fbpx

Uzņēmējiem ir īstais laiks klauvēt pie politikas veidotāju durvīm 4

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Anna Medne
Print Friendly, PDF & Email

Darba tirgū pieprasīti ir zinoši un kvalificēti darbinieki, tāpēc viens no valdības uzdevumiem ir kopā ar uzņēmējiem meklēt šīs problēmas risinājumus. Šajā procesā jāiesaista arī augstākās izglītības iestādes. Ir īstais laiks, lai uzņēmēju asociācijas un biedrības klauvētu ar saviem piedāvājumiem pie politikas veidotāju durvīm, jo priekšvēlēšanu laikā politiķu atsaucība, kā zināms, ir lielāka.

Par to, ka kvalificēta darbaspēka trūkums ilgtermiņā noteikti apdraud Latvijas ekonomikas izaugsmi, pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti aktīvi, faktiski, sekas jau ir jūtamas. Uz tām publikācijās ir norādījis arī SIA CPM Trading valdes loceklis Rolands Pētersons, uzsverot, ka ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā (Global Competitiveness Index) Latvija 2017. gadā bija ierindota 54. vietā, savukārt Pasaules Bankas veidotajā Doing Business reitingā 190 valstu konkurencē pērn Latvija ieņēma 19. vietu. Viņš aicināja meklēt risinājumus, lai sekmētu ārvalstu kapitāla piesaisti, ko iespējams panākt, veicinot augsti kvalificēta darbaspēka ienākšanu darba tirgū.

Tagad ikviens uzņēmējs tiek uzlūkots arī kā potenciālais vēlētājs, kas sniedz asociāciju un biedrību paustajam lielāku nozīmi, attiecīgi tā ir iespēja beidzot iekustināt risinājumu samilzušajai problēma – kvalificēta darbaspēka trūkumam. Uzņēmējiem ir jāsniedz iespēja apmaksāt izglītību saviem darbiniekiem, nosakot tos par saimnieciskās darbības izdevumiem. Šāda kārtība radītu arī vairākas pozitīvas blaknes – lielāku konkurenci starp augstskolām, attiecīgi – izglītības kvalitātes pieaugumu, kā arī vairāk jauniešu izvēlētos savu nākotni saistīt ar Latviju.

Profesiju izvēlas pēc budžeta vietām

Patlaban jauni cilvēki izglītību nereti izvēlas, nevis pēc tā, kāds ir studiju saturs vai virziens, bet gan pēc budžeta vietu pieejamības. Ja uzņēmējiem būtu iespēja atbalstīt darbiniekus viņu izglītības un pilnveides procesā, ilgtermiņā tas ļoti pozitīvi ietekmētu valsts tautsaimniecību kopumā. Ja darbinieks izvēlas studēt, studiju maksa tiek klasificēta kā darbinieka ieņēmumi, kurus apliek ar nodokļiem. Tas, protams, nav akmens uzņēmēju dārziņā, kuri ir tādi paši sistēmas ķīlnieki kā jaunieši, kuri galu galā aizbrauc no Latvijas vai izvēlas sev nesaistošu profesiju, kurā var studēt bez maksas.

Kāpēc tas ir izdevīgi darba devējam? Atbildei uz šo jautājumu ir vairāki aspekti – pirmkārt, ir iespējams noslēgt līgumu ar darbinieku, vienojoties, ka darba ņēmējam noteikts laiks ir jānostrādā uzņēmumā, kas sedzis viņa studiju izdevumus. Otrkārt, tas ir ļoti labs un iedarbīgs darbinieku motivācijas instruments. Daudzi eksperti atzīst, ka tas motivē labāk nekā algas pielikums. Treškārt, darba devējs iegūst izglītotu un kvalificētu darbinieku, kas sekmē visa uzņēmuma kopējo attīstību un izaugsmi.

Ir iespējams veidot trīspusējus līgumus starp darba devēju, darbinieku un augstskolu, turklāt sekmēt uzņēmēju iesaisti izglītības procesā, piemēram, aicinot piedalīties attiecīgās studiju programmas iztirzāšanā, sniedzot ieteikumus, uz ko konkrētajā nozarē jāliek uzsvars u.tml. Vēl viens būtisks aspekts ir atbalsts studentu pētījumiem, proti, finansējot darbinieka studijas, uzņēmējs var vienoties, ka šis students savā pētījumā izvēlas tēmu, ko pēc tam reāli var ieviest attiecīgajā uzņēmumā.

Labāk Rīga, nekā Anglija

Vēl viens aspekts, ko uzņēmējiem vajadzētu atgādināt politikas veidotājiem, ir reģionu darbinieku iespējas Rīgā. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa reģionu iedzīvotāju strādā Rīgā, mērojot ceļu uz darbu ik dienas vai izmantojot dienesta viesnīcas. Arī izmaksas par darbinieku uzturēšanos dienesta viesnīcā, būtu jāklasificē kā saimnieciskos izdevumus. Tas ļautu uzņēmējiem piesaistīt aizvien vairāk darbinieku no Latvijas novadiem. Iespējams, kāds oponēs, ka tas atņem reģionālajiem uzņēmējiem jau tā trūkstošās darba rokas, taču jāsaka skarbi – labāk Rīga, nekā Anglija.

Kas attiecas uz mazkvalificēta darbaspēka piesaisti, par ko arī plaši tiek diskutēts, jāmin, ka manā ieskatā tas ilgtermiņā radīs vairāk problēmu, nekā ieguvumu. Mazkvalificēts darbaspēks vienmēr nes līdzi risku – ja šiem darbiniekiem būs neliels atalgojums, viņi nespēs sevi nodrošināt, turklāt ilgstoši šādi darbinieki var nebūt pieprasīti, un tas nozīmē, ka viņi ir potenciālais slogs sociālajam budžetam.

Radīsim augsti kvalificētus darbiniekus no mūsu pašiem iedzīvotājiem, sekmējot uzņēmēju un augstskolu sadarbību, kā arī veidojot sistēmu, kurā uzņēmēju rokas nav sasietas un visi soļi pretī darbiniekiem neatduras pret nodokļu slogu abām pusēm.

 

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes docētāja, nodokļu eksperte

Komentāri (4)

Drosma97 19.06.2018. 09.41

manuprāt, raksta autore atpaliek no reālās dzīves. Mazkvalificētu darbinieku trūkums jau tiek aizstāts ar iebraucējiem no postpadomju republikām. Uz aicinu autori pie sevis dzīvoklī uz rīta kafiju – pa atvērto logu mēs dzirdēsim , kādās valodās runā garāmgājēji, pēc tam kopā iesim uz pilsētas centru – cauri putekļu mākoņiem un gružu kalniem, garām LNB un tai supernetīrajai sabiedriskā transporta pieturai un kravas mašīnu – pamatā kokmateriālus uz Bolderāju vedošo mašīnu – kolonām ….. un jau tilta sākumā – pie radissona tiek pārbūvēta bijušā policijas ēka – celtnieki sarunājas tikai krieviski , ejam pāri tiltam – rātslaukumā ir sākta Mlengalvju nama restaurācija – vīri runā tikai krieviski , ja paej pa labi – gar Pēterbaznīcu – atkal celtnieki runā tikai krieviski ….

nu labi – celtniecība – bet – nu Rīgas ielas – katra otrā tiek remontēta – nu mums pa ceļam ir Merķeļa iela – nē maziņā – neceri – arī šeit strādnieki runā tikai krieviski …

tāpēc rakstīt, ka lēta darbaspēka ievešana var radīt draudus valsts nākotnei ir klaja muļķiba – lēts darbaspēks jau ir šeit ievests – latviešiem piedāvā darbu par 500 eur pirms nodokļu nomaksas – ja nodokļos nomaksā minimums – 100 eur – pastāstiet man gudrie augstskolu pasniedzēji – kā Latvjā mēnesī pieaugušam vīrietim izdzīvot ar 400 eur?

Viesstrādniekiem cita runa – dzīvo kopmītnēs, tā sauktajos zārkos – nodokļus nemaksā ne viņi, ne viņu saimnieki – tiem nabagiem 500 eur ir liela nauda, ko vest uz to pašu Ukrainu, Moldāviju, Baltkrieviju …

+2
0
Atbildēt

0

tara 19.06.2018. 15.30

Uzņēmējiem ir jāsniedz iespēja apmaksāt izglītību saviem darbiniekiem, nosakot tos par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Manuprāt, šī ir laba doma.

+2
0
Atbildēt

0

Drosma97 19.06.2018. 17.51

un tomēr – ko nozīmē – nopelnījis – kaut kā dīvaini skan – nopelnījis – uz visu šito trako notikumu fona …

tāda lūk tā uzņēmēu darbība ….

“Trasta komercbankas” bijušais likvidators Krūms pērn nopelnījis vairāk nekā 1,57 miljonus eiroPaula Čurkste/LETA

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu