Veikls kuģis pārmaiņu ūdeņos

Jānis Birks, a/s Latvijas Jūras medicīnas centrs valdes priekšsēdētājs. Foto — Ieva Salmane
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

No padomju jūrnieku slimnīcas izauga Latvijas Jūras medicīnas centrs. Uzņēmums tagad piedāvā plašu ambulatoro pakalpojumu klāstu skaisti sakoptā vidē. Pēdējais jaunums — Kodolmedicīnas klīnika un Diagnostiskās radioloģijas nodaļa

Kodolmedicīnas klīnika, radiofarmācijas laboratorija. Atšķiramies no citiem ar inovatīvajām tehnoloģijām! Jānis Birks, a/s Latvijas Jūras medicīnas centrs valdes priekšsēdētājs, kā pirmo ved rādīt pavisam negaidītu objektu. Ārēji vienkāršajā Sarkandaugavas ēkā paaugstinātā kontrolē tiek ražoti radiofarmakoni — medikamenti, kuri domāti pasaulē atzītajiem PET/CT (pozitronu emisijas tomogrāfijas) izmeklējumiem. Iešļircināti pacientam, tie tomogrāfa aparāta ekrānā izgaismo vietas, kurās ir paaugstināta ķīmiska aktivitāte, atrodas vēža šūnas. «Šis preparāts, gallijs, sabrūk 60 minūšu laikā, to nevar atvest no ārzemēm,» stāsta laboratorijas vadītājs Andrejs Grīnbergs.

Otrs laboratorijā gatavotais preparāts, lutēcijs, kam pussabrukšanas periods ir sešas dienas, domāts terapijai. Savienojoties ar vēža šūnām, lutēcijs tās burtiski izdedzina. Atšķirībā no ķīmijterapijas preparāts neindē visu organismu, bet tiek mērķēts lokāli, tieši kaitīgajās šūnās. Šī metode būtiski pagarina dzīvi prostatas un neiroendokrīnās sistēmas vēžu pacientiem.

2014. gadā izveidotajā Kodolmedicīnas klīnikā ieguldīts pusotrs miljons privātu līdzekļu, un tas patiesībā ir atsevišķs uzņēmums. Atdalīts no Latvijas Jūras medicīnas centra (LJMC), lai neradītu biznesa riskus, neslēpj Birks, kurš ir arī viens no četriem jaunās klīnikas akcionāriem. Patlaban tiek formēta Valsts zāļu aģentūras atļauja gallija ražošanai un lietošanai, bet tehniski viss ir gatavs darbam. Ir arī vienošanās, ka valsts no uzņēmuma pirks šos pakalpojumus. «Ceram atļauju ražošanai dabūt decembrī, pirmie cilvēki klīnikā ies iekšā janvārī, rinda ir milzīga.» PET/CT izmeklējumi, kas no šī gada augusta iekļauti arī valsts programmā, LJMC šobrīd jau tiek veikti ar Somijā ražotu preparātu.

Jāni, kur baseins?

«Vai medicīna ir bizness? Es neesmu biznesmenis. Esmu ārsts, kurš mazliet saprot ekonomiku un finanses. Esmu gājis dažādos kursos, jo dzīve to ir prasījusi. Protams, nedrīkst pacelt ķepas gaisā un laisties dibenā!» iesmejas sarunas biedrs. «Biznesā ir daudz lietu, kas nav atkarīgas no tevis. Un valsts nav labākais partneris, jo tā vairāk lobē savas ārstniecības iestādes.»

Jāņa Birka darbs LJMC vadībā ir bijis nebeidzamu reformu un jaunu meklējumu pieredze. Pēc Latvijas Medicīnas institūta beigšanas 1980. gadā viņš kļuva par anesteziologu un reanimatologu Gaiļezera slimnīcas Reanimācijas nodaļā. 1992. gadā, kad LJMC galvenā ārste atteicās no amata, jaunais censonis saņēma piedāvājumu stāties viņas vietā. Gaiļezerā viņš uz pāris mēnešiem bija aizvietojis saslimušo galveno ārstu, ieguvis simbolisku administratīvā darba pieredzi.

LJMC līdz 1992. gadam sauca par Baseina slimnīcu, un paziņas sākumā mēdza pajokot: «Jāni, kur tavs baseins?» Īstenībā nosaukumā bija norāde uz Baltijas jūras baseinu, kā padomju terminoloģijā dēvēja noteiktu kuģniecības areālu. Baseina slimnīcā Rīgā ārstēja jūrniekus un īpašā nodaļā gatavoja kuģu ārstus, kurus atlasīja stingrā drošības dienestu uzraudzībā. Šiem mediķiem bija jūrnieku ārzemju pases, kas deva iespēju šķērsot robežas. Medicīniskās iestādes ēkas joprojām ir izvietotas divās vietās — Patversmes ielā Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī.

Pēc neatkarības atjaunošanas Baseina slimnīca no Veselības ministrijas pārgāja Satiksmes ministrijas pakļautībā, jūrniecības virziens joprojām saglabājās. «Toreiz bija spēcīgas kuģu kompānijas un zvejas flote, tas slimnīcai palīdzēja iegūt daudz labas aparatūras. Piemēram, ar Latvijas kuģniecības atbalstu nopirkām vienu no pirmajiem lakroskopiskajiem ķirurģiskajiem komplektiem Latvijā,» atceras Birks.

Līdzīgas resoriskās slimnīcas pārmaiņu laikos slēdza, bet viņa vadītajai iestādei izdevās izvairīties no šī likteņa. Satiksmes ministrija piedāvājusi LJMC iet privatizācijas ceļu, pāreja uz akciju sabiedrību notika 1996. un 1997. gadā. «Tas bija visa kolektīva lēmums, darbinieki varēja iegūt akcijas, vadībai bija paredzēta tikai ¼ no tām. Mums nav bijis neviena bagāta onkuļa vai tantes, paši esam ieguvuši līdzekļus un attīstījušies. Joprojām esam arī Rīgas fondu biržas, tagad NASDAQ  Rīga 2. sarakstā.»

LJMC vadībai vajadzēja uztaustīt laikmeta pulsu. «PSRS bija daudz slimnīcu un slimnieku gultu, bet mūsdienu pieeja veselības aprūpei paredz samazināt gultu skaitu, jo tas ir visdārgākais veselības aprūpes veids,» skaidro Birks.

Latvijā arī ministriju ierēdņi 90. gadu  sākumā maldījās jaunajos spēles noteikumos, reformām trūka naudas un pieredzes. «Mana kolēģe, Vecmīlgrāvja slimnīcas galvenā ārste Marta Aizsilniece teica: jāpalīdz ierēdņiem, vajag uzrakstīt gatavu lēmuma projektu, viņiem iedot, viņi to uzfrišinās, un tas viss aizies,» pasmaida medicīnas jomas profesionālis. «Un ziniet, tas strādāja! Palīdzējām viņiem ar idejām, sasniedzām to, ko vēlējāmies. Viena no idejām bija par Multiplās sklerozes centra izveidi Vecmīlgrāvī. Līdz šim brīdim sniedzam specializētu palīdzību šiem slimniekiem.»»

Jūras tēma nav palikusi tikai iestādes nosaukumā un gleznā pie direktora kabineta sienas. Kaut arī šīs profesijas pārstāvju skaits ievērojami samazinājies, LJMC darbojas jūrnieku medicīnas komisija. Medicīnas mācības iziet kapteiņu otrie palīgi, kuģu ārsti strādā tikai uz kruīzu kuģiem.

11 ārsti vienā dienā

Marta Aizsilniece pildīja LJMC valdes priekšsēdētājas pienākumus četrus gadus, kamēr Birks bija politikā. Viņš strādāja Nacionālās apvienības valdē, no 2007. līdz 2009. gadam bija arī Rīgas mērs. «Viņa stingri ievēroja vadlīnijas, par kurām bijām vienojušies. Uzkrājumi, kas mums palīdzēja pārdzīvot ekonomisko krīzi, un tas, kādi esam šobrīd, patiesībā ir liels viņas nopelns,» pieredzējušais vadītājs runā emocionāli. «Tā ir liela laime strādāt komandā, kurai vari uzticēties. Arī šobrīd man ir tāda pati sajūta, godīgi maksājam visus nodokļus, mums nav nekādas dubultās vai trīskāršās grāmatvedības. Naktīs varu mierīgi gulēt.»

2009. gadā viņš pie LJMC stūres atgriezās pašā krīzes karstumā. Veselības nozares finansējums samazināts par 25%, Birka iestādei valsts dotācija nogriezta gandrīz uz pusi. Tas varēja būt liktenīgi. Bija jāatlaiž aptuveni 100 darbinieku un visiem jāizmaksā kompensācijas, bet iepriekšējos gados veiktie uzkrājumi ļāvuši nebankrotēt un pat nostabilizēties. Vajadzēja atrast atkal jaunus mērķus un attīstības virzienus.

«Esam atbrīvojušies no nelikvīdajiem aktīviem. Katru kvadrātmetru cenšamies racionāli izmantot,» uzsver Birks, stāstot par pēdējā desmitgadē paveikto. Sarkandaugavā LJMC pārziņā ir četri ēku korpusi, Vecmīlgrāvī — divi. Izdevās pārdot nepabeigto ēku, kura 1986. gadā bija sākta būvēt slimnīcas vajadzībām, taču bija zaudējusi aktualitāti. Arī Sarkandaugavā agrāk tika veiktas stacionārās darbības, bet tagad pacientiem galvenokārt tiek piedāvāti ambulatorie pakalpojumi. Birks ar lepnumu izrāda glīti renovēto Sarkandaugavas ambulatorās aprūpes centru, kas iekārtots 1880. gadā celtajā ēkā. Sarkandaugava 19. gadsimta beigās bija fabriku rajons. Lai strādājošām mātēm būtu, kur atstāt bērnus, šeit tika izveidota patversme, mūsdienu izpratnē — bērnudārzs. Tā radies arī Patversmes ielas nosaukums. Vēsturisko ēku ar cakainiem ķieģeļu tornīšiem LJMC atjaunoja pirms sešiem gadiem, izdrupušajām ārsienām speciāli pirka vecos, porainos Kalnciema ķieģeļus. «Renovāciju un rekonstrukciju ar ERAF līdzfinansējumu sākām vēl krīzes laikā, zināmā mērā riskējot. Darījām pareizi, jo celtniecības izmaksas bija ievērojami zemākas nekā šobrīd.»

Iekštelpās atrodas moderna veselības aprūpes iestāde. Sienas gan izdaiļo Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atlasīto fotogrāfiju reprodukcijas ar Sarkandaugavu pirms 100 gadiem, bet uz reģistrācijas lodziņa — informācija par LJMC feisbuka profilu. Šobrīd svarīga ir komunikācija ar klientiem sociālajos tīklos, piebilst vadītājs.

Mūsu vizītes laikā tiek iekārtots jauns zvanu centrs, kas apkalpos gan Patversmes ielas, gan Vecmīlgrāvja struktūrvienības. Jānis Birks izrāda modernu laboratoriju asins, bioķīmiskajām un hormonālajām analīzēm — tas ir izdevīgāk, nekā pirkt šo pakalpojumu no citiem.

«Pabeidzot Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra rekonstrukciju, esam pārprofilējuši 2/3 no mūsu sistēmas. Pavisam cita infrastruktūra, lielas investīcijas,» uzsver Birks. Sarkandaugavā, piemēram, tiek piedāvātas ambulatorās programmas vienas dienas izmeklējumiem pēc individuāla plāna Esi vesels! un Esi vesela!, programma elpceļu veselībai Elpo brīvi! un Stresa līdzsvara programma. «Brauc daudz pacientu no Lielbritānijas, Īrijas — mūsu tautieši. Mūsu mērķis ir apmierināts, kvalitatīvi izmeklēts pacients. Vienā dienā var iziet pat 11 ārstus,» apgalvo Birks.

Taču tepat pieejami arī padziļināti izmeklējumi un manipulācijas, operācijas un dienas stacionārs. Jānis Birks īpaši uzteic pieredzējušo ginekologu darbu. «Daudziem onkoloģiskajiem pacientiem patīk atnākt šeit tāpēc, ka te psiholoģiski neesot jūtams slimības zīmogs.» Pagājušā gada maijā nodota ekspluatācijā jauna diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kas uzcelta par pašu uzkrātajiem līdzekļiem.

Aptuveni pusi ienākumu LJMC nodrošina maksas pakalpojumi, otru pusi — valsts pasūtījums. «Valsts pērk no mums dažādu speciālistu pakalpojumus, izmeklējumus, arī dienas stacionāra pakalpojumu. Kvalitāte ir augsta, jo speciālisti ir augstas raudzes. Arī PET/CT ir labs piemērs sadarbībai ar valsti,» stāsta pieredzējušais medicīnas darbinieks. «Īstenībā arī valsts attīstību nosaka inovatīvie risinājumi. Latvijā nebija speciālistu ar kodolmedicīnas izglītību, mēs viņus sūtījām mācīties gan uz Igauniju un Lietuvu, gan Vāciju un Itāliju. Ieguldīts liels darbs, lai veidotu Latvijā jaunu kodolmedicīnas nozari. Mums ir veiksmīgi izdevies ielēkt vilcienā, atrast savu veselības aprūpes pakalpojumu nišu, kas cilvēkiem vajadzīga. Gandarījums, ka varam viņiem palīdzēt daudz efektīvāk, ir milzīgs.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Visgrūtākais ir rutīnas darbs. Uzņēmējdarbības rozīnīte — visu laiku domāt kaut ko jaunu, domāt, kā attīstīties. Ar inovācijām gan nedrīkst pārāk aizrauties, tās pirmajos gados vienmēr nesīs zaudējumus.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Kļūdījāmies, ieguldot līdzekļus Vecmīlgrāvja slimnīcā, kura netika pabeigta. Mainoties veselības politikai Latvijā un arī pēc pasaules tendencēm, jaunas slimnīcas vairs nav vajadzīgas. Zaudējām gan līdzekļus, gan laiku. Lēmumu par celtniecības neturpināšanu vajadzēja pieņemt agrāk.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Jābūt skaidram mērķim, ko vēlies sasniegt, un jāapzinās resursi — gan naudas līdzekļi, gan komanda, kas ir tavā rīcībā. Darbinieki — tā ir vislielākā vērtība, ko diemžēl medicīnā valsts līdz galam nenovērtē.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu