Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu “Par koku ciršanu mežā” grozījumu projekta apspriešana, kurā aktīvi iesaistījās arī vides nevalstiskās organizācijas. Redakcijā, kas tika gatavota apstiprināšanai Ministru kabinetā, netika ņemti vērā vairāki ļoti būtiski vides organizāciju iebildumi. Grozījumus neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides Konsultatīvā padome. 14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens – Zemkopības ministrija apstiprinājusi, ka “pārskatāmā nākotnē grozījumus nevirzīs”.

Iecerētās izmaiņas bija nozīmīgākās, kādas pēdējos gados Latvijas mežu normatīvos bijušas, tāpēc mēs – organizācijas un cilvēki, kas iestājās pret grozījumiem, esam gandarīti par Zemkopības ministrijas lēmumu un sakām paldies visiem, kuri uzklausīja un atbalstīja mūsu iebildumus, kuru galvenais mērķis – aizstāvēt sabiedrisko labumu.

Vēlamies vēlreiz apkopot galvenos iebildumus pret Grozījumiem, kā arī vērst uzmanību uz pašreizējo meža politiku Latvijā.

Mežs ir Latvijas būtiskākais dabas resurss, tāpēc mēs atbalstām tādu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas nes labumu meža īpašniekam un sabiedrībai kopumā, taču grozījumi bija drauds Latvijas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, jo tika pamatoti vienīgi ar ekonomiskiem ieguvumiem, aizmirstot par meža vides kvalitāti. To apliecināja arī meža īpašnieki un dažādu paaudžu mežkopji, kas vērsās pie mums, aicinot cīnīties pret grozījumu apstiprināšanu. Mēs pārstāvam to sabiedrības daļu, kam rūp, lai tādu labumu, ko no meža gūstam šodien, varētu gūt arī nākamās paaudzes.

Turklāt mežs dod mums ne tikai koksni. Mežs dod dzīvesvietu daudzām sugām, nodrošina oglekļa piesaisti un glabāšanu, regulē klimatu un ūdens apriti, attīra gaisu, sniedz mums dažādus produktus – ogas, sēnes, ārstniecības augus. Mežā iegūto nekoksnes resursu vērtība gadā Latvijā novērtēta aptuveni 102,1 miljonu eiro vērtībā, un 51 miljonus no tiem veido sēnes.  Meži tiek izmantoti rekreācijai, aktīvajai atpūtai un tiem ir ainaviska vērtība. Tāpēc jebkuras izmaiņas, kas vēl intensificētu koksnes ieguvi, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus augšminētos aspektus.

Grozījumi paredzēja atļaut kailcirtes piejūrā (5 kilometru joslā, izņemot 150-300 plato kāpu aizsargjoslu) priežu mežos, pamatojot to, ka šobrīd atļautajos atvērumos ir grūtības atjaunot priedi. Šajā jautājumā tika panākts zināms kompromiss – puses vienojās, ka kailcirtes platības tiktu samazinātas līdz minimumam un tās neveidotu visos priežu meža tipos, taču bija nepieciešams precizēt vēl dažus nosacījumus koku ciršanai šajā jutīgajā, kāpu mežu saglabāšanai nozīmīgajā un apmeklētāju iecienītajā teritorijā, kā, piemēram, augšanai saglabājamo koku skaitu cirsmās un cirsmu izvietojumu.

Taču nozīmīgākais grozījumu punkts bija ciršanas caurmēru samazināšana priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā, kas dotu iespēju cirst tievākus un jaunākus kokus. Šādas izmaiņas nozīmīgi ietekmētu mežus visā Latvijā ilgtermiņā – to vecuma struktūru, dabas daudzveidību tajos, kā arī ainavisko vērtību.

Šajā jautājumā kompromiss netika panākts, jo grozījumu virzītāji neatkarīga ietekmes par vidi novērtējuma vietā piedāvāja nepilnīgu izvērtējumu, nevērtējot, piemēram, grozījumu ietekmi uz mežu fragmentāciju, vecu mežu saglabāšanu un oglekļa piesaisti mežā, kā arī nepiekrita iestrādāt vides organizāciju priekšlikumus par to, kā mazināt ietekmi uz dabu.

Tāpat mēs vēlamies vērst uzmanību uz demokrātiskas un argumentētas diskusijas trūkumu grozījumu apspriešanas procesā.  Formāli izmaiņu apspriešanā tika iesaistītas arī citas puses, ne tikai meža nozares lobiji, taču citu pušu, tai skaitā valsts institūciju un zinātnieku, būtiski iebildumi netika ņemti vērā. Tāpat netika veikta kvalitatīva sabiedriskā apspriešana, kas būtu nepieciešama tik nozīmīgam jautājumam. Saistībā ar iecerētajiem grozījumiem tika organizētas daudz sanāksmes – vides organizācijas piedalījās vairāk nekā desmit šādās sēdēs, taču mūsu ierosinājumi tajās tika ignorēti vai noraidīti bez pamatotas diskusijas.

Grozījumi arī būtu pretrunā ar Latvijas mežu politiku, kas nosaka, ka “mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī”. Tāpat tie ignorē šobrīd notiekošo biotopu inventarizāciju, kas ir visas valsts mēroga projekts, kurš ļautu labāk izvērtēt pašreizējo mežu stāvokli Latvijā un attiecīgi arī jebkādu izmaiņu nepieciešamību.

Tieši šo iemeslu dēļ arī sabiedriskās organizācijas* uzskatīja par savu pienākumu par grozījumu procesu informēt un tajā iesaistīt plašāku sabiedrību, izveidojot iniciatīvu “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, tādējādi iznesot grozījumu apspriešanu ārpus varas gaiteņiem. Mēs sakām paldies visiem vairāk nekā 4500 cilvēkiem, kuri pauda savu viedokli, parakstot petīciju pret grozījumiem. Paldies visiem, kas pauda savu atbalstu, iesaistījās un parādīja – mums nav vienalga, kā tiek lemts Latvijas mežu liktenis.

Patlaban, kad grozījumu virzīšana ir apturēta, mums ir iespēja kopīgi, iesaistot visas sabiedrības grupas un nodrošinot caurspīdīgu, demokrātisku un no interešu konfliktiem brīvu procesu, izvērtēt Latvijas mežu politiku.

Tāpēc mēs aicinām Zemkopības ministriju sagatavot Meža likuma 4. pantā noteikto ziņojumu par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu, tostarp sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu.

Mūsu vērtības ir tās, kas nostiprinātas Latvijas Satversmē, un vēlamies, lai tiek ievērotas mūsu demokrātiskās tiesības aizstāvēt sabiedrisko labumu, kā arī sagaidām, lai atbildīgās valsts institūcijas rūpētos par sabiedrības kopējo labumu un visu interešu saskaņošanu.

 

* Organizācijas, kas iesaistītas iniciatīvā “100 kailcirtes Latvijai”:

Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrības Zemes draugi Ilgtspējas skola, Vides Aizsardzības klubs, Zaļā brīvība, Latvijas Makšķernieku asociācija, Homo Ecos, kā arī privātpersonas.