Iedzīvotāji vēlas lepoties ar sasniegto tautsaimniecībā, ne tikai sportā 10

Brīvības piemineklis. Foto: Evija Trifanova, LETA
Agnese Rutkovska
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas simtgades gadā Baltic International Bank Latvijas barometrs ir ieskatījies pēdējo desmit gadu nogrieznī, mēģinot noskaidrot, kādus notikumus iedzīvotāji šajā laika posmā uzskata par svarīgākajiem.

Jāteic gan, ka 2008. gads, kas kalpo kā atskaites robeža, pats par sevi ir bijis ļoti mainīgs. 2008. gada sākumā Latvijas tautsaimniecība turējās vēl samērā spēcīgās pozīcijās, bet pārkaršanas svilums jau bija labi jūtams, un krīze klauvēja pie durvīm. Acīmredzot iedzīvotājiem šie notikumi jau šķiet palikuši kaut kur tālā pagātnē, jo vien 9% no respondentiem kā lielāko sarūgtinājumu ir pieminējuši 2008. gada aktualitāti – Parex bankas krahu.

Tiesa, 22% respondentu ir atzīmējuši atbilžu variantu “Parex, Latvijas krājbankas, ABLV bankas likvidāciju”, tāpēc summāri šis notikums varētu arī būt nozīmīgāks par 25% aptaujāto minēto demogrāfisko situāciju. Tomēr neapšaubāmi sāpīgākais notikums ir bijusi Zolitūdes traģēdija, kuru minējuši 76% aptaujāto.

Ar pārliecinošu pārsvaru priecīgāko notikumu sacensībās zelta un sudraba medaļas saņēmuši ar sportu saistīti notikumi: Kristapa Porziņģa iekļūšana NBA līgā (24%) un Māra Štromberga izcīnītais zelts Pekinas olimpiādē (23%). Latvijas iedzīvotāju mīlestība pret sportu izpaužas kaislīgi un dažādos veidos, ko labi var redzēt sociālo mediju ierakstos – gan līksmojot vai pārdzīvojot par sportistu sniegumiem, gan pašiem aktīvi sportojot. Fotogrāfijas ar maratonskrējienu balvām ir teju tikpat plaši pārstāvētas kā ainas ar tautastērpos ģērbtiem dalībniekiem un skatītājiem Dziesmu un deju svētkos. Nemaz nerunājot par citiem nacionālajiem “sporta veidiem” – lielāko beku, skaistāko Lieldienu olu, krāšņāko Līgo svētku vaiņagu vai Ziemassvētku eglīšu sacensībām.

Neraugoties uz to, ka iepriekšējā desmitgadē vairāk prieka nesuši sportiski panākumi un ar ekonomiku saistīts notikums “Latvijas pievienošanās eirozonai” ieņem tikai godpilno ceturto vietu, tomēr jautājumā “Kam Latvijā jānotiek, lai Jūs pēc 10 gadiem teiktu, ka lepojaties ar valsti?” dominē tieši ar tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību saistītas gaidas – sasniegts ES vidējais labklājības līmenis (55%), ir sasniegti stabili ekonomiskie rādītāji ekonomikā (53%), ir labāka sociālā atbalsta sistēma (51%).

Diemžēl man ir jāsarūgtina aptaujas dalībnieki, jo sapnis par ES vidējā labklājības līmeņa sasniegšanu desmit gados nav sasniedzams.

2017. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta sasniedza 67% no ES vidējā rādītāja. Pat tad, ja Latvijā tiktu īstenotas radikālas un efektīvas reformas valsts pārvaldē, izglītībā, nodokļu politikā u.c., augļi būtu plūcami ilgākā laikā, ar desmit gadiem nepietiktu.

Turklāt svarīgi ir arī šādu sasniegtu mērķi noturēt, darboties ilgtspējīgi, nevis tikai strauji kāpināt ienākumus bez tikpat spēcīga ražīguma izaugsmes atbalsta. Pretējā gadījumā mēs nebūsim neko mācījušies no iepriekšējās desmitgades notikumiem – tautsaimniecības pārkaršanas un tai sekojošās krīzes.

Tomēr rīkoties, lai tuvinātos bagātāko valstu labklājības līmenim, noteikti vajag. Šajā ziņā ir jāatrod līdzsvarots un spēcīgs ceļavējš – kompromiss pa vidu starp piesardzīgā latvieša “Lēnāk brauksi – tālāk tiksi” un ar sportista entuziasmu stiprināto “Gāzi grīdā!” moto.

 

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste

Komentāri (10)

Sskaisle 18.09.2018. 08.15

Es ar valsti lepotos tad, ja tā būtu tiesiska, sociāli taisnīga, kurā dzīvotu smaidīgi un pašcieņas pilni cilvēki. Nevis kā tagad – laimīgie aizbrauc meršos, kamēr nabagi staigā sadrūmuši un nikni pat pilsētas centrā putekļus rīdami. Luk, ja tie meršos braucošie to mersi nopelnītu godīgi -lūk, tad tā būtu laba valsts. Tagad pati valsts ne tikai neapkaro bandītus, bet pati ir lielākais organizētās noziezibas dalībnieks – es patiešām tā domāju. Kamēr tas nemainās – kamēr oik un visi citi bandīti nesēž cietumā – nekāda tautsaimnieciba nemaz nevar attīstīties. Lidostā LIAA var atvērt par mūsu naudu arī īstā zeltā un dimantā zāli investoriem, bet viņi taču te neieguldīs naudu, ja cilveku te nav, toties korupcija un bandītisms sit augstu vilni

ā – tikko lasīju – knab atkal vienu nabadziņu noķēris – 100 eur sodu lai uzlicis …

+2
0
Atbildēt

2

    andrejs > Dusma 19.09.2018. 00.23

    sociāli taisnīga
    —-
    Liberastiem tas ir lamuvārds.
    “Solītais” Mūrnieces amats Tev nespīd

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    QAnon > Dusma 18.09.2018. 10.58

    Pēc ilgiem Potapovas un Juraša sabotāžas gadiem, KNAB vienā rāvienā nevar kļūt par paraugiestādi, taču cerības vieš.
    Par OIK nu gan tu nolaidi šķidru, jo pirmiem nāktos sēdēt Dombrovskim, Kamparam, Pavļutam, Pūcei un Ašerādenam.
    Ja pretenzijas pret LIAA, tad zini, ka ar Šļesera ieliktnīti, maskačkas kačoku Ozolu, neskatoties uz daudziem skandāliem aģentūrā, darba attiecības pagarināja Kampars.

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    J.šveiks > altinyildiz 18.09.2018. 13.41

    nu gan tu biedri alojies

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > J.šveiks 18.09.2018. 14.05

    Par saviem biedriem es uzskatu civilizētu tautu nacistus, vecus komuņjagas, čekas ziņotājus un pedofīlus, nē.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

vvilums 18.09.2018. 19.19

Sportā Latvijai izdevies straujāk progresēt, jo tur sabotieriem nav iespējas tik brīvi šiverēt kā tas ir valsts pārvaldē vai ekonomikas sfērā, kur pilns ar kremļa padauzām un pašlabuma rausējiem.

0
-1
Atbildēt

3

    tonijs > vvilums 18.09.2018. 19.46

    Veltījums visiem troļļiem: https://www.youtube.com/watch?v=2Z4m4lnjxkY

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    vvilums > tonijs 18.09.2018. 20.55

    tas ooohaha Kaimiņam ļoti līdzīgs.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    QAnon > vvilums 18.09.2018. 21.28

    Kā vērtēt čekistu publiski piesmietā mēsla, Dombrovska, sēdēšanu čekas ložā arēnā Rīga, par atbalstu vai sabotāžu?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > vvilums 18.09.2018. 19.38

    nē – nav tiesa – sporta funkcionāri noēd sportistiem domāto naudu
    visi sasniegumi ir pašu sportistu noplens, par spīti sportā valdošajai padlaiku sistēmai, kad katram partijniekam bija pa kādam sporta veidam uz kā rēķina ceļot pa ārzemēm

    šī padlaiku tradīcija Latvijā tuprinās – tāpēc, kā daudzas līdzīgas – čekisti nekur nav pazuduši

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu