Ir priekšvēlēšanu laiks, tāpēc gan politiķi, gan masu mediji un sabiedrība sagaida sensācijas un publiskas atmaskošanas. Šādos gadījumos reti kuru interesē patiesie fakti, jo skaļi paziņojumi nereti ir svarīgāki par patiesību, cieņu un godīgumu. Tā ir noticis arī ar politiķa, zvērināta advokāta Alda Gobzema priekšvēlēšanu apgalvojumiem, ka t.s. “maksātnespējas administratoru mafija” ir iejaukusies maksātnespējas administratoru izvēles rindas elektroniskajā kārtībā.

Dažas dienas pēc zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības A. Gobzems publicēja ziņu sēriju par to, ka Mārtiņš Bunkus un viņa kolēģes it kā ir ietekmējušas administratoru rindu. Līdz ar šādu ziņu parādīšanos sabiedrība tika informēta, ka Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir vērsies gan Valsts policijā, gan Cert.lv ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārējā maksātnespējas administratoru pretendentu rindas ietekmēšana. Ar nepacietību gaidīju pārbaužu rezultātus, jo administratoru rindā iestājos likumā noteiktajā kārtībā un tādēļ zināju, ka pārbaudes atmaskos A. Gobzema melus.

Sistēmas kļūda

16. augustā MKD noslēdza faktu pārbaudi par it kā notikušu administratoru rindas ietekmēšanu no ārpuses un informēja sabiedrību par tās rezultātiem un secinājumiem – “…rindu sistēmas pilnveidošanas laikā pērn decembrī pieļauta programmēšanas kļūda, kuras dēļ vienā laikā rindā iestājušos administratorus sistēma neizkaisīja pēc nejaušības principa.” Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests ir atzinis, ka nekādas nelikumības nav notikušas.

Gribu teikt, ka Maksātnespējas kontroles dienesta rīcība šajā laikā ir bijusi profesionāla. No paša incidenta sākuma līdz beigām, dienests nepauda vieglprātībā balstītus pieņēmumus vai viedokli. Vispirms tika sagaidīti pārbaudes rezultāti, un uz to pamata izdarīti secinājumi un veikti arī uzlabojumi. Tikai pēc tam, kad Maksātnespējas kontroles dienesta rīcībā nonāca skaidri zināmi fakti, tas atklātā un saprotamā veidā informēja par tiem sabiedrību, paskaidrojot, ka incidenta cēlonis ir bijis MKD tehniski pārvaldītās sistēmas kļūdā. Diemžēl šāda līdzsvarota un godīga pieeja ir kļuvusi par retumu mūsu valsts publiskajā telpā.

Spriedums bez tiesas

Tajā pašā laikā topošais politiķis Aldis Gobzems pirms vēlēšanām rada milzīgas sazvērestības teorijas, kas balstās tikai uz viņa personīgajiem pieņēmumiem. Vai viņu interesē šie pārbaudītie fakti un noskaidrotā patiesība? Nē. Populistiem tie tikai traucē kāpināt reitingus pirms vēlēšanām. MKD pārbaudes laikā atklātā programmēšanas kļūda administratoru rindu sistēmā ir A. Gobzemam pārāk neērts fakts, lai par to stāstītu saviem “Facebook” sekotājiem. Tas apgāž viņa paša izdomāto sazvērestības teoriju par administratoru mafijām un administratoru rindu manipulācijām, uz ko viņš lielā mērā balsta savu priekšvēlēšanas kampaņu. Tādēļ par atklātiem patiesiem faktiem viņš noklusē.

Vēl jo vairāk, pēdējie notikumi tikai apstiprināja to, ka advokāts A. Gobzems, tiecoties uz premjerministra amatu, turpina “staigāt pār līķiem”, un tajā nesaskata neko amorālu. Vispirms publiski un nepatiesi nomelnojot mirušo zvērinātu advokātu Mārtiņu Bunkus, politiķis nu ķērās pie Zolitūdes traģēdijas upuru ciniskas ekspluatācijas savā politiskajā kampaņā. Nesen sabiedrību satricināja ziņa, ka advokāta A. Gobzema partija Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veidoto lapu ir pārveidojusi par savu politisko ruporu.

Patiesība nav vajadzīga

Ir skaidrs, ka šādā situācijā cieš ne vien sabiedrība, kurai ar manipulatīvām metodēm viltus ziņas tiek pasniegtas kā īstas, bet arī cilvēki, kurus publiski apmelo.

Acīmredzot faktu pārbaude, tāpat kā morāle, gods un cieņa nav vēlamas vērtības, kuru premjerministra amata kandidāts, zvērināts advokāts A. Gobzems gribētu redzēt mūsu valstī. Tās tikai traucē viņam manipulēt ar sabiedrības viedokli.

Jāsecina, ka mūsdienu demokrātija grimst milzīgā populistisku apgalvojumu jūrā, kurus to autori dēvē par vārda brīvību.

Autore ir Bunkus biroja vadītāja