Iebilst pret likumu, ar kuru par “vienīgo pareizo” baznīcu grib atzīt LELB

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un vairāku varas partiju Saeimā iesniegtais likumprojekts nekorekti interpretē vēsturi un tiecas nodrošināt autoritāras tiesības LELB kā vienīgajiem luteriskās konfesijas pārstāvjiem Latvijā, ceturtdien paziņoja kustības Par! izpilddirektore Vita Tērauda.

Arī Eiropas Latviešu apvienība (ELA) šonedēl paziņoja, ka kritiski vērtē Saeimā iesniegto Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likuma grozījumu projektu, jo tas diskreditē disporas organizācijas.

Tomēr ceturtdien Saeima nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā.

Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju. Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka tad, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.

Likumprojektam iebilst Eiropas Latviešu apvienība, kas norāda, ka Latvijas vēstures pagriezienu dēļ “mūsu tautas garīgums gadu desmitiem kopts arī ārpus Latvijas robežām, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) paspārnē”. Augot tautiešu skaitam ārvalstīs, LELBāL arī tagad ir – un būs – nozīmīga loma diasporas garīgajā dzīvē, atbalsta sniegšanā un latvietības uzturēšanā, līdzās laicīgām diasporas biedrībām.

“Centieni ar likumu iegrožot šo realitāti nenes Latvijas Simtgades gada cienīgu saliedētības un sadarbības vēstījumu un nesaskan ar topošā diasporas likumprojekta mērķiem. LELB likuma grozījumu projekts arī rada jautājumus par Satversmes 99. pantā nostiprinātās valsts un baznīcas šķirtības praktisko jēgu likumdevēja izpratnē,” teikts paziņojumā.

Arī kustības Par! izpilddirektore Tērauda pauž pārliecību, ka “mēs nevēlamies dzīvot valstī, kurā kādai organizācijai, šajā gadījumā LELB, tiek piešķirtas tiesības būt vienīgajai garīgajai autoritātei sabiedrībā un valstī. Šī likuma pieņemšana tuvina Latviju ierobežotai un baiļpilnai sistēmai, kurā nav vietas domu dažādībai un reliģiskai brīvībai arī vienas konfesijas ietvaros.”

Kustība Par! uzskata, ka LELB, izmantojot vairāku varas partiju atbalstu, Saeimā iesniegtais likumprojekts paredz legalizēt vēsturiski nekorektu LELB un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) tiesību interpretāciju, kas padara LELB par vienīgo pirmskara Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas turpinātāju. Tāpat tas paredz instrumentalizēt sekulāras valsts varu, lai risinātu baznīcas iekšējos jautājumus un attiecības starp dažādām baznīcām un draudzēm un tas radītu precedentu citu baznīcu un Latvijas valsts attiecību likumu grozīšanai par labu vienai iekšējai baznīcas grupai, kas ierobežo atsevišķu draudžu autonomiju un to tiesības tikt atzītām par pilnvērtīgām attiecīgās konfesijas pārstāvēm. Līdz ar to ir apdraudēta reliģiskā brīvība.

Kustība Par! uzskata, ka šis likumprojekts ir nelietderīga valsts administratīvo resursu izmantošana, cilvēka reliģiskās brīvības ierobežojums un demokrātijas principu ignorēšana. Partija arī atgādina, ka ir par reliģiskās brīvības nostiprināšanu un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta ievērošanu, kurā teikts: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.”

Attiecīgos grozījumus likumā iesnieguši Saeimas deputāti Ringolds Balodis, Nellija Kleinberga (LRA), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Gunārs Kūtris (NSL) un Jūlija Stepaņenko (S).

Grozījumus sākotnēji iesniedza arī “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, kurš gan pēc apspriedes partijā atsauca savu parakstu šīm izmaiņām, jo likumprojekts varētu skart arī baznīcas “iekšējās politikas” jautājumus. Abu Meri aģentūrai LETA skaidroja, ka likumprojektu parakstījis, jo sākotnēji bijis informēts, ka attiecīgie grozījumi esot tikai tehniski.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) mediju pārstāvjiem norādījis, ka sagaida likumprojekta rūpīgu vērtēšanu Saeimas komisijās.