JRT izrāde Cerību ezers aizsalis — personisks stāsts par radošo krīzi
Skandāli bieži pavada režisora Vladislava Nastavševa darbu: arī viņa jaunākajā izrādē Cerību ezers aizsalis dzirdēsit atsaukšanos uz klāt vairs neesošiem aktieriem, redzēsit pasūtītas, bet nevajadzīgas dekorācijas, klausīsities režisora žēlabās, ka viņš nezina, ko darīt, un tie nav joki, bet gan izmisīga nopietnība. Tomēr, par spīti visam, Nastavševam reizēm izdodas, un Cerību ezers savulaik bija spriega izrāde, kas mēģināja risināt gluži vai Gorgonas mezglā savijušos problēmu murskuli — sākot ar Vlada traumatiskajām attiecībām ar māti, turpinot ar viņa «krievs Latvijā» identitāti un homoseksualitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.