Vidējie darba tirgus rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju" • IR.lv

Vidējie darba tirgus rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”

3
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Oļegs Krasnopjorovs
Bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties. Lai gan pēc visai spēcīgiem 2017. gada 3. ceturkšņa datiem bija loģiski sagaidīt mērenāku darba tirgus rādītāju dinamiku, arī 4. ceturkšņa dati pozitīvi pārsteidza ar ātru bezdarba samazinājumu (līdz 8,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem).

Savukārt gada laikā bezdarbs ir sarucis par iespaidīgiem 1,2 procentu punktiem. To noteica sešu gadu laikā straujākā tautsaimniecības attīstība, kas daļēji atspoguļo lielākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieplūdes. Turpmākajos ceturkšņos, tautsaimniecības attīstībai kļūstot mērenākai, piebremzēsies arī bezdarba samazinājums. Sagaidāms, ka 2018. gada vidējais bezdarba līmenis joprojām nedaudz pārsniegs 8%.

Latvijas darba tirgus kopumā, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, nav bijis tik labvēlīgs darba ņēmējam kā šobrīd (neskaitot īso ekonomikas pārkaršanas periodu 2006. – 2007. gadā). Piemēram, nodarbināto iedzīvotāju daļa darbspējas vecumā ir vēsturiski augsta un pārsniedz ES vidējo. Tomēr šie vidējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Laikā, kad viena sabiedrības daļa sūdzas par darbaspēka trūkumu, tautsaimniecības pārkaršanu, darba ražīgumu apsteidzošo atalgojuma kāpumu vai pārāk strauju minimālās algas celšanu, otra iedzīvotāju daļa par vidējo rādītāju statistiku tikai brīnās un savās ģimenēs labklājības kāpumu neizjūt.

Piemēram, dažos Latgales novados katram piektajam iedzīvotājam darbspējas vecumā oficiāli piešķirts bezdarbnieka statuss. Tas nozīmē, ka faktiskais bezdarbs dažos novados (kas izteikts procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ietver arī nereģistrētos bezdarbniekus) ir tuvu 30%. Un šie dati ir par šodienu, nevis par 2009. – 2010. gada krīzes dziļāko punktu, kā kāds varētu padomāt.

Strukturālo problēmu risināšanai nepieciešama strukturālā politika – darbs ar konkrētiem novadiem un iedzīvotāju grupām (ne tikai naudas transferti vai sociālie pabalsti). Atbalstošā monetārā politika (ļoti zemu procentu likmju laikmets) var papildināt strukturālās reformas, bet ne aizvietot tās.

Piemēram, vienalga cik zemas ir procentu likmes, ja trūkst ienesīgu investīciju projektu ideju vai arī uzņēmējiem šķiet, ka ārvalstīs biznesa vide ir labāka – investīcijas tik un tā paliks nepietiekamas; līdz ar to dzīves līmeņa tuvošanās ES vidējam līmenim paliks nesasniegts sapnis.

 

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

Pirmpublicēts portālā makroekonomika.lv

Komentāri (3)

Aivars B. 23.02.2018. 18.21

Ja darbaspēka deficīts saglabāsies, uzņēmumiem tā kā būtu loģiski pārcelt kādu ražošanu uz tiem rajoniem, kur bezdarbs lielāks. Tas būtu arī uz Latgali. Bet vai neizrādīsies, ka turienes bezdarbnieki ir jau aizņemti ar strādāšanu, ēnu ekonomikā ?

+3
0
Atbildēt

2

    Uldis F > Aivars B. 26.02.2018. 12.46

    Domāju, ka Latgalei problēma tā, ka ļoti tukša jau palikusi un tie kas palikuši ir diezgan izkaisīti. Infrastruktūra arī ir problēma. Lielajās pilsētās kā Rēzekne un Daugavpils vel varbūt daudz maz Ok, bet kā tālāk nost tā būs grūti.
    https://medium.com/@dhinar22.online/order-takeaway-online-4d1ed88a9fbf

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > Aivars B. 23.02.2018. 23.11

    Vai arī aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu