Deputāts Andrejs Judins (Par!) ir skeptisks par “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, tāpēc varētu pievienot tam savu atsevišķu viedokli, ziņo LETA.

Judins pirmdien pēc komisijas sēdes sacīja, ka ziņojuma projektā iekļauti vispārīgi secinājumi – nekas nav pierādīts, jāstrādā labāk. Tomēr komisijas pamatjautājums bija par valsts sagrābšanu – “vai tā ir reāla parādība, vai kaut kas izfantazēts”, norādīja Judins. Viņam rodoties iespaids, ka galaziņojumā ir “daudz burtu un secinājums, ka valstī viss ir kārtībā”.

Viņaprāt, “oligarhu lietas” izmeklēšanā problēmas bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un prokuratūras sadarbībā. Judins uzsvēra, ka starp institūcijām ir jābūt informācijas apmaiņai un nedrīkst būt neuzticēšanās. Judins norādīja, ka KNAB šajā lietā lēma fokusēties uz svarīgākām lietām un “neiet plašumā”, bet rezultātā svarīgas epizodes tika “pazaudētas”. Savukārt prokurori gribēja vēl pierādījumus, bet prokuroram nav jābūt tikai pasīvam novērotājam, uzskata politiķis.

Judins pauda viedokli, ka taisnība bija skeptiķiem, jo parlamentārās izmeklēšanas komisija nebija tas instruments, kas varēja palīdzēt. Viņš arī norādīja, ka varētu iesniegt priekšlikumus galaziņojumam, taču tos vairākums šajā komisijā varētu noraidīt, līdzīgi kā citos gadījumos. Tāpēc viņš iecerējis pievienot atsevišķu viedokli komisijas galaziņojumam.

Komisija pirmdien slēgtajā sēdē apsprieda komisijas galaziņojuma projektu. Līdz ceturtdienas vakaram deputāti varēs iesniegt savus ierosinājumus, bet nākamnedēļ, 15.janvārī, komisija tos izskatīs. Šajā komisijas sēdē iecerēts vienoties par galaziņojumu.

Sudraba atklāj savas galaziņojuma ieceres

Tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija aicinās prokuratūru veikt pārbaudi par lietas izmeklēšanas procesu no profesionālā viedokļa, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pirmdien sacīja komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL).

Šāda pārbaude ir ļoti būtiska, uzsvēra Sudraba, piebilstot, ka ir jāizvērtē, kas profesionāli netika izdarīts pareizi. Tā būšot viena no komisijas rekomendācijām, raksta LETA.

No parlamentārās izmeklēšanas laikā noskaidrotā esot secināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir īstenojis dažādu politiķu intereses. Sudraba gan atteicās nosaukt konkrētas personas, turklāt skaidroja, ka arī gala ziņojumā personu vārdus vai konkrētus politiskos spēkus ieraudzīt nevarēs.

Sudraba uzskata, ka KNAB notikusi tikai “skaļa bļaustīšanās un šovu taisīšana”, bet fakti reāli neesot savākti. Piemēram, viņasprāt, bijusī KNAB vadītāja vietniece, pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (JKP) un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, atbildot par izmeklēšanas darbu KNAB, “gadiem nav parādījuši rezultātu”.

Viņa uzsvēra, ka ir jāmaina esošā tiesībsargājošo institūciju darbība. “Tām beidzot jābūt neatkarīgām, profesionālām, nevis jāstrādā konkrētās interesēs,” teica komisijas vadītāja.

Sudraba piebilda, ka viņai aizvien nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, tomēr tas neesot traucējis veikt kvalitatīvu darbu komisijā.

Tikmēr pirmdien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde, kurā jāizskata komisijas galaziņojuma projekts, jau otro reizi šogad izsludināta par slēgtu. Par to tviterī ziņo komisijas loceklis Andrejs Judins (Par), kurš raksta, ka “I.Sudraba, M.Šics un I.Pimenovs vakar nolēma, ka arī 8.01 PIK sēde būs slēgta”.

Slēgtā sēde notika arī 4. janvārī, kad uzklausīja Strīķi, Jurašu, arī KNAB bijušo vadītāju Jaroslavu Streļčenoku un pašreizējā KNAB vadītāja vietnieci Ilzi Jurču, kā arī bijušo Drošības policijas amatpersonu Juri Leitieti un esošo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Pēc sēdes Judins paziņoja, ka nebija iemesla to pasludināt par slēgtu, jo nekādi noslēpumi tajā netika atklāti.

“Oligarhu lietas” parlamentārā izmeklēšana līdz šim raisījusi pretrunīgus vērtējumus, tajā skaitā atsevišķām personām to dēvējot par “farsu” vai “cirku”.

Savukārt komisijas priekšsēdētāja Sudraba cita starpā norādījusi, ka komisijas darbs organizēts tā, lai iepazītos ar dažādiem viedokļiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota 2017.gada jūlijā.

(papildināta no sākuma)