Pasažieri lidostā gaida iekāpšanu "Ryanair" lidmašīnā. Foto: EPA/LETA
No visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem aptuveni 15% patlaban dzīvo ārpus Latvijas. Mēs dzīvojam kustības laikmetā, cilvēkiem brīvi pārvietojoties pa pasauli jaunu iespēju, pieredzes un sapņu meklējumos. Tā ir šodienas realitāte, kas turpinās ietekmēt mūsu visu dzīvi arī turpmāk. Vienlaikus latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma – mūsu diaspora ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras. Un Saeima beidzot izdarīja savu izvēli, pirmajā lasījumā atbalstot Diasporas likumprojektu, tā pasakot, ka esam gatavi sniegt savu artavu, lai gan palīdzētu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem uzturēt saikni ar dzimteni un palīdzētu atgriezties tiem, kuri to vēlas.
Diasporas kopienām it visur pasaulē ir viena kopīga iezīme – cieša saikne ar savu dzimteni, arī tad, ja tā ir pilnībā integrējusies savā jaunajā mītnes valstī. Gan mediju, gan sabiedriskajā telpā diemžēl ierasts novērot sēras un vaimanas par lielo izbraucēju skaitu un mūsu sūro likteni, taču, ja kaut ko mūsu smagā vēsturiskā pieredze mums ir pierādījusi, tad tā ir apbrīnojamā latviešu dzīvotspēja un teju ģenētiski iekodētā vēlme un nepieciešamība saglabāt un attīstīt savu Latvisko identitāti, kultūru un tradīcijas, kas ir neatkarīga no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Mūsdienu atvērtajā pasaulē aizbraukšana nebūt vairs nenozīmē klātbūtnes neesamību un saiknes zudumu. Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma – mūsu diaspora ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras. Daži atgriezīsies mājā, daži plāno atgriezties, daži, iespējams, neatgriezīsies nekad.
