fbpx

Izdomai nav robežu

Filmas tēli atdzīvojas kā košas figūras, kuru raksturīgākās īpašības un izskats tiek izcelti ar pārspīlējumiem. Publicitātes foto
Kristīne Simsone
Print Friendly, PDF & Email

Ģēnija autobiogrāfija sirreālisma ietvarā

Traks ceļojums pagātnē — tā gribētos dēvēt čīliešu režisora Alehandro Hodorovska (88) Nebeidzamo dzeju, autobiogrāfisku stāstu par viņa dzīvi, ģimeni un, galvenais, sastapšanos ar mākslu. Taču, paradoksāli, paša Hodorovska filmogrāfijā šis ir viens no rāmākajiem un jutīgākajiem darbiem, kas ir kā turpinājums 2013. gada filmai Realitātes deja.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu