fbpx

Cerot uz ceremoniālu attīrīšanos 2

Bijušais ārlietu ministrs (1993—1994) Georgs Andrejevs, kurš par sadarbību ar VDK pats paziņoja jau 90. gadu vidū. Publicitātes foto
Kristīne Simsone
Print Friendly, PDF & Email

Ginta Grūbes dokumentālā filma Lustrum — par Latviju VDK arhīvu ēnā

Visi gaida sensāciju, bet sensācijas nebūs, — kinozālē sēdošo publiku dokumentālās filmas Lustrum preses seansā, it kā pajokojot, uzrunāja režisors Gints Grūbe. Gandrīz vai komiski, bet šāds brīdinājums ir vietā, ņemot vērā, cik daudz kaislību publiskajā telpā esam piedzīvojuši saistībā ar «čekas maisu» jeb PSRS Valsts drošības komitejas darbinieku un ziņotāju kartotēkas nodošanu atklātībā. Taču filma Lustrum nav tapusi, lai, demonstratīvi rādot ar pirkstu, kādu atmaskotu vai publiski kauninātu. Grūbes režisētais darbs, kura scenārija līdzautore ir pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga, drīzāk darbojas kā aicinājums uz pašrefleksiju pirms gada nogalē gaidāmās «čekas maisu» satura publicēšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas sabiedrībā tā arī nenotikušais lustrācijas jeb pašatziņas process par sadarbību ar VDK ir atstājis vietu neskaitāmām šaubām, neskaidrībām un aizdomām par līdzcilvēkiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu