Kad Latvijā kokiem lapas jau nobirušas un iestājies tumšais rudens laiks, dienvidu hemisfēras puslodē sāk gaidīt vasaru. 18. novembris Buenosairesā, Argentīnas galvaspilsētā, tiek sagaidīts vēlā pavasarī. Šis bija īpašs gads, jo Latvijas 99. gadadiena tika svinēta pēdējo reizi latviešu kopā sanākšanas vietā – Latviešu draudzes namā, Buenosairesas provincē. Celts latviešu rokām 1951. gadā Urlingamā (Hurlingham), aptuveni 40 kilometrus no Buenosairesas centra, šogad nams piedzīvoja savu 66. dzimšanas dienu. Diemžēl nedaudzo palikušo latviešu ģimeņu un negatīvā finansiālā stāvokļa dēļ šā gada decembra beigās tas tiks nodots Argentīnas luterāņu draudzei.

Tas mudināja muzeju un pētniecības centru „Latvieši pasaulē“ doties ekspedīcijā, lai ievāktu ziņas un materiālus par latviešiem, kuri iebraukuši Argentīnā pagājušajā gadsimtā, kā arī pēdējās desmitgadēs jau pēc Latvijas netkarības atjaunošanas.

Kopš 19. gs. sākuma migrācija ir bijusi svarīga sastāvaļa Argentīnas vēsturē. Migrācijas viļņi, pirmkārt, no Eiropas, bet vēlāk no Argentīnas pierobežas un citām Latīņamerikas valstīm, ir veicinājuši Argentīnas nācijas veidošanos un tās turpmāko attīstību.  Buenosairesa ir viena no eiropeiskākajām pilsētām Latīņamerikā, jo liela daļa no iedzīvotājiem ir eiropiešu izcelsmes. Kultūru sajaukšanās Argentīnā radījusi unikālu dzīves stilu, tāpat arī neatkārtojamu mūzikas, dejas, valodas un kulinārijas sajaukumu.

Ar imigrantu ierašanos Buenosairesā var iepazīties Imigrantu muzejā (Museo de los Inmigrantes), kas atrodas ostas rajonā un ir kādreizējais imigrantu hotelis, kas devis naktsmītni un patvērumu iebraucējiem no 1911. līdz 1953. gadam. Pavisam netālu no muzeja
atrodas neliela iela, kas nosaukta Latvijas vārdā (Calle Letonia). Šī iela ir bijušās Latvijas goda konsules Argentīnā – Mirdzas Rastbergs Zalts – nopelns, kas tā tika nosaukta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Pašlaik šajā ielā atrodas Argentīnas nacionālā pasta ēka.

Latvieši Argentīnā

Latvieši Argentīnā iebraukuši jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pārsvarā kā avantūristi, taču netrūka arī darba meklētāju, kas atrada darbu kā laukstrādnieki kviešu novākšanā vai strādāja naftas laukos Patagonijā. Rosario pilsētas apkaimē, Santa Fe provincē, darbojās arī latviešu baptistu misionāri, kas te bija ieceļojuši no Brazīlijas dienvidiem.

Argentīnā ieceļojuši arī 1905. gada revolucionāri no Krievijas impērijas, kuri te atrada patvērumu no represijām. No literatūras zināms, ka 1907. gadā Patagonijā kāds no Sibīrijas izbēdzis latvietis Jānis Kļaviņš dibinājis latviešu komūna (citur: kolonija) “Austra” ar 250 dalībniekiem, taču tā pagaisusi bez pēdām. Visticamāk, ka Patagonijas bargā klimata dēļ tie pārcēlās uz citām Argentīnas vietām. Iespējams, ka kādreizējie “Austras” dalībnieki bija Buenosairesas latviešu strādnieku pašpalīdzības grupas dibinātāji 1908. gadā. Pēc dažiem mēnešiem to pārdēvēja par latviešu bibliotēku “Zvaigzne” Buenosairesā un tā pastāvēja līdz 1914. gada sākumam. Arī starpkaru periodā Buenosairesas latviešu sabiedriskā dzīve bija aktīva, darbojās divas konkurējošas organizācijas: Latviešu savienība un Latviešu klubs, 1935. gadā pēc Latvijas pilnvarotā lietveža Brazīlijā un Argentīnā Pētera Oliņa ierosmes izveidojās Buenosairesas latviešu savienība.

Vislielākā latviešu ieceļotāju plūsma bija pēc Otrā pasaules kara. Argentīna par galamērķi tika izvēlēta galvenokārt tāpēc, ka tika  uzņemtas ģimenes ar bērniem. 20. gadsimta vidū Argentīnā ieradušies vairāki tūkstoši latviešu un tie veidoja otru lielāko latviešu kopienu Latīņamerikā (pēc Brazīlijas).

Pēc Otrā pasaules kara ar jau 20. gs. pirmajā pusē Argentīnā iebraukušo latviešu un Sanmigelas Pāvila draudzes mācītāja Luija  Garsijas Iskjerdo atbalstu tika nopirkta ēka Sanmigelā, Buenosairesas piepilsētā, kas bija pirmā apmešanās vieta lielai daļai latviešu imigrantu. Vēlāk šiem iebraucējiem bijusi iespēja iegādāties vairākas ēkas tajā pašā rajonā un Sanmigelā izveidojies tā sauktais latviešu kvartāls, kur sākuma periodā, 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, mitinājušās 38 latviešu ģimenes. Nelielā iela, kas vedusi caur šim kvartālam arī nosaukta Latvijas vārdā.

Pašlaik šajā kvartālā dzīvo vairs dažas personas, kas tiešā vai netiešā veidā saistītas ar Latviju. Piecdesmitajos, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados latviešu kopiena bijusi ļoti aktīva un pārsvarā sanākšanas un saviesīgie pasākumi notikuši tieši Urlingamas Latviešu draudzes namā. Tika rīkoti teātru uzvedumi, kori, regulāri iznāca mācītāja Ilgvara Liepiņa izdotais žurnāls „Vēsts“. Vēlāk tā izdošanu pārņēma Ilgvars Ozols, žurnāls sāka sniegt plašāku kas sniedza informāciju par latviešiem Argentīnā un pasaulē un atgādināja par nozīmīgiem notikumiem Latvijā. Tāpat latvieši Argentīnā stingri iestājās par Latvijas neatkarību, līdz ar lietuviešiem un igauņiem piedaloties protesta akcijās pret Latvijas okupāciju Maiju laukumā (Plaza de Mayo), Buenosairesas centrā. Vienīgais informācijas avots ir Ilgvara Ozola un Mirdzas Restbergs – Zalts 2001. gadā, Buenosairesā, izdotā grāmata – “Latvieši Argentīnā, Čīlē un Urugvajā”.

Latviešu kopiena Argentīnā

Latviešu kopienu Argentīnā pašlaik uztur uz roku pirkstiem saskaitāmi biedri un trīs ģimenes, kas nodrošina kopienas sabiedrisko dzīvi un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Pēdējos gados reizi mēnesī Latviešu draudzes namā pulcējies tikai neliels skaits latviešu. Parasti tās ir svētdienas, kad maza grupiņa latviešu un to radinieku ierodas uz dievkalpojumiem, kas jau vairākus gadus notiek spāņu valodā, pēc tam vienmēr seko saviesīgā daļa ar pusdienām un tērzēšanu. Ir vērojama strikta robeža starp vecākās paaudzes latviešiem, to ģimenēm un tiem latviešiem, kuri iebraukuši pēdējā laikā, pavisam citu motīvu vadīti.

Lielais attālums no Buenosairesas centra, kā arī neieinteresētība apmeklēt dievkalpojumus, kavē jaunākās paaudzes piedalīšanos svētdienas pasākumos. Pēdējos gados nams vienojis latviešus un to draugus Latvijas Neatkarības Proklamēšanas gadadienā,  Ziemassvētku pasākumos, kad ierodas argentīniešu Ziemassvētku vecītis – Papa Noel – un pavisam reti – Jāņos.

Lai arī latviešu kopiena Argentīnā ar katru gadu sarūk, 18. novembra svinības latviešu draudzes namā šogad pulcēja vairāk kā astoņdesmit dažādu paaudžu cilvēkus ar tuvākām vai tālākām saitēm Latvijā. Tika teiktas svētku runas. Andris Ozols, kurš bez oficiāla goda konsula titula vairākus gadus brīvprātīgi veicis tā pienākumus, un viņa tēvs Ilgvars Ozols atklāja svinīgo pasākumu. Jaunieši latviešu tautas tērpos zālē ienesa Latvijas karogu, bet Argentīnas karogu ienesa gaučo stilā tērpti viesi. Tika nodziedātas abu valstu himnas. Ar runu uzstājās arī jaunais Latvijas goda konsuls Argentīnā Dr. Karlos Arkagni (Dr. Carlos Arcagni). Svinīgais pasākums  turpinājās ar prezentācijām par Latvijas kultūras mantojumu, “Latvieši pasaulē” muzeja realizētajiem un iecerētajiem projektiem, kā arī par Latvijas Valsts Vēstures arhīvu un iespējām tajā sameklēt savus radurakstus.

Viesus priecēja argentīniešu tradicionālās dejas, kā arī tango priekšnesums, kur uzstājās jauniebraucējs Arts Klints ar argentīniešu partneri. Tika klāts bagātīgs svētku galds, netrūka štovēto kāpostu, kā arī argentīniešu “pīrāgu” – empanadas.

Ekspedīcija materiālu vākšanai

Muzejs “Latvieši pasaulē” nolēma veikt nelielu ekspedīciju uz Buenosairesu, lai ievāktu dažādus materiālus par latviešiem Argentīnā.  Ekspedīcijā piedalījās Pasaules mantojuma maģistra studente Mare Heimrāte, „Latvieši pasaulē“ pārstāve un Latīņamerikas latviešu
pētniece Brigita Tamuža, kā arī Latvijas Valsts Vēstures arhīva darbinieks Jānis Rimšāns, kurš projektā piedalījās sava atvaļinājuma laikā kā brīvprātīgais. Latvijas Nacionālajā arhīvā (gan Latvijas Valsts Vēstures arhīvā, gan Latvijas Valsts arhīvā) glabājas ziņas par latviešiem Argentīnā, kuras līdz šim pētītas tikai izlases veidā.

Projekta gaitā tika apzināti latvieši Argentīnā, pamatā Buenosairesā un tās provincē. Materiāla ievākšana notika trīs dažādās formās.  Pirmkārt, strukturētu un brīvu interviju formā, otrkārt, dokumentārā mantojuma formā (dokumenti, fotogrāfijas, dienasgrāmatas,
rakstiskas liecības), kā arī materiālā mantojuma formā (dažādi priekšmeti), piemēram, Buenosairesā izdotās grāmatas no latviešu draudzes bibliotēkas, uzņemti unikāli kadri no pēdējām 18. novembra svinībām latviešu draudzes namā Urlingamā, Ilgvara Ozola
dienasgrāmatas, rakstītas no 1940. – 2016. gadam, kas vēsta par kultūras, sociālo un politisko dzīvi latviešu saimē Argentīnā, plakāti, kas atspoguļo Argentīnas latviešu dalību protesta akcijās pret Latvijas u.c. Baltijas valstu okupāciju. Ir ievākta unikāla informācija, jo tika apsekota vecākā paaudze, kas ieradusies Argentīnā pēc Otrā pasaules kara, un šo personu radinieki. Notika arī intervijas ar  jaunākā perioda iebraucējiem, kuri, dažādu motīvu vadīti, iebraukuši Argentīnā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un apmetušies Buenosairesā un tās provincē.

Projekta rezultātā ir bagātinājies ne tikai muzeja “Latvieši pasaulē” krājums. Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tiks nodoti reti  periodiskie izdevumi un grāmatas, kas izdotas Argentīnā un līdz šim nebija nonākušas LNB rīcībā. Pēc dokumentu izpētes daļa no tiem (kas neattiecas uz personu arhīviem), tiks nodota Latvijas Nacionālajam arhīvam. Projekta īstenošana ir ļāvusi saglabāt vismaz daļu no Argentīnā dzīvojošo latviešu etnogrāfiskā, dokumentārā un materiālā mantojuma, līdz ar to dodot iespēju to pētīt vēsturniekiem, īpaši diasporas pētniekiem. Ir iegūts unikāls informācijas krājums, kas vispirms tiks apstrādāts un sistematizēts, pievienots muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” krājumam. Ja izdodies piesaistīt finansējumu, nākotnē paredzēts savāktās un pārfotografētās fotogrāfijas pievienot foto datu bāzei www.latviesipasaulefoto.lv, kas veidojas un papildinās sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Ekspedīcijas vākums pēc tā izpētes dos iespēju izveidot pilnīgāku priekšstatu par latviešu kopienu Argentīnā un ļaus pievienot Latvijā līdz šim maz zināmo Argentīnas latviešu stāstu kopējam latviešu tautas vēstures stāstam, kā arī padarīt to pieejamu plašākai Latvijas
sabiedrībai. Ņemot vērā, ka šī bija neliela ekspedīcija, kuras laikā tika apzināta latviešu Argentīnā pašreizējā situācija, laika trūkuma dēļ neizdevās apzināt visu Argentīnā esošo materiālu. Lai pilnīgāk izpētītu un muzeja krājumam pievienotu materiālus no privātpersonām, nepieciešama ilglaicīgāka ekspedīcija un kopīga sadarbība. Svarīgi ir arī uzturēt kontaktu ar jaunajiem ieceļotājiem.

Kaut arī Latviešu draudzes nams vairs nebūs vienotājs gan saviesīgās, gan ikdienišķās sanākšanās, ir ideja radīt jaunu kopā  sanākšanas vietu, kura interešu un attāluma ziņā mūsdienu situācijai būtu daudz piemērotāka. Liels paldies tiem, kuri atsaucās mūsu aicinājumam un piekrita intervijām, kā arī ziedoja savus materiālus muzejam “Latvieši pasaulē”. Tāpat liels paldies Leonardo Pataccini ar ģimeni par palīdzību.

Izsakām lielu pateicību projekta atbalstītājiem: Latvijas ārlietu ministrijai, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Lienes Neilandes fondam, Latvijas Institūtam, Latvijas Nacionālajam kultūras centram, NicePlace un citiem.

 

Autores ir muzeja “Latvieši pasaulē” pārstāves