsidiaritātes principu, respektīvi, dalībvalstīm pieder visnotaļ plaša rīcības brīvība (margin of appreciation) attiecībā uz šādu partnerattiecību atzīšanu, ņemot vērā prezumpciju, ka dalībvalstis vislabāk pārzina savas sabiedrības vajadzības un intereses, kā arī to, ka laulības institūtam izveidojas dziļas sociālās un kulturālās saites jeb konotācijas (connotations), kas var atšķirties dažādās sabiedrībās (Schalk and Kopf v. Austria). Vienlaikus ECT spriedumā Schalk and Kopf un Vallianatos and Others v. Greece atzina, ka viendzimuma pāri ir tikpat spējīgi stāties stabilās attiecībās un pilnīgi nodoties tām, kā pretēja dzimuma pāri. Šajās attiecībās viendzimuma partneriem ir tādas pašas savstarpēja atbalsta vajadzības, kā pretēja dzimuma pāriem.

Reģistrējot partnerattiecības, viendzimuma pāriem tiktu radīta likumīga iespēja kārtot īpašumtiesības, uzturēšanas un mantojuma lietas kā valsts atzītajiem partneriem, nevis individuālajā civiltiesiskajā kārtā. Parlamentārā asambleja rezolūcijā Nr. 1728 (2010) norādīja, ka valstij, kad tā normatīvajos tiesību aktos atzīst viendzimuma partnerattiecības, jānodrošina šiem partneriem: a) tādas pašas finanšu (pecuniary) tiesības un pienākumus (piemēram, pensijas, īres tiesības), kā tas ir pretējā dzimuma partneriem; b) radinieku (next of kin) statusu; c) ārvalstniekam tādas pašas uzturēšanās prasības kā pretējā dzimuma partneru gadījumā (šajā gadījumā valstij jānosaka šādu attiecību apliecināšanas kārtība, kas nav saistīta ar laulības sertifikātu); d) citu valstu tādu pašu regulējumu atzīšanu. Tāpat valstis tiek aicinātas paredzēt vecāku kopējo atbildību par katra partnera bērniem, ievērojot bērna intereses. Savukārt Eiropas Padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos norādīja, ka viendzimuma partnerattiecību atzīšanai jānotiek nediskriminējošā veidā attiecībā uz visām finanšu un īpašuma tiesiskajām attiecībām (Commissioner for Human Rights, annual report 2006 and follow-up report on Slovenia, CommDH(2006)8).

Realitātē 60 reizes lielākas nodevas

Sašutums par Tiesībsarga viedokli lielākoties valdīja tajā sabiedrības daļā, kas ir pret viendzimuma laulību reģistrāciju. Patlaban Satversme nosaka, ka laulība iespējama tikai starp sievieti un vīrieti, par divu personu kopdzīvi nepastāv nekāds juridiskais regulējums. Vienīgais risinājums ir slēgt vairākus savstarpējās attiecības regulējošos līgumus, piemēram, pilnvarojuma līgumu, mantojuma līgumu u.tml. Taču attiecībā uz mantojuma līgumu rodas būtiska atšķirība saistībā ar valsts nodevu apmēriem. Proti, ja persona, kas saņēmusi mantojumu, nav laulātais, nodeva ir aptuveni 60 reizes lielāka. Abstrahējoties no šīs diskriminācijas, vēlētos uzsvērt, ka valstij bez pamata nav jāsarežģī cilvēku dzīve, bet tieši tas tagad tiek darīts. Rodas jautājums – kāpēc?

Risinājumu novilcina, jo sabiedrība nav gatava viendzimuma pāriem

Ir diezgan skaidrs, ka tad, ja valsts noteiks juridisko regulējumu attiecībām (ārpus laulības) pretēja dzimuma pāriem, tas būs jāatļauj arī viendzimuma pāriem. Agri vai vēlu Latvijā pienāks brīdis, kad būs jālemj par partnerattiecību noregulēšanu, jo patlaban ir virkne jautājumu, piemēram, ārstēšana, mantojuma tiesības u.tml., kuros laulībā nereģistrēto pāru kopdzīve tiek apgrūtināta.

Tiesībsarga mērķis ir pamudināt skatīt šo jautājumu un meklēt risinājumu. Ir skaidrs, ka Latvijā likumdevējs šo jautājumu mēģina maksimāli novilcināt, jo apzinās, ka skatot to, būs jāpievēršas arī punktam par viendzimuma pāru attiecību reģistrāciju, kam mūsu sabiedrības lielākā daļa nav gatava.

 

Autors ir biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes docētājs

Komentāri (27)

Vahamurka 21.11.2018. 19.36

Sabiedrības pederastizācijas entuziasti nekādi neliekas mierā,lieņ pa visām šķirbām:
Ko paredz šī rezolūcija?

Tā ievieš divas jaunas ģimeņu formas – “viendzimuma ģimenes” un “citas varavīksnes ģimenes”, vienlaicīgi tās nekur nedefinējot un nepaskaidrojot, ko tas īsti nozīmē.
Tā liek visām 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm atturēties savās nacionālajās konstitūcijās un likumos izdarīt tādus grozījumus, kas neļautu atzīt “viendzimuma pārus” un citas “varavīksnes ģimenes”. Tā vietā šī jautājuma lemšana par “viendzimuma un citu varavīkšņu ģimeņu” atzīšanu esot jāatstāj tikai likumdevējam (parlamentam) vai augstākajām tiesām. Tātad citu valstu pārstāvji faktiski diktē suverēnajai Latvijas valstij, ko tā drīkst un ko nedrīkst iekļaut savā Satversmē. Savukārt, jautājuma lemšanu ļaujot atstāt tikai Saeimai vai Augstākajai tiesai (vai Satversmes tiesai), tā tiek ignorēta attiecīgās valsts (piemēram, Latvijas) iedzīvotāju vairākuma griba. Tas faktiski apdraud Latvijas konstitucionālās vērtības, kas ietvertas gan Satversmes 110. pantā (kas par konstitucionāli aizsargājamu pasludina laulību starp vīrieti un sievieti), gan Satversmes ievadā.
Rezolūcija liek iestrādāt valstu (t.sk. Latvijas) konstitūcijās un likumos tiesību normas, kas atzīst un aizsargā “viendzimuma pāru” savienības; kas piešķir “viendzimuma pāriem” tādas pašas īres tiesību mantošanas tiesības, kādas ir paredzētas heteroseksuāliem pāriem; kas atļauj “viendzimuma pāru” veselības apdrošināšanu; kas atļautu viendzimuma partneriem saņemt uzturlīdzekļus vienam no otra; u.tml.
Vissatraucošākā rezolūcijas daļa attiecas uz bērnu un vecāku savstarpējām tiesiskajām attiecībām “viendzimuma un citās varavīkšņu ģimenēs”. Proti, aizgādības tiesības un adopcijas tiesības jāpiešķir visiem, neatkarīgi no seksuālās orientācijas vai sociālās dzimtes (džendera) identitātes. Tas nozīmē, ka tiek pieprasīts, lai valstis savos likumos atļauj “viendzimuma pāriem” adoptēt bērnus. Tāpat tiek prasīts, lai par bērna otru vecāku automātiski tiktu atzīts bērna bioloģiskā vecāka viendzimuma partneris. Tātad bērna otrs bioloģiskais vecāks tiktu pilnībā ignorēts un izstumts no bērna dzīves. Vienlaicīgi rezolūcija noteic, ka “viendzimuma pāriem” ir jāgarantē tieši tāda pati pieeja medicīniskās apaugļošanas metodēm, kāda tiek paredzēta neprecētiem heteroseksuāliem pāriem.
Rezolūcija pieprasa, lai bērna dzimšanas apliecībā tiktu ierakstīta bērna vecāka mainītā sociālā dzimte (dženders). Tātad, ja bērna bioloģiskā māte pārtop par vīrieti, transseksuāli vai ko citu, tad bērna dzimšanas apliecībā tas ir jāieraksta. Tātad ir jāgroza dati par bērna māti, norādot, piemēram, ka māte ir vīrietis vai kāds cits dženders.http://fronte.lv/2018/11/eiropas-padome-pienem-rezoluciju-varaviksnes-gimenu-aizsardzibai/

+4
-1
Atbildēt

2

    Sskaisle > Vahamurka 21.11.2018. 21.11

    ko tu brēc, ko tu paniko – ej iedzer nervu drapes un tad nāc parunāties

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > Vahamurka 21.11.2018. 20.01

    Nekas neliedz pidarasiem savas juridiskās saistības noformēt pie notāra, bet nē, tiem organismiem ar īpaši īpašām vajadzībām, obligāti vajag apgānīt laulības institūtu, piemest tur savu fekāliju devu.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

andrejs 21.11.2018. 11.16

Patlaban Satversme nosaka, ka laulība iespējama tikai starp sievieti un vīrieti, par divu personu kopdzīvi nepastāv nekāds juridiskais regulējums
———-
Kāpēc aprobežoties ar divām personām?Izklausās pēc “reliģiozā fundamentālisma”

+6
-3
Atbildēt

2

    altinyildiz > andrejs 21.11.2018. 20.07

    Poligāmija ir viena no senākām laulības formām, pie kā, pieaugot sodomijas sērgai, nāksies atgriezties, bet pederastiskas attiecibas noteikti nav laulība un līdzcilvēka anāla plēšana nav sex.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    andrejs > altinyildiz 22.11.2018. 13.34

    Bez islamiskā IGIL
    ——————-
    kas ir IGIL?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > andrejs 23.11.2018. 10.50

    IGIL ir abreviatūra, kā KGB, NKVD……

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Jānis Lakijs > andrejs 21.11.2018. 14.04

    Saderam, ka viņi neaprobežosies. Un tad jums būs taisnība par tagadējo curiku “reliģisko fundamentālismu”.

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > Jānis Lakijs 21.11.2018. 20.09

    Bez islamiskā IGIL, pastāv arī pravoslavnutijais un liberastiskais.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Sskaisle 22.11.2018. 06.54

lūk naciķu tikumība –
interesanti – vai par bērniem – kā tie jūtas par tādu papiņu – kāds padomā?

http://jauns.lv/raksts/izklaide/306136-viegli-nav-imanta-paradnieka-sieva-dina-par-gimeni-un-attiecibam

+2
-1
Atbildēt

1

    Vahamurka > Drosma 22.11.2018. 12.48

    Kas vainas?Parādnieks kādu krāpj?Nesaka taisnību?Kādam kaut ko zog?Cik atceros,bībelē arī bija kaut kas par daudzsievību,vecajā derībā sākumā,radurakstos.Tev kaut kas ir pret kristīgo ticību?Karojošā ateiste?

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Vahamurka 22.11.2018. 15.18

    tu nešķīstais nelieti, Bībeli liec mierā
    iedomājās sevi par VD patriarhiem , gluži kā lembis par pareiztīcīgo mocekli un tad te maukojās kā elles bērni

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Drosma 22.11.2018. 15.34

    Tu esi drausmīga liekule,vai tad mums tie bībeles varoņi nav jāņem par piemēru?!Pēc kā tad tu vadies?Pēc kādas čekistu rokasgrāmatas?

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Vahamurka 22.11.2018. 20.58

    galīgi dulls palicis – nu Ādamam pakaļtaisīsies, apžēliņās tad jau īstie kumēdiņi tik vēl sāksies

    +1
    -3
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Drosma 23.11.2018. 12.11

    Nez,vai no manas ribas iznāktu kaut kas līdzīgs tev.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu