Žurnāls: Kā politiķi Londonā uzrunāja Latvijas balstiesīgos ārzemēs • IR.lv

Žurnāls: Kā politiķi Londonā uzrunāja Latvijas balstiesīgos ārzemēs

6
Daļa no Latvijas partiju līderiem, kuri piedalījās LTV translētajās priekšvēlēšanu debatēs Londonā.
Ieva Jakone

Latvijas vēlētāju skaits ārzemēs strauji audzis un šajās vēlēšanās sasniedzis jaunu rekordu, 130 tūkstošus — divarpus reižu vairāk nekā 2011. gadā. Ārzemju balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, tāpēc Rīgā ievēlējamo deputātu skaits ar katrām vēlēšanām pieaug un šogad jau pārsniedzis trešdaļu visas Saeimas.

Taču vēlētāju aktivitāte ārzemēs ir daudz zemāka nekā Latvijā, tāpēc sanāk, ka Rīgas apgabalam papildus iedalītos mandātus sadalīs rīdzinieki, kuru balss attiecīgi kļūst vērtīgāka. Salīdzinājumam — pagājušajās Saeimas vēlēšanās uz iecirkņiem devās 26% no ārzemēs reģistrētajiem, bet Rīgā aktivitāte bija pat 70%. Eiropas Latviešu apvienība gan tic, ka šogad ārzemju latvieši sasparosies. «Ir pieteikts vairāk vēlēšanu iecirkņu nekā iepriekš. Jūtu, ka diaspora rūpīgi seko līdzi tam, kas parādās Latvijas medijos,» saka apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto. Iecirkņu skaits ārzemēs tiešām pieaudzis: 2010. gadā visā pasaulē tādu bija 64, bet šogad — 121.

Lai uzrunātu ārzemēs dzīvojošos un atbildētu uz viņu jautājumiem, pirmo reizi plašs partiju pārstāvju loks pulcējās uz priekšvēlēšanu debatēm ar vēlētājiem ārzemēs – Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā un aptuveni 140 kilometrus attālajos Straumēnos, no kurienes debates tika raidītas LTV1 kanālā tiešraidē. Vēl nekad iepriekš Latvijas televīzijas priekšvēlēšanu debates nebija filmējušas ārpus Latvijas. Arī Ir devās uz Londonu un Straumēniem, lai piedalītos šajos pasākumos un iepazītos ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, kas 6. oktobrī dosies pie vēlēšanu urnām Lielbritānijā.

Kāpēc šie cilvēki devušies uz ārzemēm un kā pieņems lēmumu, par ko balsot Saeimas vēlēšanās? Kāpēc no deputātiem izskanējušās frāzes viņiem brīžiem lika spurgt vai žēli noelsties? Un kāpēc Saeimas deputāte Inguna Sudraba notikušo tikšanos ar vēlētājiem nodēvē par “sviestu”? Lasiet Ir rakstā Balsis no tālienes.

Komentāri (6)

kolpants 20.09.2018. 10.01

Почему бы не ввести правило, что если за границей прожил более 3 лет, то право голосования замораживается? Человек, проживая за границей, практически не несет никакой ответственности за свой выбор, не чувствует сам влияние своего же принятого решения-но при этом имеет право голоса!

0
0
Atbildēt

1

    QAnon > kolpants 20.09.2018. 11.18

    Vēlēšanu tiesībām ir jābūt tikai pirmās pakāpes pilsoņiem, kuri paši vai viņu senči bija Latvijas pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam un kuru valsts valodas zināšanas atbilst visaugstākam līmenim. Pārējie ir nelegālie imigranti, kuri nonākuši valstī, PSRS pārkāpjot pašu parakstīto 1949. gada Ženēvas konvenciju, kas aizliedz okupētā valstī izvietot civilokupantus, ar visām no tā izejošām sekām.

    +1
    0
    Atbildēt

    2

    kolpants > altinyildiz 20.09.2018. 12.15

    А вдруг, о ужас, он до 1940, латышский знает-а голосует неправильно?
    Или для второсортных граждан обязательно согласовывать, за кого отдает свой голос?))

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > altinyildiz 20.09.2018. 12.31

    šito tavi naciķijau sen ir nogulējuši – vari neskriet pakaļ armijai ir šito karodzinu – liekuli sasodītais

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > Dusma 20.09.2018. 12.37

    Tie, nolādētā krople, bija tavējie: komunistu cūkas un čekas pederasti, LC, kas ieviesa pilsonības likuma “0” variantu, kas dod iespēju perspektīvē miljardam nēģeru, divi simti miljoniem šudru un simts miljoniem krievu iegūt Latvijas pilsonību. “Naciķi” pret to rīkoja referendumu.

    0
    -3
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > altinyildiz 20.09.2018. 12.44

    nesāc valodu raustīt meli!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu