Neatkarīgās institūcijas – sabiedrības garants labākai dzīvei 8

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Elita Krūmiņa, Juris Jansons
Print Friendly, PDF & Email

Neatkarība, ko tādām institūcijām kā Valsts kontrole un tiesībsargs nodrošina mūsu valsts Satversme un likumi, nav ne viegla, ne salda. Likumu piešķirto neatkarību brīvi un objektīvi paust savu viedokli mēs uztveram kā nopietnu atbildību un pienākumu.

Ne velti Valsts kontroles un tiesībsarga neatkarība ir starptautiski atzīts priekšnosacījums, lai valdības būtu motivētas stiprināt demokrātiju un tiesiskumu un liktu savu iedzīvotāju intereses pirmajā vietā. Valsts kontrole raugās, lai valsts iedzīvotāju samaksātie nodokļi tiktu tērēti tiesiski un saimnieciski, jēgpilniem un valsts iedzīvotāju labklājību veicinošiem pasākumiem. Savukārt tiesībsargs palīdz iedzīvotājiem aizstāvēt savas cilvēktiesības situācijās, kad valdības par to tīši vai netīši aizmirst.

Tieši tāpēc attīstītu un demokrātisku valstu likumi paredz augstāko revīzijas iestāžu un tiesībsargu neatkarību no valsts varas. Tikai esot neatkarīgiem, mums ir iespēja runāt iedzīvotāju vārdā, atklāti, objektīvi un, ja nepieciešams, – arī skaļi.

Mums katram ir tikai viena balss, bet kopīgs ir pienākums runāt, ja redzam, ka publiskajā telpā tiek apšaubīti šīs neatkarības starptautiski nostiprinātie un Latvijas likumos ietvertie kritēriji. Nav pieļaujams, ka kādam tos gribas locīt pēc sava prāta un kāds vēlas norādīt, kurus savas darbības principus mums vajadzētu ignorēt, jo tie kādam varbūt nešķiet gluži tīkami vai var atklāt nepatīkamus faktus.

Tiesiska, demokrātiska valsts atšķiras no citām valsts iekārtām arī ar to, ka tā pieļauj iespējamību, ka arī publiskās varas nesēji var kļūdīties vai iespējami rīkoties prettiesiski. Tādēļ tiesiska valsts rada aptverošus un efektīvus kontroles mehānismus, lai šādas kļūdas un prettiesiskas darbības novērstu vai samazinātu līdz minimumam. Demokrātiskas valsts vērtība ir tā, ka valsts spēj atzīt savas kļūdas un iespējami ātri tās labot, ar visu likuma bardzību vēršoties pret atbildīgajām amatpersonām. Tā iedzīvotājiem tiek parādīta krietna un rūpīga saimnieka attieksme pret kopējo labumu ne vien vārdos, bet arī darbos.

Lai neatkarīgās institūcijas varētu efektīvi pildīt tai uzticētās funkcijas, likumdevējs un izpildvara nedrīkst nepamatoti ietekmēt šo institūciju darbību vai izdarīt uz tām politisku spiedienu.

Mēs nevaram klusēt, ja izskan retorika, kas sašūpo neatkarīgo iestāžu neatkarību un pārkāpj “sarkanās līnijas”, apšaubot ne tikai neatkarīgu iestāžu profesionālo viedokli, bet arī to likumā noteikto mandātu.

Valstij savu pilsoņu interesēs ir jāsargā valsts manta un nauda un jārūpējas par tās pārvaldīšanu. Šo pienākumu valsts vārdā īsteno Valsts kontrole. Revīzijas vienmēr tiek veiktas atbilstoši likumam, starptautiskiem revīziju standartiem un vienotai metodikai, un nevar būt tā, ka gadījumā, ja Valsts kontroles lietderības revīzijas ziņojumu rezultāts patīk, valdība ir gatava “rīkoties ar visu bardzību”, savukārt, ja nepatīk – tad tas ir “tikai viedoklis” un pastāv virkne citu, labāku viedokļu, saskaņā ar kuriem drīkst droši “saimniekot” tālāk.

Ir neiespējami iedomāties, ka kāda augstākā revīzijas iestāde demokrātiskā pasaulē varētu akceptēt izteikumu, ka lietderības revīzijas ir viedoklis, kas katram var būt savs. Ja šo mēģinātu izstāstīt Somijas, ASV vai Francijas valsts kontrolieriem, viņi domātu, ka mēs slikti, ļoti slikti jokojam.

Šo izpratni loģiski un vienkārši izskaidro augstākās revīzijas iestādes ziņojumu traktējums Satversmes skaidrojumos – revīziju ziņojumi ir ekspertu atzinums ar mērķi palīdzēt parlamentam īstenot pārraudzību pār valsts saimniecību.

Nav arī iedomājams un pieļaujams, ka valsts un pašvaldību institūcijas pilda tikai tās tiesību normas, kas tām šķiet patīkamas un pieņemamas. Daudzie gadījumi, kad iestādes, kurās Valsts kontrole atklājusi amatpersonu pārkāpumus, kas nodarījuši zaudējumus valstij vai pašvaldībai, novilcina pārbaudes, pieņem bezzobainus lēmumus un zaudējumu atlīdzināšanu naudā vispār nepieprasa, liecina par divējādu attieksmi. Un vai mēģinājumi dziļās deputātu atvilktnēs un mūžīgās vietvaru interešu lobija darba grupās norakt iespēju izniekoto sabiedrības naudu atgūt ar Valsts kontroles palīdzību neliecina par roka-roku-mazgā domāšanu? Ja ne par to, tad par ko gan?

Demokrātiskā iekārtā ne mazāk svarīga par racionālu budžeta naudas izlietojuma kontroli ir iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzība. Iedzīvotāji likumdevēja personā šo uzdevumu ir uzticējuši tiesībsargam. Tiesībsarga rekomendāciju ignorēšana no valsts institūciju un vietvaru puses, kas reizēm robežojas ar tiesisko nihilismu, meklējot simt un vienu pretargumentu, kāpēc kaut ko nemainīt vai nedarīt, liecina par šādu valsts varas attieksmi pret saviem iedzīvotājiem. Tā nav un nevar būt demokrātiskas iekārtas vērtība.

Tas, ar kādu rūpību, uzmanību un cieņu valsts institūcijas attiecas pret kontrolējošo iestāžu viedokļiem un rekomendācijām, ir īstenā mēraukla, cik patiesi tautas priekšstāvis vai valsts ierēdnis vēlas īstenot savus uzdevumus iedzīvotāju interesēs, vai tomēr viņu vada kādi citi apsvērumi.

Tiesībsargs vairākkārt uzsvēris neatkarīgo institūciju nozīmi valsts pārvaldē un sabiedrības interešu aizstāvībā un aicinājis parlamentu ietvert arī tiesībsarga institūciju Latvijas Republikas pamatlikumā. Rodas jautājums, vai valsts vara ir izdarījusi visu iespējamo un apliecinājusi paļaušanos un uzticēšanos neatkarīgai tiesībsarga institūcijai, ja tā joprojām nav nostiprināta Satversmē.

Satversmē skaidri definēts tiesībsarga institūcijas statuss veicinātu sabiedrības uzticību un lojalitāti valstij, mazinot plaisu starp sabiedrību un valsts varu, kas līdz ar to nostiprinot demokrātisko valsts iekārtu.

Mūsu galvenā interese un vadmotīvs ir mūsu valsts un mūsu iedzīvotāju labklājība. Tāpēc mēs skaidri un nelokāmi varam apliecināt: mūsu neatkarība nav neierobežota. Tai ir paši nopietnākie ierobežojumi, kādi vien iespējami. Gan Valsts kontroles, gan tiesībsarga neatkarībai robežas noteic starptautiski atzīti un novērtēti standarti un likumi, kā arī mūsu valsts un mūsu iedzīvotāju labklājība un tiesības būt pārliecinātiem, ka publiskā pārvalde strādā godprātīgi un sabiedrības interesēs.

Tāpēc mūsu neatkarība valstij ir izšķirīgi svarīga. Un, iespējams, tieši tāpēc tik daudz patiesības ir domugraudā, ka pasaulē ne no kā nav tik ļoti bail, kā no patiesi neatkarīgu cilvēku, mūsu gadījumā – institūciju, ietekmes.

 

Autori ir valsts kontroliere Elita Krūmiņa un tiesībsargs Juris Jansons

Komentāri (8)

Drosma 23.05.2018. 09.53

oligarhu kontrolētais LTV1 – lūk raidījums – tukša muldēšana par jau piecreiz izrunātu tēmu – ka muzejiem nav savas telpas

Bet …. es atkal domāju – kāpēc valsts simtgadē tas pats RMM – rakstniecības un mūzikas muzjes – sadarbībā ar radio, ar LTV1 , ar RD – nestāsta mums mūus vēsturi – piemēram, kā ulmaņlaikos bija saraksts – kurus literātus drīkstēja publicēt, bet kuriem mutes bija jātur ciet ….
Kāpēc netiek stāstīta vēsture par to pašu Kārli Skalbi – kāds bija viņa devums saeimā , kā un kāds viņš aizbrauca no Latvijas – cik satriekts un var teikt sabeigts, bet …. vai arī viņš nelīdzdarbojās mūsu valsts- piedodiet – padiršanā ? atdošanā krieviem?

https://ltv.lsm.lv/lv/kultura/kultursoks/

+3
0
Atbildēt

2

    Drosma > Dusma 23.05.2018. 09.58

    es pa nerunāju par to, ka Eiropā pieaug to muzeju skaits, kur ir bezmaksas ieeja , kamēr mums viss ir otrādi – parvisu bargi jāmaksā –
    Vai VK varētu nokontrolēt , kā visi plānā galdiņa urbbēji jāj nabaga beigto dzejnieku Ziedoni – kam kā kāpēc – viņa vārdā tiek piešķirta un tērēta budžeta nauda

    Kāpēc Ziedoņa mēnesī notika sacensība , kurš bijis lielāks Ziedoņa draugs, bet nebija neviena paša ne radio , ne TV raidījuma, nerunājot nemaz par raidījumu ciklu , kurā tiktu celts gaismā – lasīts un apspriests viņa mantojums ?

    man ir pretīgi saktīties uz šo tā saukto kultūras cilvēku drausmīgumu – kā tādi vampīri – piesūcās un rij – un kad punči pilni ar mūsu asinīm tad stāsta slapjām mutēm kā par gara gaismu cīnās

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > Dusma 23.05.2018. 10.08

    esiet ievērojuši – ko dara RMM ? izrāda literatu brošiņas, kleitiņas un lellītes- svēta lieta – hej – lai tiek tiem, kam tas ir būtiski – bet vai mēs tērējam miljonus, lai vēdinātu priekšmetus vai lai uzturētu mūsu gara vērtības – ja tās netiek skandinātas – atkārtotas – vētītas un izvētītas – kāda tām nozīme ?

    tad atdodiet to naudu nepaēdušajiem bērniem – vienalga – mūsu pašu vai Āfrikas …

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 23.05.2018. 09.43

mēs šorīt darbā runājām par jauno datu regulu – un visi nospriedām, ka tā neaizsargās sabiedrību – tā dos papildus tiesības valsts varai kontrolēt un izmantot pilsoņus – godīgos nodokļu maksātājus

Valsts iestāde VID , vai precīzāk saeima ir tā, kurā nekas netiek darīts, lai apkarotu ēnu ekonomiku -to , kurā valstij netiek nomaksāti miljardi. VID resursi un tas pats smirdīgais knab tiks izmantoti nabagu tramdīšanai , to pāsu nabagu , kuri uztur un uzturēs šo vardarbīgo valsts varu

tas pats vājonis klusē par to , kā nevis iesaistījās oik milzu afēras seku likvidēšanā , bet jaunas oik afēras izstrādāšanā

tā nav demokrātija – tas ir bandītisms demokrātijas aizsegā

un labi, ka VK un Tiesībsargs par rrunā

vārds ir visa sākums !

+3
0
Atbildēt

0

Drosma 23.05.2018. 09.39

viss pareizi – demokrātija nav nekāda Debesu dāvana, tā ir tāda sabiedrības organizēšanās forma, kurā meliem , manipulācijām un pretsabiedriskiem noziegumiem ir iespēja plaukt un zelt to pašu demokrātijas principu vārdā. Autoritāros un totalitāros režīmos pret sabiedrības interesēm darbojas šaurs “darbinieku” loks, savukārt, demokrātijā – šīs sistēmas priekšrocības izmanto visi bandīti.

Šorīt TV runāja valsts prezidents un saeimas priekšsēdētaja – man abi šie cilvēki ir būtībā pretīgi, jo manā vērtējumā, viņi parazitē uz mūsu sabiedrības rēķina. Viņi nav autoritātes sabiedrībā un neko vairāk kā tukšu un pat demagoģisku muldēšanu mums nespej dot. Viņi darbos neaizstāv mūsu intereses. Ja tā būtu – tad vini abi būtu metušies slapjām mutēm norāt – publiski – tieši un konkrēti Kučinska bandītiskos uzbrukumus Valsts KONTROLEI – ne vājonis ne mūrniece to nedarīja

+3
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu