Pabriks: starp partneriem trūkst uzticēšanās

Vēl pirms Valsts prezidents aicināja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu divās nedēļās izveidot valdību, žurnāls IR intervēja partiju apvienības Attīstībai/Par premjerministra kandidātu Arti Pabriku, kurš kā pretrunu nogludinātājs sevi pieteica pēc tam, kad JKP pārstāvja iniciētais valdības veidošanas process pēc 13.Saeimas ievēlēšanas nonāca strupceļā. Pabriks uzskata, ka jaunajā Saeimā jāveido sešu partiju valdība, taču vienoties līdz šim traucējis partneru uzticēšanās trūkums. Portālā publicējam pilnu intervijas tekstu.

Latvija ir parlamentāra republika. Kāpēc partijas lemšanu par premjerministra amata kandidātu atdeva Valsts prezidentam?
Esam to ievērojuši arī iepriekšējos gadījumos — šad tad, kad nav gana izlēmības, mēģina to atdot kādam citam. To atceros no savas iepriekšējās nominācijas, kad Vienotība mani izvirzīja par premjerministra kandidātu (2013.gadā pēc Valda Dombrovska demisijas — red.). Mans personīgais viedoklis ir — ja Vienotība to būtu reāli gribējusi, es būtu šo nomināciju dabūjis.
Ņemot vērā to, ka šoreiz parlaments tiešām ir fragmentēts, domāju, pirmajās divās nedēļās lielā mērā izsmēlām to iespēju. Jo no tiem trim kandidātiem, protams, neviens negribēja piekāpties dažādu iemeslu dēļ, un tas, protams, dod prezidentam lielāku iespēju vai vēlmi kaut ko darīt.

Pieminējāt savu iepriekšējo izvirzīšanu. Solvita Āboltiņa savos pirms vēlēšanām izdotajos memuāros teic, ka jūs patiesībā neesot gribējis premjerministra amatu. Vai tagad gribat?
Tajā laikā tas patiešām nebija mans sapņu amats, bet, nu, jūs paši saprotat, ka Āboltiņas memuāri ir Āboltiņas memuāri un viņa liek [tajos] to, ko viņa grib, un neliek to, ko negrib.
Es vienmēr esmu apzinājies to, cik smags ir premjera amats, un man nav ilūziju par šo amatu. Tas nav kaut kas tāds, par ko es sapņotu visu laiku un teiktu — nu, jā, tagad es beidzot esmu tur nokļuvis. Atšķirība starp to laiku un šo ir, ka es jūtu — šoreiz aiz manis ir daudz saliedētāka, labāka komanda, pat ja tai ir mazāk balsu. Šoreiz esmu reāli gājis uz šo amatu un esmu gatavs šim amatam.

Kas līdz šim traucēja panākt vienošanos par koalīciju?
Ja sarunas starp partijām salīdzina ar šaha partiju pret vienlaikus vairākiem partneriem, atšķirība ir tāda, ka jebkura kustība uz viena galdiņa izmaina situāciju uz visiem pārējiem. Es domāju, ka ir divi iemesli. Pirmais, protams, ir katras partijas ambīcijas. Un otrais, ņemot vērā, ka ir virkne jaunu partiju un jaunu spēlētāju, trūkst arī savstarpējās uzticēšanās, vai tiks turēts vārds. Līdz šim man arī nav radies iespaids, ka es varu pilnībā uzticēties saviem sarunu partneriem.

Kuriem tieši — JKP, KPV ZZS, NA, JV — jūs nevarat uzticēties?
Ar zaļajiem zemniekiem vismazāk esam runājuši. Bet, ja runājam par abām jaunajām partijām, tad šī pieredze mums ir ļoti īsa, un, teikšu diplomātiski, pēc iepriekš veiktajām sarunām, sekas ir bijušas dažādas. Dažreiz vārds ir turēts, bet ir arī tādi gadījumi bijuši, kad noticis kaut kas cits.

Vai varat minēt kādu piemēru, kad par principiālām lietām nav turēts vārds?
Nu, ko nozīmē principiālas lietas? Parasti jau sāk ar mazākām, un tad redzam, kas notiek tālāk. Vienkārši pašreiz šīs sarunas norisinās, un varbūt cilvēki ņem to vērā, tāpēc piemērus pagaidām es negribētu minēt. Bet ir bijuši tādi gadījumi, ka mēs sarunājam vienu, un tas nenotiek.

Pieminējāt šaha spēli. Vai šajā partijā pašlaik vērojam divpakāpju kombināciju — lai kuram pirmajam uzdotu, viņam neizdosies, un īstā valdība būs tā, kuru veidos tas, kurš brauks otrais?
Daži domā tā. Es domāju, ka pastāv ļoti reāla iespēja, ka jebkurš pirmais, kurš tiks nosaukts, var arī valdību izveidot. Pastāv abas iespējas.
Es, protams, negribētu redzēt tādu situāciju, kurā atbildība par, sauksim to tā, izgāšanu tiktu novelta speciāli uz Saeimas pleciem. Jo es domāju, ka Latvijas gadījumā prezidentam ir samērā formāla loma. Ja salīdzinām, piemēram, ar Vāciju — tur ir ļoti grūti iedomāties situāciju, kurā prezidents nominētu kādu, kuram nebūtu izteikts parlamenta atbalsts vai būtu bailes, ka šī nominācija nenotiks. Latvijas gadījumā esam drusciņ novirzījušies no šīs Veimāras republikas vai vācu tradīcijas.

Kā vērtējat prezidenta pagājušonedēļ, vēl pirms Saeimas prezidija vēlēšanām pateikto, ka jau 7. novembrī viņš atkal tiksies ar visiem trim kandidātiem un, iespējams, vienu nosauks? Vai tas sarežģīja vai veicināja partiju sarunas par valdību?
Mēs būtu daudz priecīgāki, ja prezidents būtu indikatīvi pateicis mums jau pirms 6.novembra, pirms Saeimas pirmās sēdes, kuru viņš domā nosaukt. Domāju, ja viņš nevēlējās to darīt publiski, varēja vismaz mums trijiem katram atsevišķi sarunās pateikt, par ko viņš domā. Tas mums būtu palīdzējis noteikti, teiksim tā, katram izkāpt no ierakumiem.

Kā jūs zināt, ka viņš to nav pateicis kādam no abiem pārējiem?
Es domāju, ka mēs tad to zinātu.

Kāpēc prezidentam būtu jāuztic valdības veidošana jums, nevis Bordānam vai Gobzemam?
Es domāju, ka es varu iegūt vairākumu.

Kā jūs to iegūtu?
Mēs piedāvātu visām sešām partijām, un, pat ja kāda no sešām kristu ārā, vairākums mums iznāktu.

Vai esat saņēmis šādus apsolījumus?
Solījumus nav devis neviens, bet indikācijas ir, ka es vairākumu varu iegūt.

Kādas ir šīs indikācijas?
Sarunas ar partijām.

Bordāns ir pateicis, ka valdības veidošanā vairāk izdarīt mēnesī pēc vēlēšanām nebija iespējams. Vai arī jūs uzskatāt, ka vairāk nebija iespējams?
Pašreizējā situācijā es gribētu piekrist, ka ir diezgan daudz izdarīts. Vienmēr kaut ko var vairāk, bet esam strādājuši gan pie programmas, gan arī mums ir bijušas tīri politiskas sarunas starp partijām. Tās sarežģītības iemesls ir, ka balsis četrām partijām ir ļoti līdzīgas. Tas neļauj nevienam pakāpties ne soli atpakaļ, ne uz priekšu.

Bordāns ir teicis, ka nākamajai valdībai esot jābūt «konservatīvo pārmaiņu» valdībai. Gobzems to gribētu kā OIK likvidēšanas valdību. Kādu valdību veidotu jūs?
(Smejas) Konservatīvo pārmaiņu valdību? Man būtu bail no vēl vairāk konservatīvām pārmaiņām Latvijā. Otrs — es domāju, mums nevajadzētu redzēt valdību kā viena uzdevuma valdību. Nu, skaidrs, ka OIK ir jālikvidē! Jautājums ir — vai juridiski pareizi un mazāk sāpīgi valstij. Tas ir vienīgais noteikums.
Es gribētu teikt, ka nebūs ne konservatīvu pārmaiņu valdība, ne arī valdība, kas strādās pie tikai viena jautājuma. Jebkurā gadījumā es šeit pārstāvu liberālu partiju, un, ja mēs būsim valdībā, tad runāt par strikti konservatīvu valdību būtu grūti. Tas arī nav svarīgākais. Mēs kā Attīstībai/Par īstenībā esam iespiesti starp diviem akmeņiem — viens ir lielo solījumu akmens, un no otras puses ir iepriekšējā koalīcija. Mēs esam tiešām pa vidu. Jautājums ir, vai mēs spējam šos divus spārnus apvienot, un, ja spēsim, tad, atmetot vārdu «konservatīvais», līdz reformām varam nonākt.

Kādi būtu trīs galvenie uzdevumi jūsu vadītai valdībai?
Neviena valdība nesāk no nulles, mēs saņemam mantojumā virkni lietu. Mēģināšu vienkārši no galvas uzskaitīt pāris lietu, kuras man šķiet būtiskas un arī izpildāmas.
Pirmais — varam redzēt, ka tiešām varam pieķerties un varbūt pat veiksmīgi īstenot reģionālo reformu. Un, lai nebūtu Lemberga kungam par ko smieties, mēs reģionālo reformu saprotam arī kā valsts modernizāciju. Ja nonākam līdz salīdzinoši nedaudziem valsts novadiem, mums būs jāpārskata gan veselības aprūpes, gan izglītības piedāvājums, gan drošības jautājumi, ugunsdzēsība, policija un viss pārējais šajos reģionos.
Otrs — mēs esam mantojumā saņēmuši potenciālo lielo krīzi finanšu sektorā, un tā mums būs jāatrisina pēc iespējas pareizāk, labāk un straujāk. Ja mēs to neizdarīsim, lai cik tas paradoksāli būtu, pirmie cietēji nāks nevis no bankām, tie būs uzņēmēji — nevarēs pārvedumus veikt, kartes nestrādās. Tāpēc to mēs izdarīsim, ja man būs kaut kāda teikšana. Man jau ir bijušas vairākas tikšanās ar mūsu partneriem Amerikā un citur par šo jautājumu, un tas ir būtiski.
Tālāk — domāju, mēs ļoti ātri mēģināsim nedaudz koriģēt veselības aprūpes likumu.

Nedaudz?
Mēs to neatcelsim, bet gribētu tomēr [pieeju veselības aprūpei] attiecināt gan uz mikrouzņēmumiem, gan uz individuālā darba ņēmējiem. Un veselības jomā jau arī nav tādu lietu, ko mēs varētu viena gada laikā atrisināt. Jā, mēs gribētu vairāk pielikt arī medmāsu algām, tur nelielas korekcijas budžetā varētu būt. Zinām, ka fiskālā manevra iespējas šim budžetam nav lielas, un, jo ilgāk mēs kavēsimies, ja dabūsim balsot par vairāk nekā vienu valdību, tas nozīmēs, ka budžeta pieņemšana arī tiks atlikta.

Pieminējāt iespējamo finanšu krīzi, ja Latvija gada laikā neizpildīs Moneyval ziņojumā augustā sniegtos ieteikumus. Vai tas ir bijis viens no tematiem arī jūsu sarunās ar iespējamajiem koalīcijas partneriem?
Mēs esam par to runājuši, protams.

Kāda ir viņu attieksme?
Man ir jārunā tādā vēlējuma izteiksmē — ja Attīstībai/Par tiks uzticēts veidot valdību, es domāju, ka mēs iegūsim arī nepieciešamo atbalstu no partneriem. Mums tas vienkārši būs jāizdara. Tas ir jāsaprot visai sabiedrībai — mums tas ir jāizdara.

Tātad šobrīd atbalsta īsti nav?
Es neredzu iespēju, ka no šīs lietas varam atkāpties, nav variantu.

Vai jums ir ar iespējamajiem partneriem vienota izpratne, kā to risināt?
Es domāju, ka vairāk vai mazāk — jā. Neesam varbūt ar visām partijām detalizēti izrunājuši, bet ar daudzām.

Teicāt, ka esat pārrunājis ar citām partijām daudzas lietas. Kuras citām šķiet svarīgākas, ja neskaita OIK likvidēšanu?
Nu, OIK piemin visi. Protams, no JKP ir ļoti liels uzsvars uz tiesiskumu. Protams, mums tiesiskuma izpratne neatšķiras no JKP stratēģiskā izpratnē, taču var atšķirties taktiskā. Jo mēs, piemēram, nepiekrītam — nu, tagad laikam viņi no tā ir atkāpušies — drošības dienestu apvienošanai vienā institūcijā. Mēs arī domājam, ka ministrijām ir jābūt nedaudz citādi sadalītām nekā JKP piedāvājumā. Bet es domāju, ka mums nav nepārvaramu šķēršļu vienoties arī ar tādām partijām kā JKP.

Vai jautājums par KNAB vadītāju arī bija darba kārtībā?
Nav bijis.

Kāds ir jūsu viedoklis?
Es domāju, pirms ķeramies pie individuāliem cilvēkiem vai veidojam kaut kādus melnos sarakstus, ir jāsaprot, vai tā ir vai nav ilgtspējīga sistēma. Vismaz es vispirms skatos uz sistēmisku risinājumu, un tad runāsim par individuāliem cilvēkiem, kas šai sistēmai der vai neder.

Jūsu partija izskatās pēc stabila partnera jebkurā valdības kombinācijā, vai būsiet vai nebūsiet premjerministrs. Dažām citām ir sarežģītāk. Vai varat nosaukt galvenos riskus, kuri rastos, ņemot valdībā vai atstājot ārā KPV?
Vismaz man personīgi līdz galam nav skaidrs, kas stāv aiz KPV. Atceramies, piemēram, Dienas Biznesa rakstus simtiem tūkstošu eksemplāros. Man ir bažas, ka sabiedrības neapmierinātības izpausmes, uz kurām balstījās KPV vēlētājs, lielā mērā tomēr var būt saistītas ar ļoti bagātu cilvēku ietekmi un [vēlmi] manipulēt ar Latvijas valdības izveidi. Tas mani uztrauc. Bet tajā pašā laikā arī jāsaprot, ka vēlētājs tā ir lēmis, un mēs no reālās situācijas iziet nevaram. Politikā neko nevar panākt tikai un vienīgi ar kailu spēku. Ja to varētu panākt boksa ringā, tad ļoti vienkārši varētu valsts nākotni izšķirt — stiprāks ir, iedeva, es atvainojos, pa vienu vietu, un… Nu, taisnību tā neatrod. Un es domāju, ka arī mūsu partneriem tas ir jāsaprot.

KPV solīja atdot varu tautai, taču valdības veidošanas iniciatīvu Gobzems neuzņēmās, toties pirmajā sarunu kārtā par koalīciju konsultējās arī ar Saskaņu. Vai valdības vadītājam, vai tas būtu jūs vai Bordāns, būs jārēķinās arī ar KPV un Saskaņas neformālu koalīciju Saeimā?
Domāju, ka Saeimā viss kas var notikt. Protams. Tas bija tieši mušu aicinājums JKP mēģināt tomēr vienoties par sešu partiju koalīciju, jo jebkurā piecu partiju salikumā vienai no tām ir daudz lielāka ietekme koalīcijā. Un mēs labāk gribētu redzēt valdībā, lai cik jocīgi tas liktos, vairāk partiju, kas ļautu arī premjerministram un valdībai lielākas manevra iespējas, jo [nevienam] nebūtu veto tiesības. Veto bieži vien ir saistīts ar spēka izmantošanu pret koalīcijas partneriem, kamēr ar konsensu mēs varam panākt virzību uz priekšu.

Bet arī divu partiju koalīcijā vienai partijai ir veto tiesības.
Jā, bet mēs tomēr negribētu visu balstīt uz veto iespējām sarunās. Ja ir kaut kas tāds, kas vienai partijai nav pieņemams, es esmu gatavs nerakstīt šīs lietas koalīcijas līgumā. Lemsim, kā Saeimā varam sastādīt vairākumu, bet neuzspiedīsim no paša sākuma viens otram situācijas, kuras nav pieņemamas.

Sešu partiju koalīcijā būtu arī ZZS. Vai esat ticies vai sazinājies ar Lembergu, kopš esat nosaukts kā viens no premjerministra amata kandidātiem?
(Smejas) Pēdējo reizi, un es pieļauju, ka tā ir vienīgā reize, kad esmu ar Lembergu runājis aci pret aci — nu, varbūt vēl kāda bijusi Saeimā vai vēl kaut kur —, bija tad, kad biju ārlietu ministrs, un bija nogrimis kuģis ar kālija sāli netālu no Ventspils krastiem.

Kurā gadā?
Tas varētu būt kāds 2006.

Kāda jūsu vērtējumā ir Lemberga ietekme ZZS?
Es domāju, ka Lembergam ir bijusi ļoti liela ietekme uz ZZS, neadekvāti liela. Man šķiet, un es neesmu vienīgais, kam tā šķiet, šī ietekme ir mazinājusies. Ņemot vērā Lemberga ietekmes mazināšanos uz ZZS un arī ZZS salīdzinoši nelielo balsu skaitu, ZZS ir partija, kuras koalīcijā ņemšanas riski nevar tikt novērtēti par zemu, bet tos nevajag arī pārvērtēt. Mums jāņem vērā arī, kuri cilvēki konkrēti no ZZS ir ievēlēti. Tur ir virkne cilvēku, kuri, manuprāt, vai nu domā gana valstiski, vai arī nav, kā cilvēki saka, Lemberga ietekmē. Tāpēc man bailes no ZZS koalīcijā ir daudz mazākas, nekā būtu bijušas pirms gadiem pieciem.

Ja jums būtu jāizvēlas — JKP vai ZZS, kam un kāpēc jūs dotu priekšroku?
Tas ir grūts jautājums, ņemot vērā, ka sarunas nav beigušās. Jebkurā gadījumā mēs nevaram iztikt bez partijām, aiz kurām, teiksim tā, varētu stāvēt pietiekami liela finansiāla ietekme. Un šajā gadījumā ZZS ir man jau zināms lielums, un šis lielums vairs nav tik liels. Tajā pašā laikā es redzu tomēr zināmu iespēju arī sadarboties ar KPV, kaut arī es nezinu, cik liels spēks aiz viņiem stāv vai nestāv.

Bet jautājums bija par JKP vai ZZS.
Ā, es atvainojos! Tā būtu ļoti grūta izšķiršanās. Es negribētu šādu izšķiršanos savā valdībā. Es ceru, ka mēs tomēr spētu savest šīs abas partijas kaut daļēji kopā. Varbūt var atrast kādus risinājuma modeļus. Ja godīgi, esmu Bordāna kungam piedāvājis tādu alternatīvo modeli — atceramies to arī no Krištopana [valdības] laikiem —, ka veidojam koalīciju ar JKP, bet es slēdzu kaut kādu sadarbības līgumu ar ZZS atsevišķu balsu nepieciešamības dēļ. To es neesmu izslēdzis, to viņš zina.

ZZS nebūtu valdībā, bet to atbalstītu? Viņiem nebūtu ministru amatu?
Tas ir atkarīgs no sarunām. Man personīgi noteikti nebūtu nekas pret to, ka Bergmaņa kungs būtu Aizsardzības ministrijā. Nedomāju, ka viņam ir kaut kādas negatīvas vai melnas pagātnes pēdas vai kāda ietekme no Lemberga kunga vai no kādiem citiem. Par Bergmani ļoti labi izsakās visi mūsu sabiedrotie NATO. Es neredzu iemeslu, kāpēc šādā situācijā, kurā ir fragmentēts parlaments un ir grūta ģeopolitiskā situācija, būtu jāmaina ministrs, kurš savu darbu veic gana apmierinoši, ir jau pietiekami atzīts un zina, ko dara. Es neredzu, kāpēc man tas būtu jādara, ja es būtu premjers. Aizsardzība nav tā joma, kurā es gribētu riskēt.

Vai esat saņēmis no Bordāna atbildes, kuras ļautu cerēt panākt kompromisu šajā jautājumā? Un, ja ne, kāpēc domājat, ka jums izdotos panākt kompromisu?
Esmu dzirdējis dažādus signālus no JKP puses šajā sakarā. Bet saprotu, ka JKP iekšienē arī ir dažādi viedokļi, un šie viedokļi var arī mainīties. Bet mans lasījums bija, ka šāds variants nebūtu galīgi izslēdzams.

Vai ar Vējoni runājāt, ka būtu labāk, ja ZZS tomēr būtu valdībā?
Vējonis nelobēja ZZS.

Bet jūs par to runājāt.
Es Vējoņa kungam teicu, ka vēlos redzēt sešas partijas, kas automātiski nozīmē ZZS valdībā.

Jūsu piedāvātais modelis — kaut kāda īpaša vienošanās ar ZZS — tipoloģiski atgādina to, ko KPV solīja, ka visi Saeimā vienādi balsošot kā tautas priekšstāvji, lai arī no kādas partijas ievēlēti, proti, Saskaņa arī. Tāpēc jautājums — kāds Saskaņai būs iespaids uz valdību, ja tajā būs KPV?
Nu, mēs uzdevām šo jautājumu arī JKP un pārējiem partneriem un es domāju, jo vienotāki mēs varētu būt šajā sešu partiju koalīcijā, jo minimālāka ietekme būtu Saskaņai. Tas pilnīgi skaidrs. Mans piedāvājums par atsevišķu līgumu ar ZZS ir vienkārši mēģinājums nākt pretī JKP, bet es gribētu uzsvērt, ka es JKP pozīciju uzskatu par neloģisku un nepareizu, izslēdzot ZZS. Un es joprojām ceru, ka mēs varētu panākt objektīvi labāko variantu — vienkārši veidot kopīgu koalīciju.

Bet ar JKP esat apsprieduši arī variantu, kurā KPV nebūtu valdībā.
Mēs neesam šādu variantu atklāti apsvēruši. Saproties, šīs sarunas starp visām partijām ir ļoti jūtīgas. Un ir skaidrs, ka partijas iekšienē apsver dažādus variantus, bet mēs zinām, ka gan JKP, gan mēs, gan visi citi, arī KPV domā, ko varētu atstāt, neatstāt iekšā, bet es joprojām pieturos pie vienas versijas — mēs vēlamies redzēt sešas partijas, vispirms. Kas notiks pēc tam — redzēsim.

Jūs minējāt atklāti, vai tas nozīmē, ka arī slēpti kaut kādā formātā runājat?
Ko nozīmē slēptas sarunas? Slēptas sarunu nav no vadītājiem. Slēptas sarunas vai teiksim pilnīgi atklātas sarunas ir attiecībā uz pārējo publiku valstī.

Es vienkārši gribēju precizēt, vai jūs ar JKP arī runājāt formātos, kas nav bijuši publiski zināmi?
Es pieļauju, ka mēs esam ar daudzām partijām runājuši formātos, kas nav publiski zināmi, bet tas nozīmē tikai to, ka mēs nepasakām — kad un kur mēs tiekamies. Ja jūs gribat zināt par publiski nezināmiem formātiem, tad es varu pateikt, ka mums ir bijuši publiski formāti, kur tiekas darba grupas, partiju delegācijas un JKP un ir bijušas tikšanās, kur es personīgi esmu ticies tikai ar Bordāna kungu un tas ir bijis vairāk nekā vienu reizi. Par vienu reizi mēs pateicām. Vai tas skaitās slēpti — es nezinu.

Vai jūs arī ar pārējiem, ar KPV līdzīgā formātā tikāties?
Es esmu ticies arī ar Gobzema kungu.

Atsevišķi?
Jā. Lai nebūtu tā, ka mēs melojam šeit. Esmu ticies.

Kapēc jūsuprāt Bordāna kungam tik lielas simpātijas tieši pret KPV? Kas tur ir — viņiem ar Gobzemu kaut kāda īpaša attiecību ķīmija?
Nu, tas jums ir jāprasa viņiem.

Es prasu jūsu iespaidu. Esat ticies ar viņu divatā, esat runājis droši vien.
Nu, ja godīgi, es negribētu atklāt visus savus iespaidus, kas man ir radušies par vienu vai otru sarunu partneri.

Ja prezidents uztic jums veidot valdību, kāda ir prognoze — cik drīz varētu notikt uzticības balsojums Saeimā? Vai uz simtgadi varētu būt jauna valdība?
Es negribētu to solīt, protams, jo ir ļoti grūti paredzēt šo sarunu gaitu. Teorētiski tas ir iespējams, bet drīzāk nē nekā jā. Ja mēs būtu dabūjuši no prezidenta kunga kādas indikācijas pirms nedēļas, būtu lielāka iespēja. Drīzāk nē nekā jā.

Vai jums apmēram  jau ir skaidrs, kāds varētu būt ministru sadalījums? Par Bergmani teicāt, bet vai jūs pazīstat, piemēram, tos cilvēkus, kuri no KPV varētu būt ministri?
Nu, nav viņi mums nosaukuši vārdus. Ja es pateiktu, ka zinu ministriju sadalījumu, tad jūs droši vien aicinātu visu pēc kārtas nosaukt — es to nevarēšu izdarīt. Bet domāju, ka mums ir gana daudz cilvēku no šīm partijām, kas varētu ministrijas uzņemties. Tas, ko es vēlētos, būtu tiešām varbūt tāds sīkums, ko es teicu arī vēlēšanu laikā — es tomēr gribētu, lai visi ir spējīgi vismaz normāli angliski runāt. Es domāju, ka no vecajiem ministriem, ja būtu mana vēlme, šeit varētu redzēt varbūt kādus divus trīs, ne vairāk.

Bergmani un kuru vēl?
Rinkēviču es biju domājis. Par pārējiem skatīsimies.

Vai Bordāns neiebilstu pret Rinkēviču? Viņi savā valdības modelī piedāvāja kādu neitrālu profesionāli.
Nu, man ir vispār ļoti lielas pretenzijas pret jebkuru neitrālu tā saucamo profesionāli. Vispār jautājums par «profesionāli» man politikā liekas jocīgs. Es nedomāju, ka atkal mums vajadzētu sevi mānīt un riskēt, ka no malas pieaicināts pārstāvēs kaut ko citu. Un es vispār esmu pret tehniskām valdībām un tehniskiem ministriem — tāpēc mums ir vēlēšanas, tāpēc mums ir demokrātija, tāpēc mums ir politiķi, lai, balstoties uz sabiedrības vēlmi, spētu izveidot tādu valdību, kas atspoguļo šo sabiedrības vēlmi pēc iespējas labākā veidā.

Kāpēc jums nepatīk vārds profesionālis politikā? Vai tad politiķiem nav jābūt profesionāliem?
Man patīk tas, ka politiķi ir profesionāli. Bet cilvēki ar to saprot kaut ko citu. Tas tāpat kā pašvaldību vadītāji bieži vien saka — es jau neesmu politiķis, es šeit tikai par tautu domāju vai profesionālis. Jā, politiķiem ir jābūt profesionāļiem savā nozarē, viņiem ir jāsaprot, ko viņi dara, bet parasti ar to mēs saprotam situāciju, kur mēs mālējam sabiedrībai acis. Ka šeit, lūk, nāks nevis kaut kādi sliktie politiķi, kuriem reitingi varbūt ir slikti, bet mēs te ieliksim neitrālu cilvēku. Nav neitrālu cilvēku politiskos amatos. Tad, kad tu esi politiskā amatā, tu esi politiķis. Punkts.

Es gribētu precizēt par vēl vienu amatu — par otro svarīgāko. Kurš būtu finanšu ministrs jūsu valdībā?
Manā valdībā es noteikti gribētu redzēt finanšu ministru no AP un kā pirmo kandidātu redzu Juri Pūci.

No ministriem pie darbiem. Ja valdībā būs KPV, vai OIK atcels līdz gada beigām?
Es domāju, ka nē, jo man nešķiet, ka tas ir iespējams. Es neesmu jurists, gribētu dzirdēt detalizētu izklāstu, bet cik man pieejamā informācija ļauj spriest — OIK atcelšanā mums ir divi līmeņi. Viens līmenis, ko mēs paši varam darīt, un ir otrs līmenis, kur mums vajadzēs saskaņojumu no Eiropas Komisijas, kas var paņemt kādu laiku. Labi, mēs varam izmantot savas diplomātiskās spējas, mēģināt spiest ātrāk. Tālāk es gribētu redzēt, ka mēs, atvainojos par izteicienu, neķeskājamies te ar tiem, kas ir bijuši krāpnieki šajā OIK afērā. Šeit vārds vietā par tiesiskumu un valsts varas izmantošanu būtu jārunā stingri. Par pārējiem, kas ir likuma ietvaros darbojušies, tas varētu būt citādāk, līdz ar to esmu skeptisks par tādiem lieliem solījumiem, ka mēs rīt uz pusdienlaiku varētu visas problēmas likvidēt.

Bet kad jūs nosauktu to datumu?
Iespējami ātrākā… Domāju, neviens jums nenosauks datumu.

Bet apmēram — gads, divi, pieci?
Mūsu eksperti saka, ka to visu varam līdz galam izdarīt nosacīti divos gados. Ja izdosies ātrāk, es būšu tikai priecīgs. Šeit nenotiks vilcināšanās, bet mēs nevaram riskēt ar tiesu prāvām un finansiāliem zaudējumiem valstij.

Vai Gobzems to nesaprot? Vēlēšanas ir beigušās, bet viņš turpina uzstāt, ka tūlīt viss jāizbeidz līdz gada beigām un jāsāk tiesāties.
Jā, nu, viņš uzskata, ka ir jāiet šis tiesāšanās ceļš un viņš domā, ka valdība vinnēs. Tas ir viņa viedoklis. Tā viņš man teica.

Par citiem darbiem — vai valdības dienaskārtībā varētu būt Lattelecom un airBaltic privatizācija?
Es neatbildēšu uzreiz par Lattelecom, par airBaltic — ir skaidrs, ka mēs ļoti ilgi meklējam stratēģisko investoru. Šis jautājums nekur nav palicis. Esmu runājis arī ar airBaltic vadību tad, kad izskanēja slavenā iespēja iegādāties Krievijas lidmašīnas Sukhoi, es nekādā gadījumā negribētu, lai privatizācijas rezultātā airBaltic tiktu vai nu izsaimniekots vai zaudētu savu pozīciju. Līdz ar to mans šodienas viedoklis būtu tāds — jā, mums ir lēnām jāmeklē stratēģiskais investors. Mums nav jāsasteidz šis jautājums, mums šis stratēģiskais investors jāredz tikai tādā formātā, kas vēl vairāk palielina airBaltic un Latvijas valsts iespējas, nevis tās samazina vai ļauj kādam kaut ko iebāzt kabatā vai sadalīt un izpārdot — nekādā gadījumā! Tur būs ļoti cieta nostāja — šitādus darījumus mēs cauri nelaidīsim.

Kāpēc jūs par Lattelecom nevarat atbildēt?
Es vienkārši uz šo dienu neesmu gana informēts un negribu skriet laikam pa priekšu.

Šis ir jautājums, kas gadiem ir valdību darba kārtībā.
Jā.

Vai jūs šo valdības veidošanas sarunu fonā esat jutis kaut kādu Šlesera un Šķēles interesi par minētajiem uzņēmumiem un to turpmāko likteni?
Es tikai jūtu to, ka man šķiet, vismaz viens no šiem kungiem, nezinu par abiem, ir bijis aktīvi iesaistīts vēlēšanu kampaņā. Tas ir mans subjektīvs spriedums.

Kurš?
Nu, es šeit uzmanīgi runāšu, lai kāds neapsūdz, ka kādu apmeloju, bet man ir radies pilnīgs iespaids, ka aiz kampaņas Dienas Biznesā un citur ir stāvējis Šlesers. Man tāds iespaids ir radies.

Kā balsotu jūsu partija, ja prokuratūra lūgtu Saeimai izdot Kaimiņu un Zakatistovu kriminālvajāšanai par nelikumīgu partijas finansēšanu, ko pašlaik izmeklē KNAB?
Izdotu.

Un kā jūs kā premjerministrs rīkotos, ja KPV frakcija balsotu pret?
Nu, tas nebūtu patīkami, protams.

Ko nozīmē nebūtu patīkami? Valdība kristu?
Es domāju, ka nekristu. Es nezinu, vai KPV atrastos valdībā, bet es domāju, ka valdība nekristu. Bet, kā būs, kad būs, es nevaru pateikt.

Bet jūs šo jautājumu esat pārrunājuši?
Mēs esam pateikuši, ka mēs atbalstīsim izdošanu.

Tad jūs pārrunājāt šo jautājumu?
Protams.

Ar Bordānu arī pārrunājāt — kā viņi balsos?
Cik es atceros, jā.

Ko AP darīs, ja tiesa liks Mārtiņam Bondaram atmaksāt kreditoriem Krājbankā pazudušo naudu?
Nu, sagaidīsim tiesas prāvu.

Vai jūs varētu lūgt saziedot 15 miljonus?
Nu, es nedomāju, ka man būtu tādi ziedotāji, kas ļautu tādu naudu savākt. Bet sagaidīsim tiesas prāvu, neskriesim laikam pa priekšu — redzot, kā mums ir gājis ar maksatnespējas administratoriem… Starp citu, šī ir viena no lietām, ko pie saviem valdības darbiem nepieminēju — mēs gribētu šo kantori būtiski izmainīt, teiksim tā.

Vai tad Rasnačs nav jau būtiski izmainījis?
Nē, nav, un es domāju, ka sagaidīsim to tiesas prāvu un par maksātnespējas administratoriem mums būs cita tipa saruna valdībā.

Kāda konkrēti būs jūsu rīcība gadījumā, ja viņam būs jāsedz šie zaudējumi?
Tad mēs jautāsim viņam, kā viņš to darīs. Izlasīsim spriedumu, ir arī svarīgi, kas tajā būs rakstīts. Un es esmu bez maz vai pārliecināts, ka viņš nezaudēs — vismaz man tāda informācija tiek piegādāta. Nedomāju, ka mums šeit vajadzētu patreiz jūgt ratus priekšā zirgam.

Par informāciju runājot, vai personiski pazīstat no KPV ievēlētos, kuri varētu būt ministri valdībā?
Mums šie uzvārdi nav pmatā minēti. Viens no iespējamiem kandidātiem, kā es saprotu, ir Didzis Šmits. Viņu es nedaudz, nedaudz pazīstu. Citādi — nē, es nepazīstu viņus.

Vai tā nav problēma?
Tā ir problēma. Tā ir problēma arī valdības veidošanā vai koalīcijas sarunu veidošanā. Jo saprotiet, kā jebkurās attiecībās, ir ļoti grūti virzīties uz priekšu, ja nepazīsti cilvēkus, ja nezini, kā viņi uzvedas vienā vai otrā situācijā.

Bet pieminētais Didzis Šmits jums šķiet pieņemams kā ministra kandidāts?
Iespējams. Atkarībā no tā, kurš ministrs.

Kurš tad viņš varētu būt? Zivsaimniecības ministrijas mums vēl nav.
Es nezinu, kurš. Redzēsim vispirms kuras partijas būs koalīcijā, kurš būs premjers, bet jebkurā gadījumā — ja partija viņu virzīs, mēs viņu nopietni apsvērsim.

Šmita kungs ir savulaik darbojies oligarhu projektā PLL. Vai tas nav šķērslis?
Es domāju, ka daudzi ir bijuši saistīti ar šiem cilvēkiem, līdz ar to — kad partija virzīs…

Nu, jūs jau arī.
Es neesmu oligarhu projektos darbojies.

Andra Šķēles partijā.
Es domāju, ka Tautas partija bija kaut kas lielāks nekā Andra Šķēles projekts. Varbūt sākotnēji tas tā bija, bet ja man kāds uzdod jautājumu par Tautas partiju un manu pagātni — ziniet, godīgi, es lepojos par Tautas partiju daudzējādā ziņā, jo tur bija daudz spējīgu politiķu un šad tad daudzu šo politiķu pieredze Latvijas politikā būtu noderīga arī šodien.

Tautas partijas padarīto un nepadarīto darbu lokā ir arī ļoti daudzas problemātiskas lietas.
Jā, diemžēl.

Jūs lepojaties par labajiem darbiem, bet vai par sliktajiem arī uzņematies atbildību?
Jā, tik daudz, cik es varu uzņemties, protams. Es domāju, ka Tautas partija bija laba doma un Tautas partijā tāpat kā daudzās citās partijās, kuras ir norietējušas un vēl norietēs, iestājās daudz gudru cilvēku, kuri negribēja stāvēt malā, kuri gribēja iet politikā — ne vienmēr tas tā sanāca, kā viņi domāja. Es Tautas partijā arī aizgāju tāpēc, ka gribēju aktīvi darboties politikā.

Vai jūsu pašreizējā partija ir tikpat liels projekts?
Vārdam «projekts» šajā gadījumā, tā kā nupat runājam par Šķēli un TP, ir negatīva pieskaņa. Ja mēs runājam par AP kā liberāli domājošu jaunās paaudzes politiķu veidu kā beidzot lemt par Latvijas politiku, Latvijas nākotni — tad visnotaļ tas ir pozitīvs projekts šādā izpratnē.

Šai partijai nāk visu laiku līdzi aizdomas par finansēšanu, sakiet vai…
Jā! Vēl viena lieta, ko mēs izdarīsim, tas ir svarīgi. Pacelsim partijām valsts finansējumu tādā pašā līmenī kā Igaunijā un Lietuvā. Tad visas šīs aizdomas, kas katram nāk kaut kur līdzi, mēs spēsim izmest vēstures mēslainē.

Palielināt finansējumu nozīmē saglabāt tieši to pašu sponsoru ietekmi, tikai ar lielāku budžeta naudas klātbūtni. Vai nu mēs vispār aizliedzam sponsorēšanu no ārpuses un finansējam tikai no budžeta, vai nu labāk nedarīt neko — vai jums tā nešķiet?
Man tā šķiet. Es domāju, ka mums jāiet uz to modeli, kāds ir Igaunijā partiju finansēšanā. Mums nevajadzētu aizliegt maksāt biedru naudas, bet principā ir jāizdara viss iespējamais, lai tomēr demorkātija spēj uzturēt partijas no kopīgā budžeta. Jo bez partijām mēs demokrātiju nevaram iedomāties. Mēs 100% nekad kaut kādus lobijus nespēsim izslēgt no politikas, viņi pastāv visās valstīs, bet maksimāli to izdarīt vajag. Tas ir mans uzstādījums.

Runa nav par lobēšanu, runa ir par naudas došanu. Principā par politisko partiju kukuļošanu.
Nu, nebūs vairāk tādas.

Es tomēr gribēju pabeigt jautājumu par sponsoru ietekmi uz jūsu politisko spēku un kāda būtu jūsu atbilde tiem, kas uzskata, ka šis arī ir kaut kāds biznesa projekts?
Es domāju, ka viņi rūgti maldās. Tas nav biznesa projekts. Godīgi varam apskatīties, kādi šie sponsori ir. Es varu godīgi pateikt, ka manā politiskajā pieredzē…

Šajā partijā tā jums ir īsa.
Ne šajā, ne iepriekšējās partijās kā ministram man nekad nav nācies saskarties ar naudīgiem cilvēkiem, kas tagad nāktu pie manis un teiktu — ziniet, mēs te esam jūsu partijai ziedojuši, tagad tu izdari tā vai šitā. Man tā nekad tā nav bijis.

Bet varbūt tas nozīmē tikai to, ka neesat ietekmīgākais cilvēks partijā.
Jā, varbūt.

Iespējams, Jaunups ir ietekmīgāks?
Es domāju, ka Jaunupa ietekmi arī nevajadzētu pārvērtēt, un es neticu, ka Jaunups varētu būt partijā ietekmīgāks par mani, ja es esmu premjerministrs. Es neredzu tādu iespēju. Nu, nevajag šīs baumas turpināt izplatīt.

Kāda būs Jaunupa kunga ietekme jūsu politiskajā spēkā turpmāk, ja jūs vadītu valdību? Varbūt kādu amatu redzat viņam?
Es nezinu. Mana pieredze ar Edgaru Jaunupu ir ļoti vienkārša. Mēs piedalāmies mūsu partijas valžu un vadības kopīgajās sanāksmēs, plānojot tagad sarunas un es varu pateikt vienu lietu — es nezinu, kāda informācija ir jums par Jaunupu, bet viņa devums situācijas analīzē un izpratne ir gana augstu novērtējama. Var, protams, par to ironizēt, bet es domāju, ka viņš ļoti skaidri redz to politisko vidi, kāda Latvijā ir.

Nu, Lembergs arī.
Es pieļauju, jā. Ar lielu interesi es skatos viņa kārtējās nedēļas uzstāšanās youtube. Ļoti interesanti.

Vai Jaunupa kungs arī nav ticies ar Lemberga kungu?
Man viņš teica, ka nav ticies.

Esat pārliecināts, ka tā arī ir?
Es domāju, tas būtu ļoti slikti, ja viņš man būtu melojis.