Atlantijas okeāna straumju sistēma atrodas zemākajā spēka punktā pēdējo 1600 gadu laikā, secinājuši zinātnieki. Viņi uzskata, ka straumju vājumu rada ledāju kušana. Šis mazāk blīvais saldūdens nonāk Ziemeļatlantijā un nespēj pietiekami iesaistīties okeāna cirkulācijā — okeāns silto sālsūdeni ar Golfa straumi nes uz ziemeļiem, siltums izplūst atmosfērā un silda Rietumeiropu.
Ūdens atdziest ziemeļu jūrās un nogrimst okeāna dzelmē, virzoties līdz Antarktīdai un pēc tam atgriežas Golfa straumē. Zinātnieki okeāna straumju sistēmu salīdzina ar konveijera lenti, pa kuru virzās siltais un aukstais ūdens. «Ja straumju sistēma pavājināsies, tas var novest pie laikapstākļu pasliktināšanās ASV un Eiropā līdz pat Āfrikai un izsaukt jūras līmeņa ātrāku paaugstināšanos ASV austrumkrastā,» saka Vudsholas Okeanogrāfijas institūta zinātnieki, kuri piedalījās šajā straumju izpētē.
Līdztekus Eiropas klimatam nepieciešamajam siltumam okeāna straumes starp plašā ūdens reģioniem pārnes arī svarīgas barības vielas, skābekli un mazus jūras organismus, piemēram, koraļļus un zivis. Tāpat ūdens absorbē un noglabā ogļskābo gāzi, kas ir viens no globālās sasilšanas siltumnīcas efekta iemesliem.
«Tomēr tas, ka okeāna straumes kļuva vājākas 20. gadsimta laikā, ar pamanāmu samazinājumu kopš 1950. gada, ļoti ticami apliecina, ka tajā vainojams cilvēciskais faktors,» norāda zinātnieki. Taču viņu pētījumi nespēj paredzēt, vai okeāna straumes regresēs arī turpmāk.
Okeāna straumju pavājināšanās var novest pie globālas gaisa temperatūras paaugstināšanās un nespējas vairs absorbēt ogļskābo gāzi.
Pagaidām nav neviena komentāra