Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiskie spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem. Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Šoreiz sabiedrību nepārsteidz arī skaļi melnā PR gadījumi, lai gan iepriekš izskanēja prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.
Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvastiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gadsimtā atliek tikai pabrīnīties.
Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefonsarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas nekur nav pazudušas, taču tās kļūst elegantākas un rafinētākas. Ir tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.
Vecmodīgi vides plakāti un sociālie tīkli
Pārsteidzošākais ir tas, ka, neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējām, joprojām tiek liktas lietā arī ļoti novecojušas metodes. Par to iedomājos katru reizi, kad ceļmalā redzu milzīgos banerus ar vēlēšanu kandidātu fotogrāfijām. Vēl vairāk pārsteidz vientuļie plakāti liela lauka vidū, kuros attēlotie kandidāti pat nav no politiskā spēka, kas pozicionē sevi kā zemnieku interešu pārstāvi.
Viena no mūsdienu efektīvākajām metodēm ir sociālo tīklu izmantošana. Pagaidām ir tikai viens politiskais spēks, kas to dara ļoti augstā līmenī. Ļoti pārdomāta komunikācija, precīzi noteikta mērķauditorija un atrasti efektīvākie instrumenti, kā uzrunāt katru no grupām. Politiskais spēks ir izkalkulējis, kurus vēlētājus uzrunāt no autobusu aizmugurēm Rīgā, kurus – Facebook vietnē, un pie kuriem doties klātienē.
Pozitīvi, ka šajā vēlēšanu kampaņā parādās arī partizānu mārketinga iezīmes, proti, netradicionālas metodes, kas pārsteidz auditoriju. Piemēram, cilvēki ar lieliem plakātiem ceļmalās. It kā nekas sarežģīts, taču pamanāmi un bez liela finansējuma.
Runājot par priekšvēlēšanu reklāmu, protams, jārunā arī par to trauslo robežu, pēc kuras pārkāpšanas reklāma jau kļūst uzbāzīga. Ja iecienītākajā pusdienu vietā no ēdienkartes izkrīt kāda kandidāta bilde, tas jau ir bezgaumīgi. Par to noteikti der aizdomāties arī ēdināšanas iestādēm, kas piekrīt šādam reklāmas veidam. Te gan jāpatur prātā, ka, iespējams, ir situācijas, kad restorāns vai kafejnīca par to nemaz nezina, un kandidāts savas reklāmas ir salicis bez saskaņošanas.
Šogad bez kurioziem
Ja kaut kas ir par daudz, tas sāk kaitināt – šo patiesību diemžēl vai par laimi neviens nav atcēlis arī uz priekšvēlēšanu reklāmām. Reklāmu ir par daudz, bet tā ir pirms katrām vēlēšanām. Šīs vēlēšanas raksturo vairākas būtiskas iezīmes – priekšvēlēšanu aktivitātes ir mazāk uzbāzīgas un ne tik agresīvas kā iepriekš. Tāpat pagaidām esam iztikuši bez kurioziem, kādi nereti iezīmējušies iepriekš. Šogad nav redzētas arī kandidātu bildes, kas tik ļoti pārveidotas un uzlabotas, ka vairs nav iespējams atpazīt pašu cilvēku.
Šogad pārsteidz politiskās reklāmas radio. Nevis paša radio izvēle, kas ir viens no tradicionālākajiem reklāmas rīkiem, bet gan tas, ka pat pieredzējuši politiķi, kas pabijuši gan Saeimā, gan Eiropas Parlamentā, ierunājuši gaužam nepievilcīgas reklāmas.
Tajās nav stila, toties ir papilnam saukļu un uzsaukumu, kurus izsaka tādā tonī un intonācijā, kas nereti iedveš stresu un bailes.
Arī radio reklāma apliecina, ka šogad partijām pietrūkst radošuma. Viens politiskais spēks gan būtu izskatāms kā atsevišķs gadījums, taču tas nav saistīts nedz ar radošu, nedz partizānu mārketingu. To, visdrīzāk, var dēvēt par īpašu gadījumu.
Aktivizējas aģitbrigādes
Šī priekšvēlēšanu kampaņa iezīmējas arī ar kandidātu aizvien aktīvāku došanos uz ārvalstīm, lai tiktos ar tur dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Tas ir normāli, jo ārpus Latvijas dzīvo ļoti liela mūsu sabiedrības daļa. Ja pirms desmit gadiem pie ārvalstu latviešiem, lielākoties uz ASV un Austrāliju, brauca tikai viena vai divu politisko spēku pārstāvji, kuri uzrunāja nacionāli domājošus trimdiniekus, tad patlaban, kad mainījies ārvalstīs dzīvojošā vidējā latvieša portrets un arī ģeogrāfija, politiskās partijas kļūst aizvien aktīvākas.
Aktualizējusies arī senā, bet nedaudz piemirstā metode – teltis un busiņi, kas aģitbrigādes pavadībā ceļo pa visu Latviju.
Jo lielāks akcents uz sociālajiem tīkliem, jo vairāk partijas cenšas nodrošināt arī klātienes tikšanos ar vēlētājiem. Tas šogad jūtams daudz vairāk, nekā citus gadus.
Līdz vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par nedēļu, un esmu pārliecināta, ka daži melnā PR gadījumi vēl būs plašsaziņas līdzekļos. TV vairāk izmantot nevar, tāpēc tiks meklēti citi rīki. Informācijas un reklāmu ir daudz, skatīties vai neskatīties tās ir katra paša izvēle. Taču ikvienu informāciju noteikti vajadzētu rūpīgi izvērtēt un visu redzēto vai dzirdēto nevajag uztvert par absolūtu patiesību.
Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” docente
Pagaidām nav neviena komentāra