“Delna” mudina stingrāk regulēt pakalpojumu sniedzējus nefinanšu sektorā

Print Friendly, PDF & Email

Daudz stingrāk ir jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas nodarbojas ar klientu piesaisti bankām, teikts “Sabiedrības par atklātību “Delna”” (“Delna”) ceturtdien publicētajā ziņojumā “Sakarības: naudas atmazgāšana caur Latviju un trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēju loma”.

Kā informēja “Delnas” direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere, ziņojumā secināts, ka trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēju darbības nepietiekamā un sadrumstalotā regulēšana un uzraudzība ir radījusi situāciju, kurā nepastāv gandrīz nekādi pasākumi, kas tos atturētu no naudas atmazgāšanas. “Palīdzot izveidot simtiem anonīmu čaulas uzņēmumu dažādās jurisdikcijās un atverot kontus Latvijas bankās, trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēji ļāva noziedzīgajiem tīkliem apiet klientu identifikācijas pārbaudes, piekļūt starptautiskajai finanšu sistēmai un izvairīties no kriminālvajāšanas,” secināts ziņojumā.

Lai arī pēdējo divu gadu laikā Latvijā esot panākts ievērojams progress naudas atmazgāšanas ierobežošanā, “Delna” un eksperti uzsver nepieciešamību apzināties naudas atmazgāšanas sekas un turpināt reformas.

Gātere norāda, ka ir svarīgi turpināt Latvijas regulējuma pilnveidi un veicināt atklātību, jo naudas atmazgāšanas mazināšana ir izšķiroši svarīga ne tikai valsts reputācijas, bet arī nacionālās drošības stiprināšanas kontekstā. “Teroristi un nedemokrātiskas valstis izmanto Latvijas finanšu sistēmu, lai aiztransportētu savus nelegālos finanšu līdzekļus uz Eiropu, kur tie ir drošībā un tiek izmantoti, lai gūtu ietekmi un vairotu apdraudējumu citām valstīm, tajā skaitā Latvijai. Digitalizācija un tehnoloģijas maina noziedznieku izmantoto shēmu tendences, tāpēc Latvijai ir svarīgi būt proaktīvai un celt savu kapacitāti, lai savlaicīgi identificētu un mazinātu naudas atmazgāšanas riskus,” uzskata Gātere.

Arī ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka atzīst, ka nelegāli iegūto līdzekļu legalizācija ir nopietna problēma un drauds ekonomikai daudzās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā. “Neskatoties uz būtiskiem uzlabojumiem pēdējo gadu laikā, tiesībsargājošās organizācijas un tirgus regulatori nedrīkstētu atslābināties šajā cīņā, kur pretinieks ir ļoti spēcīgs. Cīņa ar korupciju publiskajā sektorā, kur Latvija diemžēl neizskatās pārāk labi uz daudzu citu valstu fona, ir viens no virzieniem arī nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanā. Tikpat būtiska ir finanšu tirgus uzraudzības un kontroles konstanta stiprināšana. Cita starpā tas dos pozitīvu rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā Latvijā, kas ir viena no valsts prioritātēm,” pārliecināts pētnieks.

“Delnas” ziņojumā ir uzskaitīti kopš 2016.gada sākuma Latvijā veiktie pasākumi, kas ļāvuši panākt nozīmīgu progresu centienos ierobežot valsts finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt ziņojuma noslēgumā piedāvātas rekomendācijas turpmākai valsts kapacitātes stiprināšanai, lai pārtrauktu naudas atmazgāšanu caur Latviju.

Ziņojumā “Delna” rekomendē aizliegt trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzējiem sadarboties ar korporatīvām struktūrām vai veidojumiem, kas veicina patiesā labuma guvēju anonimitāti un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Norādīts arī, ka juridisko pakalpojumu sniedzējiem nedrīkst ļaut rīkoties kā klientu nominālajiem direktoriem.

Sabiedriskā organizācija aicina izstrādāt licencēšanas noteikumus uzņēmumiem, kas sniedz trasta un korporatīvos pakalpojumus. Šiem uzņēmumiem licencēšanas un licences derīguma perioda laikā jāpiemēro tā sauktais atbilstības un piemērotības jeb “fit and proper” tests, izmantojot līdzīgus standartus kā finanšu iestādēm, uzskata “Delna”, norādot, ka Latvijas trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēju filiālēs un meitasuzņēmumos arī jāveic šādas pārbaudes un jāpiemēro godprātības prasības.

Tāpat ziņojumā mudināts noteikt dalību Valsts ieņēmumu dienesta organizētās apmācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu kā obligātu priekšnosacījumu licences saņemšanai un saglabāšanai, kā arī veikt tematisku Latvijas trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēju nozares analīzi, iegūstot informāciju par šajā nozarē strādājošo uzņēmumu, to meitasuzņēmumu citās valstīs skaitu un darbības standartiem.

Trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēji ir firmas, kas palīdz dibināt juridiskus veidojumus un nodrošina plaša mēroga administratīvos pakalpojumus, tajā skaitā bankas kontu atvēršanu, nodokļu pārskatu aizpildīšanu, reģistrētu adrešu nodrošināšanu un nominālo direktoru norīkošanu.

“Delnas” ziņojums tapis projektā “Par Latvijas pozīciju jaunās naudas atmazgāšanas direktīvas izstrādē” ar Atvērtās sabiedrības fonda finansiālu atbalstu. Ziņojuma autors ir projekta koordinators Antonio Greko.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu