Zem franču karoga, ar Latvijas sastāvdaļām • IR.lv

Zem franču karoga, ar Latvijas sastāvdaļām

Bernārs Filipe Laranē, Cadets de Gascogne līdzīpašnieks un valdes loceklis. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Puķe

Viss svaigs: internacionālā prese, kruasāni, augļu sula. Durvis atvērtas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Šādi Cadets de Gascogne spējis konkurēt un pārspēt Rīgas smalkmaizīšu vietas

Ja nedaudz uzkavēsities kādā no franču kafejnīcu tīkla Cadets de Gascogne mājīgajām vietām, noteikti sastapsit īpašnieku Bernāru Filipi Laranē. Lai arī uzņēmums algo šoferi, sportiskais saimnieks pats ar velosipēdu visu gadu apbraukā sešas kafejnīcas Daugavas labajā krastā Rīgā, veikdams steidzamas piegādes. Interesanti vērot, kā pat intervijas laikā kafejnīcā Ģertrūdes ielā, iepretim Barona centram, francūzis ātri reaģē uz situāciju. Te aizskrien palīgā pie letes stāvošajām meitenēm apkalpot apmeklētājus. Te, neatraujoties no sarunas, zibenīgi aizver stikla durtiņas vitrīnai, kur salikti kruasāni un kūkas. Kāds vīrietis Bernāram nodod vairākus žurnāla Marie Claire eksemplārus franču valodā. Paziņa piekritis izdevumu atvest no Francijas, jo to ļoti neizdevīgi abonēt Latvijā, skaidro Bernārs.

Gadā preses iegādei Cadets de Gascogne kafejnīcām tiekot atvēlēts vairāk nekā 10 000 eiro! Financial Times, Times Magazine, New Yorker, Cosmopolitan, Vogue, Paris Match, nemaz nerunājot par vietējiem izdevumiem dažādās valodās — tik bagātīgs klāsts nav sastopams nevienā līdzīgā Rīgas iestādē.

Jaunākā internacionālā prese, tikko cepts kruasāns, svaigi spiesta sula, laba kafija, franču vīna glāze vai Latvijas balzama mēriņš… Darba laiks no plkst. 7 līdz 22, raita apkalpošana un patīkama atmo-sfēra, pat iespēja uzspēlēt klavieres — tie ir ingredienti panākumu formulai, kas Bernāram uz pusēm ar Robertu Vincentu Reinhardu Bejelēru ļāvusi Rīgā atvērt vienu kafejnīcu pēc otras un būt finansiāli veiksmīgiem.

Apavi, kūdra, konditoreja

Kompanjona Roberta Bejelēra mamma ir latviete, bet tulūzieti Bernāru Laranē uz Latviju atveda pilnīga nejaušība. 1992. gadā, izkāpis no Baltic Express vilciena ceļā no Varšavas uz Tallinu, jaunais franču puisis Rīgā pavadīja pusi dienas. Atgriezās 1994. gadā, dodoties uz Sanktpēterburgu. «Ar biznesa partneri vedām vīnu pārdošanai Krievijā, pirms Šengenas zonas izveidošanas uz katras valsts robežas bija jāgaida pat ne stundām, bet dienām ilgi. Ceļš bija slikts, un mūsu auto saplīsa. Apstājāmies Rīgā, lai to saremontētu. Tāds aukstums! Jau aprīļa sākums, bet temperatūra līdz -10, domājām, ka vīns mašīnā sasals. Palikām Rīgā, bet to tāpat neizdevās pārdot, jo mums nebija vajadzīgo papīru,» šo avantūru Bernārs tagad var pieminēt kā kuriozu virteni.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu