Paplašinātie un precizētie IKP dati apstiprināja sākotnējo vērtējumu, ka ekonomika pērn pieauga par 4,5%, gan pavisam nedaudz pietrūka līdz 4,6%.

Turpretim starplaikā krietni ticamāks kļuva pieņēmums, ka šogad izaugsme nedaudz bremzēsies. Notikumiem nerezidentus apkalpojošajā banku sektora daļā būs ietekme uz IKP pieaugumu šogad, kaut visdrīzāk tā būs mazāka nekā puse procentpunkta. Ja prognozes par ekonomikas pieaugumu šogad bija kļuvušas pārāk pesimistiskas, tagad tās kļūst reālistiskas.

Luminor prognoze gada sākumā bija 4,5%, tā tiks samazināta, bet nedaudz — par dažām procenta desmitdaļām. Situāciju glābj tas, ka 2018. gadā ekonomika “iebrauca” ar ļoti lielu ātrumu. Tā saucamo darbaspēka nodokļu ieņēmumi janvārī gada griezumā pieauguši par 12,6% jeb vairāk nekā par desmito daļu reālā izteiksmē. Patērētāju noskaņojums janvārī bija otrais labākais līdz šim reģistrētais. Preču aprite veikalos šajā mēnesī gada griezumā auga par 7,1%.

Ekonomikas pieaugums pērn bija ne tikai straujš, bet arī “plašs”. Auga pievienotā vērtība visās nozarēs, izņemot finanšu pakalpojumus. Proporcionāls bija arī galveno pieprasījuma puses komponenšu devums. Pēc krasa krituma 2016. gadā pērn par 13,8% kāpa ieguldījumi pamatlīdzekļos. Mērenāk, no 3,2% līdz 4,8% paātrinājās mājsaimniecību patēriņa kāpums, taču tam ir liela ietekme, ievērojot, ka tas veido gandrīz 2/3 no IKP. Pavisam nedaudz, no 3,9% līdz 4,2% paātrinājās eksporta pieaugums.

Patēriņš pērn sildīja ekonomiku. Taču, izvērtējot plašāku cēloņsakarību kopu, nav šaubu, ka galvenais ekonomikas virzītājspēks ir eksports, kas dod enerģiju patēriņa un investīciju kāpumam. Tajā dominē preces.

Pakalpojumi ir nozīmīgi — ap trešā daļa no eksporta apgrozījuma un vēl lielāka daļa no eksportētās pievienotās vērtības. Taču finanšu pakalpojumu devums pērn bija mazāk nekā 3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta.

Šogad turpināsies straujš rūpniecības izlaides kāpums. Šobrīd šķiet, ka pieaugums samazināsies par 1-2 procentpunktiem, bet tas varētu atspoguļot nepilnīgu informētību par uzņēmumu plāniem apvienojumā ar piesardzību, nevis patiesu izaugsmes bremzēšanās risku. Patiešām vērtīgu informāciju par nozaru nākotni var iegūt, runājot ar to svarīgākajiem uzņēmumiem. Statistikai šajā gadījumā ir ierobežota pielietojamība, piemēram, sakarība starp investīciju naudā izmērīto lielumu un potenciālo devumu pievienotās vērtības kāpumā var būt ļoti vāja.

Rakstot par IKP un citiem makro datiem, tiek operēts skaitļiem, kas raksturo Latvijā kopumā notiekošo. Taču šie skaitļi ir gan nozaru summa, gan arī dažādos reģionos notiekošā summa. Neizprotot šīs detaļas, nevar saprast kopumu. Latvija ir maza valsts ar ļoti krasiem attīstības kontrastiem.

Jo īpaši vēlētos šoreiz pieminēt notiekošo Liepājā. Liela daļa no pilsētā ražošanas attīstībai pieejamajām plašajām teritorijām tuvāko 3-5 gadu laikā tiks apbūvētas. Jaunas ražošanas ēkas jau būvē vai plānot būvēt tādi nozīmīgi uzņēmumi kā Jensen Metal, Lesjofors, AE Partner, Trelleborg, kā arī UPB, pilsētas eksporta līderis. Ārpus pašreizējām robežām paplašināsies arī Liepājas Biznesa centrs, kas izīrē telpas ražojošajiem uzņēmumiem. Ražotāji, kuri pilsētu jau labi pazīst, ir gatavi paši investēt ēkās, taču jaunpienācējiem ļoti svarīga ir iespēja īrēt.

Uz telpām, kuras uzņēmumi plāno atbrīvot, rindā jau stāv citi, gan pilsētā jau strādājošie, gan iespējami jaunpienācēji. Tāpat, uzbūvējot jaunas ēkas teritorijās ar pašvaldības atjaunotu infrastruktūru, šajā periodā darbu plāno uzsākt jauni investori, kas ražos, piemēram, interneta maršrutētājus, griķus, alumīnija logus un durvis. Tiks īstenots projekts ar vieglu simbolisma un laikmetu mijas garšu — nevis bijusī rūpnīca tiks pārbūvēta par veikalu, kā bijis ierasts līdz šim, bet savulaik veikalam būvētā ēkā būs rūpnīca, kurā ražos autiņbiksītes.

Sagaidāms, ka šajā laikā pilsētas darba tirgus sasniegs t.s. pilno nodarbinātību, kas Latvijas gadījumā ir reģistrētais bezdarbs 4-5% robežās. Radīsies jaunas problēmas, uz pagātnes notikumu fona gan samērā patīkamas, līdzīgas tām, ar kurām šobrīd nodarbojas pašvaldības Valmieras-Smiltenes reģionā. Kāps temperatūra pilsētas mājokļu tirgu.

Ražošanas attīstība Liepājā un citās industriālajās pilsētās palielinās iespējas Latvijas robežās citu dzīves vietu atrast cilvēkiem, kuri dzīvo vietās, kur šādas attīstības nav. Ne vienam vien pašvaldības vadītājam vajadzētu kabinetā pie sienas piekarināt uzrakstu “Tagad vai nekad”.

Atzīmējot interesantākos investīciju projektus Latvijas kartē, ļoti uzkrītoša kļūst to koncentrēšanās Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Tukums, Jelgava, Dobele, Liepāja, Ventspils – šo pilsētu vārdi saistībā ar jauniem projektiem pavīd bieži. Šīm pilsētām ir izdevies panākt izrāvienu, kā arī radīt priekšnosacījumus tālākai attīstībai. Cilvēki un nauda dodas tur, kur cilvēki un nauda jau ir, panākumu garša maina arī reģionu politisko dinamiku. Ekonomikas ģeogrāfiskais smaguma centrs pamazām virzās uz rietumiem.

Autors ir Luminor bankas ekonomists