Mirusi operdziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Heine-Vāgnere bija dramatiskais soprāns. Jau no bērnības viņa bija saistīta ar mūziku. Māte – Erna Heine dziedājusi Teodora Reitera korī, bet mātes brālis – Alberts Verners bija viens no vadošajiem Nacionālās operas baritoniem 30.gados.

Dziedāšanu viņa mācījās pie Hertas Lūses un Marijas Bolotovas. Bija LPSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra soliste, kur nodziedāja 39 lomas, to skaitā – Santuca, Dezdemona, Tatjana, Baņuta, Ortrūde, Salome, Elizabete, Brinhilde, Violeta, Eiridike, Turandota, lēdija Makbeta u.c.

Heine-Vāgnere negaidīti pārtrauca savas operdziedātājas gaitas 1975.gada novembrī pēc spoži iestudētas Turandotas lomas. Operas namā, ko māksliniece dēvēja par savām otrajām mājām, aizvadīti 25 gadi. Žermena Heine – Vāgnere iestudējusi 39 operlomas, par tām atgādina 39 sudraba aproces, ko māksliniecei pēc katras pirmizrādes dāvinājis viņas dzīvesbiedrs arhitekts Nikolajs Vīgners. Šīs sudraba aproces ir mākslinieces talismans.

Savas karjeras laikā Heine-Vāgnere bijusi 5.Vispasaules jauniešu un studentu festivāla laureāte un pastāvīga Ļeņingradas Kirova teātra viessoliste. PSRS Tautas skatuves māksliniece. Māksliniece apbalvota ar trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Par godu dziedātājas 80 gadu jubilejai 2003.gadā tika laists klajā viņas dubultdisks, kuros iekļautas ārijas un dueti no Verdi operām, skati no Štrausa operas “Salome”, Vāgnera operas “Klīstošais holandietis”, Džakomo Pučini operas “Toska”, kā arī latviešu kamermūzika.