Jūlijas jaunkundze — Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Džons — Dainis Grūbe. Foto — Daina Geidmane
Dailes teātra izrādē Pēc Jūlijas jaunkundzes trīs lieliski aktieri nezina, kas jāspēlē
Režisore Laura Groza-Ķibere uzcītīgi iestudē pasaules dramaturģijas klasikas pārstrādājumus, tāpēc Dailes teātra Mazajā zālē skatāma nevis Augusta Strindberga slavenā Jūlijas jaunkundze, bet gan britu dramaturga Patrika Mārbera Pēc Jūlijas jaunkundzes. Arī to režisore «laikmetiskojusi». Kādas ir atšķirības?
Strindberga tēma ir arhetipisks dzimumu karš. Dramaturgs strikti iestājas pret emancipāciju un feminismu (šīs idejas piedzīvo uzplaukumu viņa dzīves laikā — 19./20. gs. mijā), un šādā kontekstā Jūlijas jaunkundze rāda attiecības, kurās «nepareizs» ir viss, kas vien tradicionālā sabiedrībā varētu būt nepareizs. Jūlija kā neprecēta sieviete tēva mājās ir iesprostota identitātes lamatās — viņa ir meita, bet vienlaikus saimniece; emancipēta un pakļauta; sieviete, kuras privileģētais statuss ļauj viņai uzvesties kā vīrietim.
