Režisore Burāne: Latvijas sabiedrība neapzinās demokrātijas dotās iespējas

Režisore Krista Burāne uzskata, ka Latvijas sabiedrībā valda naudas cenzūra, pretstatā ideoloģiskajai cenzūrai, kas valdīja padomju varas gados. Pie šāda skarba secinājuma viņa ir nonākusi pēc nesenā skandalozā gadījuma 8. rīdzinieku forumā, kad Rīgas domes amatpersonas mēģināja cenzēt viņas uzstāšanos forumā, iespējamās bailēs, ka izskanēs domei nepatīkams viedoklis. Toreiz domes darbiniece Burānei pateica, ka forumā var piedalīties kā skatītāja, bet nedrīkst uzstāties, lai gan viņa bija uzaicināta.

Intervijā Latvijas Avīzei trešdien Burāne par šo gadījumu atceras, ka pēc foruma saņēmusi daudz komplimentu par savu drosmi. Tas viņai licies biedējoši, jo demokrātiskā valstī nav nepieciešama īpaša drosme, lai pateiktu to, ko cilvēks domā, vai aizstāvētu savu viedokli un nepadodtos klajam varas spiedienam.

“Ja absolūti vienkārša runa un rīcība, kurā nepadodies, tiek uzskatīta par drosmīgu, tas liecina par ļoti lielu demokrātijas krīzi sabiedrībā kopumā. Tieši tādēļ, ka cilvēki neapzinās demokrātijas dotās iespējas un neizmanto tās savā labā. Tas noved pie padomiska rakstura varas hierarhijas pastāvēšanas normalizācijas un pie tā, ka ņirgāties par cilvēku ir normāli,” saka Burāne intervijā.

“Kādreiz bija ideoloģiskā cenzūra. Bet tagad ir naudas cenzūra, kas īsteno ideoloģijas mērķus. Mēs sākam sevi pieklusināt, padarīt zemākus, nekā vajadzētu būt, tāpēc, lai saņemtu finansējumu saviem projektiem, kuri jāsaskaņo ar varas ideoloģiju,” teic režisore.

Tiešī šāda politika, viņasprāt, tiek īstenota Rīgas domē, kur Saskaņa piešķir visu nodokļu maksātāju naudu tiem, kuri pārstāv partijas ideoloģiju. No otras puses, ir mākslinieki, kuri apgalvo, ka viņus neinteresē politika un tajā neiesaistās. Taču domes finansējumu viņi labprāt izmanto. Šāda attieksme, pēc Burānes domām, dod iespēju Rīgas domei tēlot demokrātiju, jo “izvairīties no politikas nav iespējams, tā nepastāv ārpus mums un mūsu dzīves, tāpēc ļoti svarīgi ir saprast, kādas sekas ir tavām izvēlēm. Ilgtermiņā”, uzsver Burāne.

Režisore domā, ka pilsoniskās kopienas spēks Latvijā vispār ir ļoti vājš un cilvēki nesaista sevi ar valsti. Ne tikai krievvalodīgie, bet arī latvieši, kuri joprojām saka: “Mīlu šo zemi, bet nemīlu valsti.” Ja tā mēs runājam, saka Burāne, tad atzīstam, ka nespējam ietekmēt politiskos procesus. “Ja par valsti nedomājam kā par politisku subjektu un neredzam, ka arī mēs esam politiski subjekti, tad mums nav nekādu tiesību žēloties par to, kas notiek valstiskā līmenī, un to, kā tas attiecas uz mums,” saka Burāne.

Sevišķi skaidri tas atklājas Rīgā, kur ļoti daudzi rīdzinieki nesaprot, ka viņi paši nodrošina pilsētas asinsriti. To izmanto pašreizējā domes vara ar Saskaņu priekšgalā – “Ušakovs ar savu PR stratēģiju visu rīdzinieku darbu piesavinās sev, un cilvēki tādai nostājai piekrīt”.