Krievija izraidīs vienu Latvijas diplomātu, uzdodot viņam pamest valsti līdz 6.aprīlim, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.

“Mūsu pagaidu pilnvarotais lietvedis piektdien tika izsaukts uz Krievijas Ārlietu ministriju, kur viņam tika paskaidrots, ka vienam Latvijas diplomātam līdz 6.aprīļa vakaram Krievija ir jāpamet,” norādīja Jegermanis.

ĀM pārstāvis neatklāja diplomāta vārdu un ieņemamo amatu, tomēr apliecināja, ka tas nav Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Tiek izraidīti arī trīs Lietuvas diplomāti un Igaunijas militārais atašejs Tomass Peda.

Jau ziņots, ka ASV, vismaz 18 Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija, kā arī Kanāda un Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam paziņojušas, ka izraida Krievijas diplomātus. ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.

Latvija izraidījusi Krievijas vēstniecības otro sekretāru un Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi Krievijas lidsabiedrības “Aeroflot” pārstāvi Latvijā Sergeju Sokoļņikovu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi lēmumu izraidīt vēstniecības darbinieku, jo pēc drošības iestāžu sniegtās informācijas viņa darbība nav savietojama ar diplomāta statusu un rada kaitējumu Latvijas interesēm.

Krievija izraida 23 valstu diplomātus

Krievija piektdien paziņoja par 23 valstu diplomātu izraidīšanu, atbildot uz krievu diplomātu izraidīšanu saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

“30.martā uz Krievijas Ārlietu ministriju tika izsaukti diplomātisko misiju vadītāji no Austrālijas, Albānijas, Vācijas, Dānijas, Īrijas, Spānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas, Somijas, Francijas, Horvātijas, Čehijas, Zviedrijas, Igaunijas,” teikts ministrijas paziņojumā.

“Viņiem tika iesniegtas protesta notas un paziņots, ka, atbildot uz minēto valstu nepamatotajām prasībām par Krievijas diplomātisko darbinieku izraidīšanu, balstoties uz nepierādītām Lielbritānijas apsūdzībām Krievijai “Skripaļa lietas” dēļ, Krievijas puse par nevēlamām personām pasludina atbilstošu šo valstu diplomātisko pārstāvniecību darbinieku skaitu,” norādīja ministrija.

“Ņemot vērā to, ka pēdējā brīdī uzskaitītajām valstīm izlēma pievienoties Beļģija, Ungārija, Gruzija un Melnkalne, Krievija atstāj sev tiesības uz atbildes soļiem attiecībā uz minētajām valstīm,” piebilda ministrija.

Savukārt Lielbritānijai mēneša laikā savu darbinieku skaits diplomātiskajās misijās Krievijā jāvienādo ar Krievijas diplomātu skaitu Lielbritānijā. Abas valstis datus par to diplomātiskajās pārstāvniecībās strādājošo skaitu neatklāj.

Britu amatpersonas Krievijas lēmumu samazināt Lielbritānijas diplomātisko pārstāvniecību nosauca par “nožēlojamu”, taču gaidītu soli, kas nekādi nemaina faktus par uzbrukumu ar ķīmisko ieroci Skripaļam un viņa meitai.

Krievijas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas diplomātus izraidījušo Eiropas valstu vēstniekus, lai iesniegtu protesta notu un paziņotu par atbildes pasākumiem.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau ceturtdien paziņoja, ka Krievijas atbilde uz 60 tās diplomātu izraidīšanu no ASV un Krievijas konsulāta Sietlā slēgšanu būs tāda paša skaita ASV diplomātu izraidīšana un piekrišanas atsaukšana ASV ģenerālkonsulāta darbam Sanktpēterburgā. Lavrovs teica, ka Maskava spers simetriskus soļus arī pret citu valstu diplomātiem.

(papildināta ar otro daļu)