Šī raksta tēma ir solidaritāte vai solidaritātes trūkums starp sabiedrības pārstāvjiem Latvijā, un atšķirība, kāda pastāv starp sociāldemokrātisko un liberālo taisnīguma izpratni.
Piemērs no kara
Maikla Sendela grāmatā ‘’Taisnīgums. Kā rīkoties pareizi?” (Michael Sandel, Justice. What’s the Right Thing to Do?) ir aprakstīts gadījums par amerikāņu speciālo uzdevumu vienības likteni Afganistānā. Izsekojot kāda Taliban līdera slēpšanās vietas, četru kaujinieku grupa apakšvirsnieka Latrellas vadībā nejauši sastapa divus afgāņu aitu ganus un 14 gadus vecu zēnu. Domas dalījās – vai viņus nogalināt, vai atlaist. Nodaļas komandieris nolēma atlaist.
Pēc pusotras stundas nodaļu ielenca Taliban kaujinieki, krita trīs amerikāņi, un komandieris tika smagi ievainots. Viņš izglābās, noripojot pa nogāzi un norāpojot 10 kilometrus. Taliban kaujinieki notrieca arī helikopteru ar 16 amerikāņu karavīriem, kas bija sūtīti izlūku grupu glābt. Komandieris Latrella atmiņās rakstīja, ka atlaist afgāņus bijis pats stulbākais lēmums, kādu viņš pieņēmis savā dzīvē, un viņš līdz mūža galam sev šo nepareizo lēmumu nepiedos.
Vai komandiera pašpārmetumi ir pamatoti? Kas pamudināja saudzēt afgāņu ganus? Tā bija cilvēciskā solidaritāte un taisnīgums. Ja nevainīgie gani tiktu nogalināti, vai tad amerikānis nejustu sirdsapziņas pārmetumus līdz mūža galam? Trīs afgāņi pret 19 amerikāņiem viņa ieskatā bija pārāk augsta cena. Tomēr amerikāņu kareivjiem bija jāsaprot – kaut arī viņi ar savu dzīvību riskē afgāņu valsts interesēs, viņiem nav tiesību nošaut neapbruņotu aitu ganu tikai tāpēc, ka ir aizdomas – viņš varētu atklāt amerikāņu slēpni. Solidaritāte nozīmē spēju iejusties otra cilvēka situācijā.
No divām pusēm
Kāpēc apakšvirsnieks Lutrella nožēloja savu taisnīgo un likumīgo rīcību? Tāpēc, ka viņa lēmumu atbrīvot un atlaist afgāņu ganus noteica solidaritāte ar viņiem kā ar cilvēkiem, bet pēc zaudētās kaujas viņš savu rīcību atzina par nepareizu, solidarizējoties ar saviem kritušajiem biedriem.
Kad risinām jautājumu par taisnīgumu, mēs konstatējam, ka viena un tā pati rīcība var tikt atzīta gan par taisnīgu, gan netaisnīgu atkarībā no tā, ar kuriem subjektiem solidarizējas vērtētājs. Solidaritāte definēta kā vienprātība, savstarpējs atbalsts, interešu, uzskatu un mērķu kopība, rīcības saskaņotība. Varētu papildināt ar solidaritātei raksturīgu emociju aprakstu. Tā ir iztēles spēja identificēt sevi ar citu, izjust cita ciešanas kā savas un cita prieku kā savu. Tautas valodā to apzīmē kā spēju ‘’iejusties otra ādā”.
Konkurence un plānošana
Vācijas sociāldemokrātijas Bad-Godesbergas kongresā 1959.gadā tika pasludināts jaunais sociāldemokrātijas ekonomikas princips: konkurenci – cik iespējams, plānošanu – cik nepieciešams. Tas ir spēkā arī šodien. Šis princips pietuvināja sociāldemokrātiju liberālismam, no kura putām sociāldemokrātija pirms gadsimta bija radusies. Jau vīdēja cerības, ka abas ideoloģijas vienosies un draudzīgi virzīs cilvēci uz gaišo nākotni.
Tomēr tas nenotika. Liberālisms atzina konkurences pozitīvo lomu un piekrita tēzei, ka plānošanas jomu vajag sašaurināt līdz nepieciešamam minimumam.
Ar to arī konsenss beidzās, jo sociāldemokrāti prasīja un prasa solidaritāti.
Viņi prasīja un prasa taisnīgumu, kura pamatā ir solidaritāte. Bezmaksas ārstniecība, bezmaksas izglītība, bezmaksas mirstošo slimnieku aprūpe – tās ir sociāldemokrātu prasības, kas liberālismam nav pieņemamas.
Viens maksā, otrs – ne
Ne vienmēr pretēji viedokļi par taisnīgumu nozīmē izšķiršanos starp dzīvību un nāvi. Divi bijušie skolas biedri – Jānis un Pēteris – ir sasnieguši pensijas vecumu, abi saņem nelielu pensiju, bet viņu galvenais ienākumu avots ir cits. Jānis strādā un saņem algu 1500 eiro mēnesī, bet Pēteris ir daļu īpašnieks kompānijā, kuras vadību viņš nodevis dēlam, un saņem dividendes par gadu apmēram tikpat, cik Jāņa gada alga.
No nopelnītās algas Jānis kā nodokli maksā 20%, bet Pēteris par saviem ienākumiem nemaksā neko.
Vai tas ir taisnīgi? Pēteris, noklausījies Finanšu ministrijas skaidrojumu, saka – ja uzņēmums samaksājis nodokli par visiem saviem ieņēmumiem, tad papildu nodoklis dividendēm būtu netaisnīga laupīšana. Savukārt Jānis norāda, ka arī viņa darba devējs uzņēmums ir samaksājis tādu pašu ienākuma nodokli, bet Jānim algas nodoklis tomēr jāmaksā. Viņi abi atzīst, ka šāds nodokļu likums ir netaisnīgs, un savstarpēji solidāri piekrīt, ka būtu taisnīgi arī Jāni atbrīvot no algas nodokļa.
Atšķirība starp nopelnīto un nenopelnīto
Tomass Piketi pētījumā ‘’Kapitāls 21.gadsimtā” atzīmē parādību, ka gan ASV, gan Apvienotajā Karalistē pirms 1980.gada bija atšķirība starp ienākumu no darba kā ‘’nopelnīto ienākumu” (darba alga un prēmijas) un ‘’nenopelnīto ienākumu” – ienākumu no kapitāla (īre, procenti, dividendes). Likme ‘’nenopelnītajiem ienākumiem” bija ievērojami lielāka, salīdzinot ar ienākumiem no darba. Tas atbilst ikviena cilvēka taisnīguma izpratnei. Tomēr Piketi norāda, ka tas ir kontrastā ar pašreizējo principu, kad tieši ienākumiem no kapitāla ir labvēlīgāks režīms daudzās valstīs, jo īpaši Eiropā.
Katrs, kas solidarizējas ar algoto darbinieku jeb ‘’iejūtas viņa ādā”, atzīst, ka pašlaik Latvijas nodokļu politika ir netaisnīga.
Divi Latvijas komercbankas akcionāri dividendēs par 2016.gadu saņēma 60 miljonus eiro. No saņemtās summas viņi kā nodokli samaksāja 10%, atbilstīgi tā laika likumam. Un nekādu citu maksājumu – ne sociālo iemaksu, ne ‘’solidaritātes nodokļa”, kas jāmaksā algu saņēmējiem.
Piketi pētījumā raksta, ka 10% nodokļu likme Eiropā bija raksturīga 19.-20.gadsimta mijā, kad valstis neuzņēmās nekādus sociālās palīdzības pienākumus.
Valsts ienākumi sarukuši
Kāpēc 2016.gadā no dividendēm bija jāmaksā 10% nodoklis, bet 2018.gadā arī šis minimālais nodoklis tika atcelts? Nodokļu reformas autori to skaidro ar uzņēmumu ienākumu nodokļa paaugstināšanu no 15% līdz 20%.
Tomēr aprēķini liecina, ka ar šo manipulāciju valsts ieņēmumi ir sarukuši. Ja aprakstītajā piemērā bankas akcionāri būtu saņēmuši dividendes 60 miljonu apmērā 2018.gadā, tad pie uzņēmumu ienākuma nodokļa 20% agrāko 15% vietā valsts kopējais ieguvums būtu sarucis no 16,6 miljoniem līdz 14,12 miljoniem – par 2,48 miljoniem.
Attiecinot to uz banku peļņu 2017. un 2018.gadā, valsts zaudējumi varētu būt 7-8 miljoni eiro katru gadu.
Apgalvojums, ka nodokļu reforma ir notikusi, lai mazinātu nevienlīdzību un palielinātu valsts ieņēmumus sociālajām vajadzībām, liek atcerēties rindas no vecas revolucionāru dziesmas: ‘’Ak, tauta, kā tu krāpta tiec!”
Solidaritātē atpaliekam
Latvija ir viena no 36 OECD dalībvalstīm. Tas vieš mūsos lepnumu par sasniegto valsts attīstības līmeni. Tomēr jāatzīst, ka ir jomas, kurās mūsu līmenis ir visai tāls no civilizētas sabiedrības rādītājiem. Viena no tām ir solidaritāte.
Ja slimniekam atklāts vēzis 4.stadijā, kad vairākos orgānos ir metastāzes, visas viņa cerības saistās ar jauniem medikamentiem, kuri spēj cīnīties ar metastāzēm bez operācijas. Tiešām – jau ir radīti medikamenti, ar kuriem var ārstēt agrāk neārstējamus vēža gadījumus. Šie medikamenti ir pieejami arī Latvijā, tomēr nāves apdraudēto slimnieku cerības uz glābiņu izrādās veltas, jo šīs zāles ir par maksu un gadā nepieciešamo zāļu devas cena sniedzas pāri 100 000 eiro (!).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītājs Armands Siliņš 2017.gada 28.martā portālam NRA stāstīja, ka patlaban valsts apmaksā tikai lētākos preparātus, kurus pielietoja pagājušajā gadsimtā. Viņš norādīja, ka katrs pacients pēc izmeklēšanas tiek informēts par to, kāda ārstniecība viņam ir nepieciešama, bet valsts no nepieciešamā apmaksā tikai pusi. Pārējais jāmaksā slimniekam pašam.
Armands Siliņš rezumē: ‘’Ja naudas nav, pacients paliek tikai ar informācijas lapu rokā, gaidot nāvi”.
Latvijas Onkoloģijas centra ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte paskaidroja, ka ne vairāk kā 10% pacientu var atļauties jaunākās paaudzes zāles apmaksāt paši. Ārste informē, ka kaimiņu valstīs šādus medikamentus apmaksā valsts.
Piespiest iejusties otra ādā
Pēdējā laikā valsts kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunākās paaudzes medikamenti. Tā ir laba ziņa, bet ne jau visiem, kuriem tas ir dzīvības vai nāves jautājums. Mūsu rīcībā nav ziņu par pacientu skaitu, kuriem ir vajadzīgi jaunākās paaudzes medikamenti. Tomēr ir skaidrs, ka atkal būs limiti, un būs arī tie, kuriem nepietiks. ‘’Nāves gaidītāju” rinda kļūs mazāka, bet nepazudīs.
Varam konstatēt faktu, ka veiksmīgie baņķieri neizjūt solidaritāti ar nelaimīgajiem vēža slimniekiem, kuri nespēj nopirkt zāles. Ne tāpēc, ka viņi ir slikti cilvēki, nejūtīgi vai pārāk alkatīgi. Visticamāk, ka viņi arī ziedo kādas summas labdarībai, iespējams – arī ārstniecības nozarei. Tomēr viņi nespēj iztēlē iejusties ‘’nāves gaidītāja” ādā.
Vienīgais veids, kā padarīt veiksmīgo baņķieri solidāru ar nāves apdraudētajiem slimniekiem, ir piespiest viņu būt solidāram.
Ar likuma varu. Tas tā nav tikai Latvijā – arī Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citās valstīs pastāv nodokļi, kuri piespiež miljonāriem būt solidāriem ar tiem, kuri citādi nespētu nopirkt zāles pašu vai savu bērnu glābšanai.
Prasa paaugstināt paši
Valstīs ar ilgām un stabilām sociālās solidaritātes tradīcijām dažkārt bagātnieki lūdz paaugstināt nodokļus, kā tas bija Francijā 2011.gadā (”Diena”, 2011.gada 24.augusts), kad vairāki valsts bagātākie iedzīvotāji, tostarp skaistumkopšanas kompānijas ‘’L’Oreal”, naftas giganta ‘’Total’’, bankas ‘’Societe Generale’’ un aviokompānijas ‘’Air France’’ vadītāji lūdza valdībai iekasēt no viņiem lielākus nodokļus. Pirmais to ierosināja Vorens Bafets (Warren Baffet) no ASV, arī Vācijā to atbalstīja miljardieris Mihaels Otto un seši citi bagātie vācieši.
Kad mēs no saviem bagātniekiem sagaidīsim ko līdzīgu? Latviešu sadzīves folklorā ir teiciens: ”Gaidi ar maisu!” Kamēr jāgaida, vai tomēr nevajadzētu mēģināt solidaritāti iedibināt ar citur sen pārbaudītu līdzekli – taisnīgu nodokļu likumu?
Pašlaik ar likumu noteiktā progresivitāte Latvijā uz citu ES valstu fona ir neliela – lielajiem ienākumiem 31,4%.
Pirmajam jaunā parlamenta un jaunās valdības solim vajadzētu būt – aplikt dividendes ar nodokli kā jebkuru citu ienākumu. Kamēr dividendes netiek iekļautas kopējā ienākumā, varam nešaubīgi konstatēt, ka Latvijā nepastāv ne taisnīgums, ne solidaritāte.
Autors pārstāv partiju ‘’Progresīvie”.
Komentāri (19)
J.šveiks 06.11.2018. 06.57
… bagāts viņš , bet mīkstu sirdi , izvelk savu nēzdodziņu! Kad cira kātam lapas plauks . Tas par latviešu un latvijcu miljonāriem
2
Sskaisle > J.šveiks 06.11.2018. 13.19
te dzeja neko daudz nepalīdzēs – neticu – es uzskatu, ka jācīnās kārtīgi – vipisrms pa labam – ar prasībām n ja nē, tad ir jāplcējas bruņitai cīņai …. es tik šaubos, vai tas vairs ir iespējams – mēs kāsabiedrība esam sašķelti, nomocīti, padzīti, piemānīti un piekrāpti ….
nezinu – iespējams , ka nākošās paaudzes citplanētiešus kā glābējus no mūsu kungiem
– sagaidīs –
0
lindab456 > J.šveiks 06.11.2018. 13.14
Filantropija, mecenātisms – varētu būt atbilde un vienojošais elements ar publikāciju “Kam vajadzīga latviešu biedrība?”, G. Nāgels. Ir mums savas dziļas un bagātas filantropijas tradīcijas, kuras mūsdienu izpratnē varētu tulkot arī kā – solidaritāte vai sociālais taisnīgums.
0
Sskaisle 06.11.2018. 09.53
Beidzot viens izcils raksts. Patiešām, piekrītu visam un vēl vairāk.
Bet – solidaritāte ir tāds lozungu, saukļu vārds. Mauprāt ,ja runa ir valsti, tad pareizāks vārds ir sociālais taisnīgums.
Es nemainu savu lēmumu – es nesvinēšu valsts simtgadi, jo uzskatu, ka šī valsts apzināti , mērķtiecīgi un ļaunprātīgi iznīdē manus līdzilsoņus un rada apdraudējumu arī man.
Nodokļi nemitīgi tiek paaugstināti, bet no valsts pretī es saņemu arvien mazāk iespēju nodrošināt savu eksistenci. Tieši otrādi – valsts ir padarījusi iespējamu – t.i. – ikumīgu, ka mēs tiekam indēti ar netīru gaisu, elektrība un ūdens ir padarīti par dārgāko Eiropā, ja ne pasaulē, medicīna ir maksas, pie tam – dārgas maksas. Zobus beržu un diegoju trīsreizdienā, jo zobārsts nozīmē minimums 50 eur, par to, ka tavā mutē vispār ieskatījās.
Lūk, autors raksta – veikmsīgs baņķieris – ”Vienīgais veids, kā padarīt veiksmīgo baņķieri solidāru ar nāves apdraudētajiem slimniekiem, ir piespiest viņu būt solidāram.”
Man jautājums – vai bez valsts varas – tās pašas , kura ir pret saviem pilsoņiem – bankieri Latvijā tā pelnītu kā šobrīd?
Mums ir veiksmīgs uzņēmējs M. Martinsons – vai bez NA un perosnīgi sievas kundzes Tieslietu ministrijā, bez visas valsts varas – likumdēvēju, izpildvaras, mediju varas un tiesu varas – Martinsons būtu veiksmīgs uzņēmējs? Es uz vienas rokas pirkstiem varu nosaukt tos veiksmīgos uzņēmējus,kuriem veiksme un godīgums ir savienoti ar = vienlīdzību , nevis mīnusa zīmi.
Citiem vārdiem – Latvijas specifika ir tā, ka Atmodu vadīja komunisti=čekisti un faktiski varas maiņa nenotika. Dainu un deju tautai tik vien ir atlecis , cik Tas Kungs Debesīs par mums apžēlojies.
Bet raksts ir izcils !
Patiesi! Un paldies!
0
J.Biotops 06.11.2018. 11.19
Demagoģijas paraugstunda.
1.Par Jāni un Pēteri.
Viens strādājis un strādā algotu darbu, par ko godīgi saņem garantētu mēnešalgu un dzīvo darba likumu aizsardzībā. Turpretī otrs ilgstoši riskējis ar savu īpašumu un ienākumiem, strādājis bez kādas aizsardzības un bijis atbildīgs par visu savu sastrādāto un ne tikai par to (likumu dinamiskās svārstības, neietekmējami ārējie apstākļi…) vēl arī par laicīgām algām saviem darbiniekiem, par viņu kļūdām un reizēm arī slinkumu. Pētera ienākumu gūšanas veids ir bijis daudz nedrošāks, neveiksmes gadījumā (kā zinām, rezultāti uzņēmējdarbībā nav atkarīga tikai no paša spējām vien) viņš paliktu ar aprakstīto pensiju un durtu jostā jaunus caurumus.
2.Par amerikāņiem Afganistānā.
Slikti ir abi risinājumi un labāki nav iespējami, jo situācija nejēdzīga principiāli (tāda tēma interesanti risināta talmuda atstāstos) Nevienai valstij nebija un nav pienākuma iejaukties afgāņu iekšējās diskusijās un traucēt musulmaņu pasaulei pašai atrisināt savas problēmas, amerikāņu kareivjiem tur nav jābūt un nav jāatdod neviena ārzemnieka dzīvība par to, ka vietējie neprot sadzīvot.
3.”… liberālismam, no kura putām sociāldemokrātija pirms gadsimta bija radusies…” Tiešām?
Vai tad absurdais hibrīds “sociāl+demokrātija” (auglīgs tikpat cik zirgēzelis) neradās tad, kad liberālismu konsekventi noliedzoši kreilīši pārliecinājās, ka vienkārši “demokrātija” negarantē viņiem drošu uzvaru? Tam krietni vēlāk sekoja pēckara sociķu mokas ar norobežošanos no nacionālsociālsma, kurš izrādījies nelabs, kaut sociālistisks (sk “Mein Kapmpf” par arodbiedrībām u.c). Kad izrādījies, ka liberāļus neizdodas vienkārši salikt pie sienām, nākas dziedāt kaut ko mīlīgāku, bet suns jau arī met tikai spalvu, ne tikumus.
(Par Piketi būtu atsevišķs stāsts, te pagaidām pietiks)
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Sskaisle > J.Biotops 06.11.2018. 13.07
uj tu nelieti – sasodīts , kā tev kauna nav – paskaidro – kādā veidā šis riskēja , un kura valsts viņu neaizstāvēja?
cik reizes neesmu lasījusi medijos par darbalaikā mirušiem cilvēkiem – cik Liepājā metalurgā sadeguši, cik no būvēm nokrituši – nerunāsim par Zolitūdi un tādām lietām – vai kāds no taviem ” riskētājiem par šim cilvēku dzīvībām sēž cietumā? Vai tieši ne valsts šos kundzinus pasargā ? Elle un indija, biotop – t zini , cik lielas ir tiesu nodevas ?
nē nu var gan viens nokaitināt – fuj, kaunies
un tad visi šie valsts miljoni – lai neteiktu miljardi – kas tiek atlaisti tādiem uzņēmējiem – kamēr tas mazizglītotais, beztiesiskais strādnieciņš patiesību var meklēt šņabī n miskastē
par amerikāņiem – pēc kaujas visi gudri – vajadzēja tos ganus sasaitēt un aizbāzt mutes un vilkt līdzi, vai kaut kur nobāzt – kā saka – kaza dzīva bet vlks paēdis – protams, ka ne vienmēr tas iespējams – kādu sasaitēt, bet nekur nav teikts, ka nevarēja
1
kolpants > Drosma 06.11.2018. 20.56
Прям как моя теща, только на латышском. Та тоже вечно “ну что вы там устаете, за компьютером сидя в офисах своих, и столько получаете. Вот мы на заводе вкалываем”
И ей тоже кажется, что заниматься бизнесом это прям халява какая-то. И только непонятно что не позволяет самой пойти и заработать.
1
Sskaisle > kolpants 07.11.2018. 09.38
nebūtu gudras sievasmātes, tāds kolpants sen Krievijas mežos malku cirstu,bet redz – kauna kā nav bijis tā nav joprojām sievasmātes vainot , zinam mēs šitos stāstiņus – vari neuzstāties te
1
kolpants > Drosma 07.11.2018. 16.42
zinam mēs šitos stāstiņus – vari neuzstāties te
у бешеной тетки мания величия, за всех уже решает
0
Sskaisle > J.Biotops 06.11.2018. 13.14
tu zini, biotop – pateicoties soc. demokrātijai – mēs vēl neesam ieslēgit vergu galerās, pārdoti ziepju vārīšanai , vai citplanētiešiem , ko brīnīties
vakardien lasu vienu vecu siev. žurnālu – tāda biotop pļapa – tikai sievieškārtas – aizlidojusi uz Bali un sapratusi, ka jāglābj planēta no iznīcības – ellee un indija – esmu šokā – cik tie lidojumi vien pasauli nepiešmucēja, tad – bildēs skatos – sēž ziedu klēpī – jā jā noplūktu ziedu klēpī ietaisījusies un smaida – Debess – glābēja atradusies – ja katrs planētas iedzivotājs glābs pasauli pa ziedu kaudzēm – plūktu ziedu kaudzēm vārtoties? Nu un esot vegāne – Debess – ja cūku nokauj – viņa ir beigta un viss, ēd kaut jēlu, bet ja gurķi norauj, viņš ir dzīvs vēl nomizots un sagriezts un krējumā ietaisīts – kā tie glābeji vegāni par to nedomā
nezinu vai skaistums spēs izglābt, to ko liekulība pazudina …. nezinu nezinu
1
J.Biotops > Drosma 06.11.2018. 19.30
1. Izlūkgājienā četratā vilkt līdzi 3 rumpjus, sasietus un aizbāztām mutēm –pamācība visglancētākā sieviešu žurnāla cienīga, klanos līdz zemei. Nebija tur amerikāņiem jābūt, bet ja bija, tad tos trīs vajadzēja nokaut klusi, ka nepaspēj iepīkstēties (kaut kur “nobāzt” būtu necilvēcīgāk) Pretīgi, bet karš ir mazliet nepatīkamāka izdarība kā pastaiga pa Bali pludmali.
2. “…valsts miljoni – lai neteiktu miljardi… “ protams neticēsi, bet tos miljardus, ko ar valsts starpniecību izsaimnieko, radījuši tie paši maitas uzņēmēji, kuri brīvā vaļā pārdotu mūs visus ziepju vārīšanai.
3. Ar ko riskē uzņēmējs un kā valsts viņu aizstāv – tā saprašanai ar 2 maģistra grādiem nepietiks, iesaku pamēģināt pašai. Garantēju, ka būs interesanti, uzzināsi daudz tāda, par ko glancētajos neatrast.
4. Par planētas vegānās glābējas liekulību piekrītu Tev visā pilnībā. Zaļā liekulība nav mazāk pretīga un arī bīstama, kā atklāti kreisā, sociāldemokrātiskā.
Tomēr tik izmisīgas vaimanas te rakstīt nebija vērts, nomierināšu mazliet. Pamazām Eiropā un mums Latvijā pat ātrāk nodibināsies taisnīga kārtība, tauta buržuīnus savaldīs un varēsi laimē diet. Pat ziemā ar pliku vēderu. Tas cieti.
2
Sskaisle > J.Biotops 07.11.2018. 09.43
kāds sīks demagogs – es rakstīju, ka situācija bija jāvērtē – vai tad pirmoreizi ar pīpi uz jumta , bet labi – liekam mieru karam – tu tāds karavīrs kā es dziedātāja
par solidaritāti – klau – tas ir vispārzināms – zinātniski pierādīts fakts, ka vīrieši spēj redzēt un fokusēties vairāk kā sievietes , bet toties sievietes spēj redzēt un spriest plašāk. Par to nav vērts strīdēties. Tāpat kā par to, ka neskatoties uz pārmaiņām – baltās rases vīrietis joprojām ir pati agresīvākā , pati vardarbīgākā utt. cilvēciskā , lai neteiktu vispār būtne uz pasaules un tieši šādam tipam vārds solidaritāte ir visabstraktākais – kaut kādā ziņā es saprotu, tevi, biotop, ka tu nesaproti vārdu solidaritāte kā saka – jo tev tas vienkārši nav dots tāpat kā citiem no tavas sugas .
Bet tas nenozīmē, ka tāpēc mēs varam iztikt bez vārda solidaritāte, nu nevaram. Klau skatos filmas par dabu – lauvas medī barā un nomedī, leopardi u gepardi medī pa vienam un biežāk paliek bešā kā paēduši – nu kaut vai no šī aspekta – nelieti, papūlies padomāt.
0
Sskaisle > J.Biotops 07.11.2018. 09.49
un kas attiecas uz uzņēmēju risku –
uzsveru – uzņēmējs riskē ar sau naudu, ar savu materiālo labklājību, kamēr strādnieks strādājot pie bezatbildīga un slikta uzņēmēja ne tikai riskē ar sav veselību un dzīvību, bet visbiežāk tur to arī zaudē
Vēl – vārds uzņēmējs nav kvalitātes zīme ne cilvēkam, ne cilvēka dzīvei.
Ir miljons veidu kā tu vari nodzīvot šo zemes dzīvi labi sev un citiem – neesot uzņēmējs. Tāpēc nav , ko te plātīties un iztaisīties par pasaules glābējiem – uzņēmējs. Bez ģimenes, bez darbiniekiem, bez valsts – uzņēmējs ir kā lauva bez zobiem savannā – pats viegls medījums kādam ar zobiem
tā puiši – ceru, ka saspēru pa jūsu vārgajām vietiņām pamatīgi – nu ja nē – palūdziet vēl – dabūsiet
1
J.Biotops > Drosma 07.11.2018. 11.03
“…nu ja nē – palūdziet vēl – dabūsiet…” Dusmupūcīt sirdsmīļā, lūdzu turpini – Tev padodas. Argumenti kā no dzelzs, pat zinātniski pierādīti. Lasītprsme arī vienkārši izcila. Tik daudz jautra ne katra sarakstīs. Vajadzētu atkal ņemt pa punktiem, bet pagaidīšu vēl ko tikpat pārliecinošu. Bučiņa!
1
Sskaisle > J.Biotops 07.11.2018. 13.40
https://www.tvnet.lv/6447785/kina-uznemuma-vaditaji-apsudzeti-darbinieku-sodisana-liekot-dzert-urinu-un-est-kukainus
1
J.Biotops > Drosma 07.11.2018. 16.24
Citēju: “…baltās rases vīrietis joprojām ir pati agresīvākā , pati vardarbīgākā utt….” Paldies, nezināju, ka tie baltie pat Ķīnu pārņēmuši.
Jāmūk fiksi uz Āfriku, vienīgi tur vēl var atrast glābiņu no tādiem briesmoņiem – baltajiem vergturiem, darba devējiem, namīpašniekiem un citiem tautas apspiedējiem.
Otrs paldies par to, ka neliki vilties – arguments pret maitām uzņēmējiem vienkārši graujošs.
0