20. augustā oficiāli noslēdzās Grieķijai sniegtās 320 miljardu eiro starptautiskās palīdzības programma, paverot ceļu jaunam finansiālas neatkarības laikmetam. Tomēr grieķu mokas vēl nav beigušās
Kad Dimitris Zafiru pirms diviem mēnešiem beidzot tika pie sen meklētā darba, viņa alga bija divreiz mazāka par to, ko vīrietis pelnīja pirms Grieķijas parādu krīzes. Taču pēc gadiem ilgušas ķepurošanās tas tomēr bija solis uz augšu. «Tagad manai ģimenei mēneša beigās pāri paliek nulle no nopelnītā. Taču nulle ir labāk nekā situācija, kad mēs vispār nespējām samaksāt savus rēķinus,» rūgti iesmejoties, saka 47 gadus vecais metāla būvju speciālists.
Grieķijas ekonomikā ir vērojamas atlabšanas pazīmes, un Eiropas līderi apgalvo, ka beidzot pielikts punkts parādu krīzei, kas gandrīz nogremdēja visu eirozonu. Tajā pašā laikā pēdējos desmit gados pārdzīvotā ekonomikas nobremzēšanās, strauja budžeta izdevumu apcirpšana un nodokļu palielināšana ievērojami palielinājusi uz nabadzības robežas dzīvojošo grieķu skaitu. Šajā kategorijā ierakstāma vairāk nekā trešdaļa no 10 miljoniem valsts iedzīvotāju, liecina OECD dati.
Mājokļu vidējie ienākumi ir samazinājušies par 30%, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku. Vairāk nekā piektā daļa cilvēku joprojām nespēj samaksāt rēķinus par īri, elektrību un kredītu maksājumus. Trešdaļā ģimeņu vismaz viens no tās locekļiem ir bezdarbnieks. Un arī starp strādājošajiem palielinājies to cilvēku skaits, kas raksturojami kā strādājoši nabagi. Šis rādītājs ir viens no sliktākajiem Eiropā.
«Katrai sabiedrībai, kas zaudējusi ceturto daļu no savas ekonomikas, būtu jātiek galā ar smagām sociālām problēmām,» intervijā saka Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots. «Tomēr situācija iet uz labo pusi, un cilvēki beidzot sāk izjust, ka arī viņu stāvoklis uzlabojas.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.