Andrejs Judins. Foto: Gatis Rozenfelds, Picture Agency
Pirms oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma Saeimā Ir iztaujāja deputātu un komisijas locekli Andreju Judinu (Par), kuram tāpat kā viņa kolēģim parlamentārās izmeklēšanas komisijā Ritvaram Jansonam (NA) ir savas atsevišķās domas, kas pievienotas ziņojumam. Ir ar Jansonu plašāk sarunājās pirms pāris nedēļām.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija lielā steigā pabeidza darbu un apstiprināja galaziņojumu. Kā jūs vērtējat sagatavoto dokumentu?
Es pats tiešām strādāju, lai izmeklēšana būtu ar efektu un gala ziņojums būtu tāds, kas atspoguļo svarīgus secinājumus. Aicināju kolēģus organizēt darbību efektīvi, aicināju cilvēkus paskaidrojumu sniegšanai. Arī gala ziņojumam iesniedzu vairākus priekšlikumus un kolēģi bija spiesti dažus atbalstīt. Līdz ar to es nevaru teikt, ka tas ir pilnīgi no A līdz Z nepareizs dokuments. Bet tam nav tādas kvalitātes, kādu varēja nodrošināt. Komisijas vairākumam pietika drosmes pateikt, ka valsts sagrābšana — ir tāds jēdziens. Viņi pat paņēma definīciju, ko es piedāvāju, nedaudz pārstrādāja, bet kopumā akceptēja ideju, ka tāda parādība pastāv. Bet mūsu uzdevums bija runāt ne tikai par parādību kā tādu, bet arī paskatīties, vai darbības, kas atbilst valsts sagrābšanai, Latvijā notika vai nē. Vai tas, ko mēs definējam, ir saskatāms atsevišķu personu rīcībā. Un šeit komisijai nebija lielas vēlmes kādus atzinumus izdarīt. Vairākkārt tika runāts, ka ir nevainīguma prezumpcija un cilvēki ir attaisnoti. Gala ziņojumā ir gatavība runāt tā vispārīgi par valsts sagrābšanu, bet viņi [komisijas vairākums] negrib atzīt acīmredzamus faktus, ka Rīdzenes sarunu dalībnieki mēģināja sagrābt valsti, veica darbības, lai to panāktu un viņiem bija panākumi attiecīgo mērķu sasniegšanā. Tas ir viens būtisks jautājums.
