Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem • IR.lv

Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem

36
Spēļu kārtis. Foto: Zane Bitere, LETA
Ilze Viņķele

Politisko partiju dzīves robežšķirtne ir to ievēlēšana Saeimā. Ar to sākas kvalitatīvi citādāks laiks organizācijas un arī tās dalībnieku dzīvē, uzliekot nesalīdzināmi lielāku atbildību, kas tiek pārbaudīta ar varu un naudu. Katrā sasaukumā iekļūst pa kādai pirms vēlēšanām nesen dibinātai partijai. Pār jaunās organizācijas galvu nāk daudzi pārbaudījumi. Mazliet vieglāk ir tām partijām, kas iesildījušās pašvaldību vēlēšanās, bet Saeima tāpat kļūst par organizācijas lielāko pārbaudījumu.

Ja dzirdat kādu sakām – ar mums tā, kā ar vecajiem, nekad nenotiks, kļūstiet piesardzīgi! Vai nu jaunie censoņi ir nelgas vai, labākajā gadījumā, absolūti naivi. Notiks. Par to nav šaubu. Galvenais jautājums ir, ko un kā partija spēs darīt, kad šie pārbaudījumi iestāsies.

Gluži kā ar bērnu slimībām – var jau cerēt, ka tieši tavam bērnam tās nepiemetīsies, bet efektīvākais veids, kā pasargāt mazuli, ir vakcinēšanās.

Vienam no Latvijas politikā pieredzes bagātiem vīriem pieder teiciens par Latvijas politisko partiju dalījumu zolītes spēlētāju un kordziedātāju partijās. Zoles spēlmaņu partijas ir saimnieciskās, uz biznesu orientētās, ar izteiktu varas vertikāli un no partijas dibināšanas sākumiem skaidru akcionāru struktūru. Kordziedātāju partijas ir vērtību jautājumu partijas, dibinātas kā atbilde uz sabiedrībā aktuālām sociālpolitiskām norisēm, vismaz sākumā demokrātiskas un ideālu caurstrāvotas.

Pēc pāris gadiem Saeimā vērtību partijas parasti piedzīvo lielākas transfromācijas nekā saimnieciskā spārna kolēģes. Abu tipu partijas skar iekšējas un ārējas turbulences. Tomēr abu tipu partijas līdzīga rakstura problēmas risina atšķirīgi. Atšķirīga ir arī partiju atbalstītāju un vēlētāju reakcija. Tas nav ne labi, ne slikti, tas vienkārši ir fakts. Turpmāk minēšu dažus tipiskākos problēmu lokus Saeimā ievēlētu partiju dzīvē un idejas iespējamiem risinājumiem.

1. Uzskatu un vērtību saderība

Saeimas darbs pieprasa spēju ātri, kompetenti, strukturēti piedalīties, vēlams arī – proaktīvi, likumdošanas procesā. Ja partija pārstāvēta valdībā, slodze trīskāršojas. Frakcijas vadītājam/ai, arī komisijas vadītājiem/ām lēmumi jāpieņem ik dienu, mandātu lēmumam dod (vai nedod) frakcija. No frakcijas vērtību un politisko uzskatu saderības atkarīga darba efektvitāte. Jo uzskatos neviendabīgāks bijis vēlēšanu saraksts, jo lielāka iespēja, ka frakcijā satiksies cilvēki, kas pārstāv nesavietojamus pasaules redzējumus. Un ja pa vidu vēl gadās kāds viesmākslinieks, kas nemaz nav bijis partijas biedrs, bet uzaicināts pildīt “atpazīstamas sejas” lomu, problēmas garantētas.

Risinājums: nemaldināt sevi ar polittehnoloģiskiem apsvērumiem, veidojot gan pašu partiju, gan vēlēšanu sarakstu. Partijā un sarakstā visiem nekādā gadījumā nav jābūt vienādi domājošiem, bet līdzīgi domājošiem gan. Ir noteiktu vērtību un uzskatu atšķirības, kas nav samierināmas. Ja šādu atšķirību ir daudz un plašas, tās galu galā saplucinās gan frakciju, gan partiju.

2. Kompetence un profesionalitāte

Saeimā ir tādi tīrradņi, kuri kā dimants bez skrambas, bez švīkas iziet cauri visam sasaukumam un tā arī neattopas, ka likumdošanas process prasa noteiktu kompetenci un ekpertīzi. Tomēr frakciju vadītāji, kas parasti ir arī partiju amatpersonas, ļoti labi apzinās, cik svarīgi ir kvalitatīvi sagatavoti likumprojekti un idejas. Frakciju, īpaši nelielo opozīcijas, nodrošinājums ir vājš, deputāti ar ļoti dažādu kompetences un pieredzes līmeni. Frakcijai būtu jāņem vērā arī partijas tematisko darba grupu idejas. Pamazām sāk veidoties distance. Frakcijai nav laika vispārīgām diskusijām partijā, hroniski trūkst ekspertīzes, skatāmo jautājumu loks ir plašs.

Ja aktīvākie partijas biedri ir ievēlēti Saeimā, partijas tematiskās darba grupas sāk dzīvot savu dzīvi, nereti marginalizējoties. Beidzas ar to, ka labāk šīs darba grupas ārpus partijas nevienam nerādīt un uz tām nevienu ne-partijas biedru neaicināt, jo tad ir garantēti, ka viņš/-a par biedru labprātīgi nekad arī neizvēlēsies kļūt.

Risinājumi: jaudīgs analītiskais dienests Saeimā, kura pakalpojumi un ekspertīze pieejami visām frakcijām. Partijām būtu aktīvāk un vairāk jāvaicā viedoklis ārējiem ekspertiem, kuriem savukārt nevajadzētu šādu padoma lūgšanu uztvert ar aizdomām. Labāk lai vaicā padomu, nekā sastrādā muļķības. Par to, kā partiju tematiskās grupas noturēt pieklājīgā kvalitātes līmenī – nezinu. Nav viena risinājuma. Te smalka robeža starp to, lai nenoslāpētu biedru aktivitāti, vienlaikus darba grupas spētu radīt izmatojamu saturisku piedāvājumu un nepārvērstos par pļāpātuvēm.

3. Nelegālās un puslegālās finanses

Lūk, šis ir kā mēris. Ja tas skar partiju vienu reizi, tad ar lielu varbūtību atpakaļceļa vairs nebūs. Saeimā ievēlētām partijām risks inficēties ir augstāks. Kārdināt mēģina visus – gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas, pat tālajā malā nīkstošo bļauri. Jautājums ir tikai par likmēm. Savukārt atšķirība ir meistarībā.

Tomēr, lai cik meistarīgi būtu kārdināmie, nelegālā vai puslegālā nauda izmaina visu un pat pēc vienas reizes. Cilvēki, kas to dara, parasti apzinās augsto risku un sekas, kas var iestāties.

Veidojas īpašas attiecības ar partijas vadību, kas gan parasti nav formālā valde. Šos cilvēkus turpmāk saista noslēpums, kas ir daudz stiprāks par partijas programmu, statūtiem, valdes nolikumu. No šī apļa vairs nevar izkāpt. Viņiem jābūt pie varas un ietekmes partijā. Gan tādēļ, ka viņi jūtas to pelnījuši, jo ir riskējuši arī organizācijas dēļ, gan tādēļ, ka tikai viņi zina patieso bildi par partijas finansēm. Ja kāds iedomājas, ka partijās, kas inficējušās ar nelegālu vai puslegālu naudu, var veikt radikālas izmaiņas, būšu spiesta apbēdināt. Nevar. Ne zoles spēlētāju, ne kordziedātāju partijās. Cilvēki, kas to dara un jūtas, ka ir spiesti to darīt, faktiski arī nosaka partijas organizatorisko dzīvi. Viņi vada birojus, algo darbniekus, uztur datu bāzes, vienvārdsakot – nodrošina organizācijas funkcionēšanu. Viņi ir nesaraujamā komandā ar partijas vadītāju un šī lojalitāte reizēm ir izmisīga un nav nekādas mīlestības caurstrāvota.

Šādos apstākļos opozīcijai partijā nav ne mazāko izredžu, jo organizācija nojausmu līmenī dzīvo ar apziņu, ka nauda reģionālajiem birojiem, visticamāk, no gaisa nekrīt, bet valsts finansējums to visu nesedz. Nemaz nerunājot par vēlēšanu kampaņām. Pieklājīgi cilvēki par naudas lietām nerunā, vai ne? Un vairākums izvēlas saglabāt status quo, jo tā ir ērtāk. Tieši tāpat kā sabiedrībā kopumā.

Kordziedātāju partijas šī skarbā realitāte skar smagāk. Un vēlētāji par to arī soda bargāk.

Risinājumi: palielināts budžeta finansējums politiskajām partijām. Teiksiet, lai vispirms nezog, tad palielināsim finansējumu. Teikšu – tad zags vienmēr un vienmēr partijās turpināsies apburtais loks par nelegālās naudas noslēpuma slēpšanu. Un nebūs iespējama nekāda opozīcija, nekāda sacensība par idejām, kas varētu apdraudēt sarežģīto un bīstamo finansēšanas modeli. Tik vienkārši. Partiju pusē arī ir paveicamas lietas. Stingra biedru naudas maksāšanas disciplīna, definētas ziedojumu vadlīnijas, regulāras finanšu atskaites biedriem, taupīgi biroja izdevumi. Iespējams, partijas vadītāja un ģenerālsekretāra pilnvaru laika ierobežojumi uz diviem vai trīs termiņiem.

4. Ētikas pārkāpumi un likuma pārkāpumi

Pirmajā sasaukumā, ja paveicas, var tik cauri sveikā. Ja veikta risku mazināšana pirmajos trīs minētajos punktos, tad ētikas pārkāpumu iespējas samazinās. Ja nav, tad neizbēgami pieaug. Protams, vienmēr var kaut kas gadīties arī ārpus politiskās dabības, kad pārkāpuma daba grūtāk definējama. Bet paliksim pie rīcībām, kas nav nelegālas, bet neētiskas, vai likumpārkāpuma, kas vēl nav ticis līdz notiesājošam spriedumam. Teorētiski viss skaidrs. I saprot, ka būtu kaut kas jālemj par to biedru, i zināms, ka, piemēram, Zviedrijā vispār runas par to nebūtu, bet Japānā pārkāpējs pats sevi nodurtu ar dakšu, pirms partijas valde sāktu domāt…

Bet ja partija jau ir klupusi uz iepriekš uzskaitītajiem riskiem, nosodīt, izslēgt vai atstādināt pārkāpēju kļūst ļoti, ļoti grūti, ja ne neiespējami. Nesena vēsture liecina, ka drīzāk ierosinās izslēgt biedru, kas uzrakstījis iesniegumu policijai par balsu pirkšanu. Bez visām saistību tiesībām, kas ietekmē partijas spēju paust striktu nostāju ar ētikas vai likuma pārkāpumu saistītos jautājumos, ir arī tīri cilvēciski apsvērumi. Reizēm grūti pacelt to sarkano kartīti cilvēkam, ar ko diendienā esi strādājis kopā, sevišķi, ja viņš/-a bijis visādi citādi jauks kolēģis. Pieredze māca, ka, laikus nepieņemot smago lēmumu, partijai ar nodarījuma sekām jādzīvo ilgu laiku. Tā paliek kā rēta, kas nekad īsti nesadzīst un ir jutīga uz jebkādu pieskārienu.

Vēl viens ētiskas dabas jautājums ir partiju saistība ar politikas procesa komentētājiem un ietekmīgu sabiedrisko attiecību kompāniju vadītājiem. Sabiedrisko attiecību uzņēmuma vadītājam vai politologam, kurš tikko Saeimas namā frakciju konsultējis par to, kā nokopt krīzi ar biedru, kurš ar dienesta auto braucis atvaļinājumā, no rīta TV ziņās nevajadzētu stāstīt, ka uz šo jautājumu var palūkoties tā, bet var arī citādi.

Risinājumi: partijām jābūt ētikas kodeksam, partijas ētikas komisijai jābūt iespējami neatkarīgai. Ja ētikas komisijas locekļi ir saistīti ar partijas vadību vai, vēl ļaunāk, nekritiski pakļaujas partijas vadītājam, ētikas regulācijas partijā nedarbosies. Noderīgas būtu regulāras mācības ētisku problēmsituāciju risināšanai. Ar to vien, ka ētikas kodekss ir pieņemts, nepietiek. Gluži kā ar civilās aizsardzības mācībām, tā lietošana ir jāpraktizē. Izspēlējot teorētiskas situācijas, kurās valdei, ētikas komisijai, frakcijai, domei ir jāvērtē un jāpieņem lēmumi modelētās problēmsituācijās, organizācija būs gatavāka rīcībai reālā dzīvē. Savukārt politologi vai sabiedrisko attiecību kompāniju vadītāji, komentējot politikas norises, varētu paši deklarēt interešu atrunu, ja tiek sniegtas naudā vai graudā atlīdzinātas konsultācijas kādam konkrētam politiskam spēkam. Par to nav jākaunas, tas vienkārši jādara zināms.

Īpaši apskatāms būtu jautājums, kādēļ Latvijas politiskajās partijās nav veselīgas sacensības par varu un partijas vadītājs/-a mainās tikai tad, kad ir par vēlu vai jau ir par vēlu. Par to varbūt kādu citu reizi.

 

Autore ir bijusī Saeimas deputāte, Par

Komentāri (36)

rinķī apkārt 10.01.2018. 10.49

‘Man nesen viens cilvēks uzdeva mīklu – mini, cik Latvijā ir politisku partiju? Ātrumā piemetu, un man sanāca, ka partijas, kuras varētu piedalīties nākošajās Saeimas vēlēšanās, varētu būt ap divpadsmit.
Izrādās, Latvijā šobrīd ir 77 politiskas partijas, tāda esot bijusi radio ziņa :) Izejot no šī cipara var teikt, ka Viņķele ir viens no 77 politiskajiem līderiem, kuri ir gatavi ievest tautu saulītē pa savu īpašo un, protams, visīsāko ceļu. :) Šī mērķa labad god. politiķei, protams, bija vērts pielikt roku savas līdzšinējās partijas -Vienotība nogremdēšanā, šādi izjaucot ierasto politisko stabilitāti Latvijā, kura līdz šim garantēja valsts drošību.

Diemžēl realitāte ir tāda, ka nekādi NATO tanki nespēs nosargāt Latvijas valsti, ja valsts parlamentu sāks pārvaldīt 1918. gadā dibinātās LR ienaidnieki. Šobrīd, pirms vēlēšanām, atsevišķu LR “politiķu” tukšā godkāre šādu scenāriju ir padarījusi par visai ticamu.

+7
-2
Atbildēt

3

    basta > rinķī apkārt 10.01.2018. 11.10

    Ne čekistu publiski piesmietais morālais kroplis, Dombrovskis, ne gazpromizators Kampars, ne vēlēšanu viltotājs Zaķis, ne čekas mūdzis Pabriks, ne reakcionārie saskaņieši: Rinkēvičs un Kazlovskis, ne valstij pēdējo 6 gadu laikā nozagtie miljardi, bet pastulbā Viņķele vainīga!
    1918. gadā dibinātās LR ienaidnieki ir 4. maija beneficiāri: LC, DPsaimņieks, LPP, ZRP un Vienotība.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > rinķī apkārt 10.01.2018. 11.23

    lasīju, ka saeima gatavojot likumu , ka kara gadījumā būšot pienākums aizstāvēt valsti

    interesanti – Latvijas valsts ir pārkeivojusi un pārputinizējusi Latvijas valsti un tagad ar likumu liks putina piekritējiem cīnīties pret putinu

    nu cik absurdi likumi, tik absurda to pildīšana vai precīzāk – nepildīšana

    ko NATO te iespēs , spēs – ja visa vara augšā un tauta apakšā būs par putinu un par Krieviju? nu izšaus te kādas reizes un viss –

    kāpēc lai es aizstāvētu valsti, kura miljardus nodokļu parādus atlaiž Putina investoriem, bet no manis norauj pēdējās ādas paliekas ?

    kādu vidi Latvijā atstāj šī vara ? riepu bizness ar piegandētiem ūdeņiem un zemi, izlaupītie Gudenieki , OIK bandītisms …. ķimizētā un pārkimizētā lauksaimniecība ?

    ai nu labi – ko tur –

    +1
    -4
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Dusma 10.01.2018. 12.43

    Jūsējie,protams,ir kārtīgi pacentušies,bet tik traki nav;kad jūsējos dabūs ārā no Saeimas un varas struktūrām,gan jau ies uz labo pusi.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Antons > rinķī apkārt 11.01.2018. 15.24

    Latviju grauj pašu politiķi un amatpwersonas, ar savu pērkamību, bezatbildību, liekulību un muļķību, nekādus tankus nevajag.
    Un ne jau Vņķele, bet, drīzāk, Āboltiņa nogremdēja V, taisni viņas laikā tur iestājas morāla degradācija, dīvaini lēmumi, utt., Viņķele norobežojās jau tad, kad V bija, faktiski, likvidēta ( vai Āb. pildīja Lemberga vai kāda cita pavēli, vai tā bija viņas pašas iniciatīva, nav saprotams).
    Taisni Āb. laikā notika atteikšanās no liberālajiem principiem, un V gribēja kļūt “nacionalāka” par NA, kas izskatijās smieklīgi.
    Un, protams, V nogremdēja pārējo V biedru bailīgums, savtīgums, utt., kas nespēja radikāli mainīt situāciju, kad tas bija jādara.
    Bet, ir tāds vārds – atbildība.
    Un atbild par visu partijas līderis – Āb., kurai sen bija jāaiziet, bet, kura turējās pie amata cik vien ilgi varēja.
    Kaut, domāju, 5% barjeru V pārvarēs, nav jau par ko virākbalsot, sakostiem zobiem, bet, daudzi no bijušā elektorāta par to nobalsos.

    0
    0
    Atbildēt

    4

    basta > Antons 11.01.2018. 19.51

    Pavisam aizmirsu, viņai bija neformālas attiecības ar Krievijas FSB, droši vien nu jau ģenerāli, Savicki, nu bet čekistu publiski piesmietam mēslam, Dombrovskim, tās bija vēl neformālākas.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    BardainaisSigne > Antons 11.01.2018. 15.34

    Un ne vārda par idiotiskiem lēmumiem ekonomikas jomā,par OIK elektrībai no krievu gāzes,par Liepājas Metalurga nolaišanu,par Citadeles atdošanu par sviestmaizi…Antons domā,ka tauta ir muļķīgs pūlis,kurš vērtē tikai Āboltiņas frizūru.Tie laiki ir garām,Anton.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    basta > Antons 11.01.2018. 15.47

    “Kaut, domāju, 5% barjeru V pārvarēs”
    ————
    Principā jau vienalga, Vienotība vai JaunāKP, abi saņem rīkojumus no viena saimņieka. Galvenais, lai tiem kopā ar SC nesanāk 50+1 mandāts, jo tad ar latviešu valsti ir cauri. Atceries, kad prokremliskiem izdzimteņiem un čekas kājslauķiem: SC, ZRP un Vienotībai, pēc 11. Saeimas vēlēšanām kopā bija 73 deputātu vietas? Aizmirsti!

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > basta 11.01.2018. 16.21

    Droši vien Vienotībai bija nepabeigti plāni- iznīcināt un sačakarēt vēl daudzas lietas,lai pastiprinātu tautas sašutumu par nejaukajiem rietumiem,tad tā pati labprātīgi gribētu pieņemt kremļa satelītus valdībā.Būs vēl pārrēķinājušies…

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    basta > Antons 11.01.2018. 19.47

    Nesaprotu, ko Āboltiņa tādu drausmīgu izdarīja? Viņas ūjināšana tīrais nieks, salīdzinot ar čekas viķirānes, VVF, “prezidentes žestu” represētām sirmgalvēm 25. martā. Junkura aizrotēšana uz Hongkongu, tur čekisti izteica viņam piedāvājumu, no kura tas nevarēja atteikties, Viņas vīra netīrās rebes, bet kurš tad Vienotībā ir bez grēka. Vienotība negribēja būt nacionālāka par NA, bet tikai izlikties latviešu vēlētāja, kuram, kā izrādās, intuīcija nav zudusi un redze un dzirde arī, priekšā.
    Esot tieslietu ministres amatā, viņa nostājās pret čekas melnsvārča, Baštika, vērienīgo bērnu namu bērnu tirgošanu uz ārzemēm, ko tagad pārņēmis Reirs un padumjās milicijas mafijas nelegālo ieslodzīto nodarbināšanu. Ko pozitīvu vēl varu pateikt tikai par Repši un Vilku, visi pārējie Vienotības miņistri bija vai ir nelieši, lielākā vai mazākā mērā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Svešinieks 11.01.2018. 10.45

“Ja dzirdat kādu sakām – ar mums tā, kā ar vecajiem, nekad nenotiks, kļūstiet piesardzīgi! Vai nu jaunie censoņi ir nelgas vai, labākajā gadījumā, absolūti naivi.”

Blēži apgalvo, ka visi esot blēži. Zagli apgalvo, ka visi esot zagli. Prostitūtas apgalvo, ka visas esot prostitūtas. Un ar jaunajām partijām nenotiks tas pats, kas noticis ar Vienotību. ja šis partijas biedri par savām nelietībām būs bargi sodīti. Jo bargāks būs sods. jo mazāk būs gribošo atkārtot Vienotības ceļu.

+1
0
Atbildēt

1

    basta > Svešinieks 11.01.2018. 12.20

    Vai Āboltiņai nodrošinātās vecumdienas kādā eksotiskā valstī ar gardiem ēdieniem un dzērieniem un peldēm cauru gadu, nebūs pārāk bargs sods? Gan jau čeka parūpēsies arī par saviem pārējiem kalpiem. Ja čekistu publiski piesmietam morālam kroplim, Dombrovskim, nāksies pamest Briseli, domāju, viņam Maskavā atradīsies Šrēdera vietnieka amats.

    0
    0
    Atbildēt

    0

nortonfinance2017 29.05.2018. 19.52

Vai jūs esat ar parāda pārskatīšanu vai administrāciju? Vai esat iekļauts melnajā sarakstā? Vai jūs cenšaties, lai tiktu galā ar ikmēneša maksājumiem? Vai jūs vēlaties iegādāties māju, automašīnu vai biznesa aizdevumu, bet jūs parāda pārskatīšanu vai administrēšanu? Ja jūs atbildējāt JĀ uz jebkuru manu jautājumu? Lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu: [email protected]

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu