Bez deklaratīvisma 5

Kurts Fridrihsons 1958. gadā. Publicitātes foto
Kristīne Simsone

Jaunākā simtgades filma mēģina atšifrēt mākslinieku Kurtu Fridrihsonu

Tikai vajag uzmanīties — jēdzieniem  «mūžīgi» un «vienmēr» nav cilvēka mēroga. Var būt, ka cilvēka būtība ir tikai pārejošo kustību un domu vibrācija, — tā 1991. gada sākumā, neilgi pirms nāves, rakstīja mākslinieks Kurts Fridrihsons. Vēl pirms valsts dibināšanas — 1911. gadā — Rīgā dzimušais mākslinieks tā arī nepiedzīvoja laiku, kad Latvija ir brīva no varas, kas viņu tik bargi un nepelnīti sodīja. Protams, grūti spriest, kā citos apstākļos būtu iegrozījies Fridrihsona dzīves gājums, ja Latviju neokupētu Padomju Savienība un 50 gadus no Rietumiem nešķirtu dzelzs priekškars, viņš netiktu pakļauts represijām un izsūtījumam uz lēģeri. Taču gandrīz 30 gadus pēc PSRS sabrukuma viņa personība Latvijā joprojām ir paradoksāli noslēpumaina.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu