D vitamīnu var gūt tikai pirmajās 10 – 15 minūtes, kas pavadītas saulē, un daudziem tas būtu maksimālais sauļošanās laiks. Diemžēl cilvēki nevērīgi izturas pret veselību, riskē gūt saules apdegumus, kā arī ultravioletā starojuma dēļ saslimt ar ādas vēzi, bet vienalga sabiedrības spiediena ietekmē cenšas gada siltākajā laikā iegūt brūnu iedegumu un rudenī secina – esam nedaudz novecojuši.
Liela daļa par savu izskatu aktīvi rūpējas tieši pavasarī, vasarā atpūšas un sauļojas, bet rudenī, atnākot uz salonu, redzu, cik ļoti strauji daudzu sejā parādījušās novecošanās pazīmes. Protams, ka novecošanās procesu var mazināt, bet ir žēl, ka cilvēki nezināšanas dēļ vai apzināti nenovērtē riskus, daudz sauļojas un šādi nevērīgi izturas pret savu ķermeni tikai tāpēc, lai iegūtu iedegumu.
Senāk tieši gaiša āda tika novērtēta kā skaista. Tie, kuri varēja atļauties, nebija jāstrādā uz lauka, saulē ilgi neuzturējās. Tagad sabiedrība augstāk vērtē tumšu ādas iedegumu, bet no veselības viedokļa tas nav atbalstāmi, jo sauļošanās ietekmē strauji notiek fotonovecošanās. Priecē, ka šī intensīvās sauļošanās tendence pamazām, bet tomēr mainās, un daudzi vairs necenšas katru brīvo brīdi pavadīt, sauļojoties atklātā saulē pie jūras. Apsveicami, ka esam tikuši arī pāri bumam, kad bija moderni sauļoties solārijos. Kad caur palielināmo stiklu skatos sievietes ādu, nosauļotai 25 gadus jaunai sievietei tā izskatās pat kā 50 gadus sasniegušai – āda kļūst raiba, paplašinās asinsvadi utt.
Latvijā arī derētu ievērot siestu un dienas vidū nesauļoties
Izplatīts uzskats ir, ka mēs sauļojamies, lai uzņemtu svarīgo D vitamīnu, kura daudzums Latvijā dzīvojošajiem pārsvarā ir zems. Jāatgādina, ka D vitamīnu varam uzņemt tikai pirmajās 10 – 15 minūtēs, kad atrodamies saulē. Nevajag sevi mānīt un, it kā D vitamīna dēļ speciāli sauļoties, jo pēc minētajām minūtēm D vitamīna uzņemšana vairs nenotiek. Ja cilvēka ādai jau ir izveidojies iedegums, tad arī D vitamīns vairs netiek uzņemts.
Latvijā dominē tumšais laiks, tādēļ saprotami, ka psihoemocionāli vēlamies baudīt sauli pēc iespējas vairāk. Bet te jāatgādina, ka sauli arī var baudīt dažādi. Nevajag gulēt atklātā saulē, bet izvēlēties nojumīti, saulessargu, ēnu. Var staigāt pa mežu un arī baudīt sauli.
Atklātajā saulē noteikti nevajadzētu atrasties no pulksten 11 līdz 15. Diemžēl lielai daļai tieši šāds ir dienas plāns – vēlu pamosties, pabrokastot un tad doties uz jūru, bet tur nonākot saule ir jau zenītā. Ja neizdodas ievērot minēto laiku, kad neatrasties saulē, tad pilnīgi noteikti to nevajadzētu darīt no plkst. 12 līdz 14. Ne velti siltajās zemēs ir siesta, kad visi atrodas telpās un atpūšas, nevis dodas saulē.
Ģenētiski ādas tipus sadala sešās kategorijās, Latvijā dzīvojošajiem var sastapt 1, 2, 3 un 4 tipus, bet pamatā ir 2. un 3. ādas tips. Piemēram, pirmajam tipam, āda ir ļoti gaiša, izteikti vasaras raibumi, cilvēki ar šādu ādas tipu neiedeg, bet bieži apdeg. 2. ādas tips ir eiropiešu gaišais, bet 3. eiropiešu tumšais ādas tips. 2. ādas tipa īpašnieki gaišās ādas dēļ slikti iedeg, āda ātri kļūst sarkana, apdeg. 3. ādas tips ir tumšāks un iesauļojas mērenāk. Pārējie ādas tipi ir tumšāki. Ādas tipi arī parāda, cik cilvēks var atrasties saulē, līdz viņam bez jebkādas ādas aizsardzības parādās pirmie ādas bojājumi. Līdz ar to 2. ādas tipa īpašnieki saulē var atrasties 10 – 20 minūtes, bet 3. tips līdz pusstundai. Katram jāsaprot, kurš āda tips viņam ir.
Saules apdegumi izskatās līdzīgi kā jebkurš apdegums, sākumā būtiski maksimāli šo vietu atdzesēt. Reizēm parādās mazi ādas pūslīši, ko var saukt par alerģiju pret sauli. Agrāk šādus veidojumus pēc saulē pavadītā laika nenovērojām. Svarīgi atcerēties, ja labi sauli panesam Latvijā, tad tas nenozīmē, ka tā būs arī citur pasaulē. Līdz ar to ceļojumos vērts izvēlēties līdzi spēcīgākus saules aizsargkrēmus.
Raksturīgākās sauļošanās kļūdas
Daudzi izvēlas klāt saules aizsargkrēmus, dodoties uz darbu birojā, bet tur nonāk pirms laika, kad saules stari kļūst bīstami un mājās atgriežas vakarā, tādēļ ikdienā viņiem nebūtu aktuāli lietot saules aizsargkrēmu. Citi lieto tos visu gadu, bet tā nevajadzētu darīt.
Saules aizsargkrēmiem ir fiziskā vai ķīmiskā aizsardzība, vai abas kopā. Ja līdzeklī tiek izmantota fiziskā aizsardzība (tādi krēmi pārsvarā ir ar biezāku konsistenci), tad aizsardzība rodas uzreiz, tos uzklājot uz ādas. Jāņem vērā, ka krēmiem, kuriem ir paredzēta ķīmiskā aizsardzība ir vajadzīgs laiks, aizsardzības procesi sākas vēlāk – 20 minūtes pēc uzklāšanas. Tātad āda jāsasmērē ātrāk – pirms sauļojamies. Citi uzskata, ja uzklāj vienreiz aizsargkrēmu, var gulēt visu dienu saulē. Tā nav! Krēms oksidējas, tā sastāvā notiek pārmaiņas, tādēļ ik pēc divām stundām krēmu vajadzētu uzklāt no jauna. Saules aizsarglīdzekli nevajadzētu atstāt atklātā saulē, jo iepakojuma sastāvs šādi bojājas un vairs tik labi neiedarbosies.
Onkoloģiskā statistika liecina, ka pasaulē 1. vietu ieņem ādas vēzis. Nezinu, kāpēc, bet cilvēkiem šķiet, ka Latvijā ir maz saules, un ādas onkoloģijas problēmas uz šejieniešiem neattiecas. Taču ādas onkoloģijas viens no būtiskiem iniciatoriem ir tieši ultravioletais starojums. Iespējams, šis ir vienīgais vēža paveids, kuru cilvēki var apzināti neiegūt, regulējot savu uzvedību saulē.
Autore ir estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas “Panacea Pro” vadītāja, ārste
Pagaidām nav neviena komentāra